Studenti atklāj patiesību par notikušo Lutera Akadēmijā
Mēs, apakšā parakstījušies, pateicībā noliecam savas galvas mūsu Kunga Jēzus Kristus priekšā par augsto aicinājumu, pagodinājumu un Dieva dāvanu, kādu esam saņēmuši kļūstot par Lutera Akadēmijas studentiem. “Mūsu darbs, dzīve un sadraudzība Lutera Akadēmijā ir gatavošanās tam, lai varētu būt mācītāja amata cienīgi”[i] Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā, kura “kā Kristus un Viņa Evaņģēlija organizētā draudze — uzskata Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas par savu vienīgo mācības un dzīves pamatu un pieņem kā Svēto Rakstu paskaidrojumus kristīgās Draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecības, nemainīto Augsburgas apliecību, Mārtiņa Lutera Mazo Katehismu un citus Vienprātības grāmatā “Liber Concordiae” sakopotos rakstus.”[ii]
Dr. Mārtiņš Luters vēl pirms 1517. gada sacījis šādus vārdus: “Ja vēlaties izmainīt baznīcu, tad vispirms izmainiet baznīcas izglītības sistēmu.”[iii] Lutera Akadēmija ir aizsākusi jaunu lappusi LELB vēsturē, un Akadēmijas darba labie augļi ir redzami. Un apjaušot Lutera Akadēmijas nozīmi un tajā veiktā svētīgā darba tālejošās sekas, mēs šajā vēstulē vēlamies izteikt savas rūpes par Lutera Akadēmijas darbības uzlabošanu.
Kā mēs saprotam situāciju.
Pirmkārt. Lutera Akadēmija ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas garīgā personāla mācību iestāde.
Otrkārt. LELB Satversmes preambula apliecina, ka Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas ir tās vienīgais mācības un dzīves pamats un pieņem kā Svēto Rakstu paskaidrojumus kristīgās Draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecības, nemainīto Augsburgas apliecību, Mārtiņa Lutera Mazo Katehismu un citus Vienprātības grāmatā “Liber Concordiae” sakopotos rakstus.
Treškārt. Tātad Lutera Akadēmijas uzdevums, gatavojot nākamos LELB mācītājus, ir sniegt ar LELB Satversmes preambulu saskanīgu akadēmisko izglītību, kuras pamats un normējošais kritērijs būtu Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti un visi Vienprātības grāmatā “Liber Concordiae” sakopoties raksti.
Ceturtkārt. Tātad mācību procesā katra pasniedzēja uzdevums būtu sava priekšmeta ietvaros nodrošināt mācību vielas teoloģisko atbilstību visu Lutera Akadēmijas izglītību pamatojošajiem un normējošajiem kritērijiem: 1) Svētajiem Rakstiem un 2) Vienprātības grāmatai “Liber Concordiae”. [Tas, protams, neattiektos uz citām konfesijām piederošiem mācībspēkiem, kuri tiek pieaicināti specifisku mācību priekšmetu pasniegšanai].
Kur mēs atrodam vietu uzlabojumiem.
Pirmkārt. Gribam vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šīs vēstules rakstīšanas iemesls nav formāls, bet gan esošās situācijas nosacīta vajadzība paust mūsu viedokli, lai novērstu apstākļus, kuri mums spiestu atrasties konflikta situācijā ar savu sirdsapziņu. Turklāt mums visiem saistoši ir Kristus vārdi: „Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.” (Mt 10:32-33) Kristus apliecināšana vienmēr ir bijusi saistīta ar rūpēm par pareizi mācītu Evaņģēliju.
Otrkārt. Paldies Dievam, Lutera Akadēmija var lepoties ar augsti kvalificētiem [cik nu studenti var spriest] mācībspēkiem visos studiju programmas blokos. Līdz ar to, lielākoties lekciju saturs un pasniedzēju ticības stāja patiesi atbilst luteriskai mācībai un ir saskanīga ar LELB ticības pamatu un mērauklu.
Treškārt. Tomēr atsevišķi pasniedzēji, kuru profesionalitāti un kvalifikāciju viņu pārstāvētajās mācību disciplīnās, kā arī kuru kalpošanas aicinājumu un labos nodomus nevienam nebūtu pamata apšaubīt, teoloģiskā ziņā demonstrē, mūsuprāt, savai kvalifikācijai nepieļaujamu neizpratni par luteriskās teoloģijas, tātad par LELB un Lutera Akadēmijas pašos pamatos stāvošās ticības mācības, būtiskiem artikuliem. Un reizēm ne tikai neizpratni par luterisko mācību, bet arī pavisam anti-luterisku pārliecību par ticības pamatjautājumiem, kuri tik skaidri un daudzkārtīgi ir izteikti Vienprātības grāmatā „Liber Concordiae”. Kā negatīvus piemērus, tajā pašā laikā ne uz mirkli nenoliedzot un nesamazinot šo pasniedzēju lielo pienesumu viņu specializētajās jomās, noteikti ir jāmin Lutera Akadēmijas pasniedzēja S. Gintere, kā arī pasniedzējs U. Jumejs. Taču, pat atzīstot pasniedzēju profesionālo kvalifikāciju, studentiem, klausoties pasniedzēja acīm redzami kļūdaino viedokli ticības pamatjautājumos, nevilšus var rasties neuzticība arī pret pārējo lekcijas mācību materiālu. Šāda situācija neveicina ne lekciju efektivitāti, ne savstarpējo cieņu un sadraudzību.
