Starpnieka amats
“Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.” [Gal.3:20]
Mozus nevarēja būt tikai Dieva starpnieks, jo Dievam starpnieks nav vajadzīgs; tāpat viņš nav bijis tikai tautas starpnieks, bet gan — starpnieks starp Dievu un tautu, kurai nebija labas attiecības ar Dievu, un bija nepieciešams starpnieks.
Starpnieka amats ir samierināt pāridarītāju ar to, kuram viņš nodarījis pāri. Tomēr, kā jau sacīju, Mozus ir tāds starpnieks, kurš tikai pārveido Bauslības balsi tā, lai balss būtu panesama; viņš nedod spēku piepildīt Bauslību.
Dieva ar Savu Bauslību ir apvainotais, turklāt mūsu izdarītais apvainojums ir tāds, ka Dievs mums nevar piedot, bet mēs, savukārt, nespējam Viņam gandarīt. Tādēļ starp Dievu, kas ir viens vienīgs, un mums rodas vislielākā nesaskaņa.
Te nu Kristus nāk kā starpnieks starp abām šīm pusēm, ir pilnīgi atšķirīgas un kuras šķir nepārredzams bezdibenis. Tomēr Viņš abas puses samierina. Kādā veidā? Cita Rakstu vietā [Kol.2:14] Pāvils saka: “Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta.”
Ieskaties