Šodien e-pāvesta vārda diena
Retais no tiem, kuri pazīst mūsu e-pāvestu personīgi, teiks ka viņš ir īsts eņģelis. Tiem, kas viņu pazīst tikai virspusīgi, vispār varētu šķist, ka Roberts ir kāds sabiedriskais dīvainis vai pat sociālais kaitēklis, ja reiz viņš nerīkojas tādā modē, kā katrs otrais standarta cilvēks prognozēti būtu izdarījies.
-
Vai Roberts ir lecīgs, vai Roberts ir skarbs,
Ja neklanās lepnam un nelien kā tārps?
Ne sabiedrības samazgas, Ne ļaunu ļaužu valodas
Šim goda vīram nekaitēs, Jo ticībā viņš pastāvēs.
Tie, kam jau ir savs viedoklis par Robertu, domājams to nemainīs Tāpat kā visticamāk tie netaisās mainīt savu viedokli par pasauli un tās kārtību vai nedz mainīs domas par Dievu un par Pestītāju līdz beidzamajai stundiņai, kad Kristus nāks savā godībā. (Jo ja pasaulīgie ļautiņi nepazina Jēzu ar visiem viņa dievišķajiem darbiem un sludināšanu Dieva spēkā, tad kā lai mūsdienu cilvēki atpazītu vienu no viņa eņģeļiem, ja tas tādās pat miesās kā visi pārējie ļautiņi ietērpts?)
Bet tie, kas e-pāvestu pazīst un spēj ieraudzīt viņa darbošanos t e-pasaulē, tie nelūko slavēt Robertu, bet dod godu Dievam, ka Viņš šādu goda vīru un reālu e-ņģeli mūsu vidū sūtījis.
Sveicam vārda dienā, Roberto!
Robertu nepazīstu un liekas, ka ar viņu saistītā e-baznīca un KLB tāds noslēpumainības plīvurs sedz. Tā īsti neesmu sapratis kas ir kas, un kas notiek un noticis tajā katliņā.
Patiešām, Roberts nav eņģelis. Savulaik feisbukā biju Rīgas Arhibīskapa Jāņa Vanaga draugs. Kādā komentārā ieliku saiti uz e-baznīcu. Nākošajā dienā tiku bloķēts. Rīgas Arhibīskaps savu viedokli izteica visai e-baznīcai, tad arī Robertam.
Cody, par sevi varu pateikt īsi un kodolīgi: esmu nelietis, kura aplamā redze ļauj saskatīt lietas tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādām tām vajadzētu būt.
Jā jā, atceros, studiju laikus Lutera akadēmijā, un arhivanaga sirdsklauves cenšoties izvairīties no Roberto par-daudz-tiešiem jautājumiem…
Iepriekš 2016.gada sākumā rakstīju, ka Robertu nepazīstu. Bet laiks saveda kopā, kad Roberts nodeva e-baznīcas balvu. Nevaru atcerēties gadu, bet Cepurītis vēl kalpoja pie mums.
Atceros, ka Roberts palika tikai līdz sprediķa beigām, es lasīju rakstus un stipri uztraucos, jo tomēr pāvests bija zālē.
Dieva palīgu vēlot Robertam, Māris Zelčs