Starp pārdrošību un izmisumu

“Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai.” [Rom.11:22]

Ar labajiem darbiem neviens nevar iemantot pestīšanu, jo tāds ir pārdrošs un paļaujas uz savu dievbijību.

Savukārt ne Dāvidam, ne ļaundarim pie krusta nav jākrīt izmisumā savu grēku dēļ, itin kā tie viņu neizbēgami pazudinātu. Ir jāpaliek uz īstā vidus ceļa un jāsargās no grēka. Jo, lai gan Dieva žēlastība un apsolījums tevi iedrošina, tomēr nav droša solījuma, ka tad, kad būsi kritis, tu noteikti atkal spēsi atgriezties, – Sauls un Jūda taču nav atgriezušies.

Nav mūsu varā satvert Dieva žēlastību. Tādēļ mums jābīstas Dievs, kas negrib paciest ne ļaužu pārdrošību, ne izmisumu.