Studenti atklāj patiesību par notikušo Lutera Akadēmijā

e-BAZNICAs rīcībā ir nonākusi unikāla vēstule, kurā luteriskās teoloģijas studenti atklāj patiesību par notikušo Lutera Akadēmijā.

Šī vēstule tiešām ir unikāla, jo pēdējos desmit gados kopš tās tapšanas nekas līdzīgs nav rakstīts. Protams, tas nenozīmē, ka nu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā viss būtu kārtībā, bet vienkārši nav atradies neviens drosminieks, kurš pārkāptu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas svēto likumu – ja domā, tad nerunā; ja runā, tad neraksti; ja raksti, tad neparaksti; ja paraksti, tad pats vainīgs.

Vēstule, visticamāk, ir viena autora darbs, kurš zināja, ka Augsburgas ticības apliecību jāapzīmē ar vārdu “nemainītā”, un kuram bija pietiekam harizma, lai zemāk parakstītos nevis “es”, bet “mēs.”

Hipotētiskais autors saka, ka šo vēstuli rakstīja sirdsapziņas mierināšanai, tātad, lai netiktu pieskaitīts klusētāju un komformistu pulkam. Katrā ziņā, tas ir teicams solis.

Lai arī cik cēli bijuši rakstītāja un parakstītāju motīvi, rezultāts, t.i., vēstules teksts, nebūt tāds nav. Var vienīgi brīnīties par milzīgajiem vārdu plūdiem un daiļrunību jeb, citiem vārdiem sakot, – liekvārdību.

Kādēļ ir jāuzraksta gandrīz četras lapas garu tekstu, lai pateiktu, ka divi pasniedzēji nav ortodoksi luterāņi, t.i., “ar pavisam anti-luterisku pārliecību par ticības pamatjautājumiem”? Kādēļ ir jānoliec galva Kristus priekšā, jārunā par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēstures lappusēm, jāmin akadēmijas svētbrīžu lūgšanu bezspēcība, un brīvi jācitē Dr.Roberts Rossins no Lutera Akadēmijas 2005. gada vasaras nometnes Burtniekos, lai ieliktu pēdiņās to, ko Luters nekad nav teicis?

Tas man, lasītājam, skaidrs netapa. Tāpat man nav zināms par šīs vēstules iesniegšanas rezultātiem, izņemot to, ka tās rakstītājs ar mierīgu sirdsapziņu pēc tam pameta Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.

Lasi pilnu vēstules tekstu šeit