Ceturtkārt. Lutera Akadēmijas beidzēji ir ievērojami papildinājuši un turpinās papildināt LELB mācītāju rindas. Viņi ir tie, kuri Kristus Evaņģēlija vēsti nes pasaulē. Taču ik brīdi ir jāpatur prātā augstā atbildība, kura arī Dieva priekšā tiek prasīta no Evaņģēlija sludinātājiem (Jēk 3:1) Taču secīgi šīs lietas aplūkojot ir skaidri noprotams, ka tiem, kuri darbojās pie mācītāju izglītošanas, šī atbildība ir vēl daudz lielāka. Šiem cilvēkiem – pasniedzējiem, ir skaidri jāapzinās, ka viņu sacītie vārdi daudzu gadu garumā var būt par dzīvības vārdiem daudzu cilvēku pestīšanai, vai arī par atslēgu, kura kādam var aizslēgt durvis uz debesīm. Jo ar pasniedzēju vārdiem viņu studenti Dieva vārdu vēsti tālāk nesīs. Tā ir lieta, kuru jebkuram pasniedzējam visā nopietnībā būtu jāpārdomā un kurā Dieva vadība jāizlūdzas.
Piektkārt. Un ja no tomēr izveidotos situācija, kad kāds no pasniedzējiem, pats savā ticības ceļā un luteriskas mācības izpratnē būtu paklupis un pats to nespētu pamanīt un mainīt, vai, lai Dievs pasargā no tāda gadījuma, negribētu pamanīt un mainīt, tad Lutera Akadēmijas vadībai rūpīgi būtu jāapsver neizbēgamās konsekvences, ko šāda pasniedzēja darbs var izraisīt. Vispirms, šāds cilvēks graus pats savu autoritāti, gan studentu, gan arī savu kolēģu acīs. Bez tam šāda pasniedzēja ne-kompetence graus arī visas Lutera Akadēmijas autoritāti.
Sestkārt. Taču jāpatur prātā, ka šāda pasniedzēja klausītāju vidū var būt arī ticības lietās vēl nenobrieduši prāti un tad sekas var būt vēl daudz smagākas, nekā kādas personas, vai pat Lutera Akadēmijas iedragātā autoritāte. Ko darīt, ja šāds ticībā nenobriedis prāts nonāktu saskarē ar situāciju, kurā vienā mācību iestādē, dažādi pasniedzēji, kuriem visiem taču jāuzticas, mācītu dažādas, pat nesavienojami pretējas lietas? Kā gan justos šāda cilvēka sirdsapziņa? Kā izvērstos šāda cilvēka ticības ceļš? Un ja viņš kļūtu par mācītāju – vai arī viņš nemācīs, ka līdzās var pastāvēt dažādas patiesības, vai varbūt pat dažādi pestīšanas ceļi?
Septītkārt. Tā nu mēs gribam vērst Jūsu, godājamā Lutera Akadēmijas vadība, uzmanību uz Lutera Akadēmijā notiekošo un uz iespējamajām sekām. Katram no mums ir savas dāvanas. Un katram Kristus miesas loceklim ir jādara tas, kas atbilst viņam dotajām dāvanām. Ja kāds teiktu rokai – klausies, vai arī kājai – runā, vai galvai – skrien, nekas labs taču nesanāktu. Tāpat arī Lutera Akadēmijā, lai tā nestu labus augļus, katram ir jādarbojas saskaņā ar savām dāvanām. “Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu. Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.” (1.Kor 12:25-26)
Mēs, zemāk parakstījušies, katrā Lutera Akadēmijas svētbrīdī izlūdzamies Dieva svētību Akadēmijai, tās mācībspēkiem un ikvienam, kurš tajā kalpo. Taču ir lietas, kuru risināšana ir mūsu un Jūsu atbildība un pienākums. Mūsu atbildība un pienākums ir darīt jums zināmu situāciju, par kuru Jūs savādāk nevarat būt lietas kursā, Jūsu – ar Dievpalīgu kristīgā mīlestībā meklēt risinājumus un vadīt Lutera Akadēmiju, lai tā godprātīgi kalpotu baznīcai. Tādēļ lūdzam Jūs visā nopietnībā pārdomāt augstāk rakstīto un katram vienam rīkoties saskaņā ar viņa amata pilnvarām, sirdsapziņu un mūsu visu, kā LELB locekļu, dzīvi un mācību normējošajiem Svētajiem Rakstiem un Vienprātības grāmatu “Liber Concordiae.”
Jūsu brāļi Kristū,
[i] Citēts no „Lutera Akadēmijas akadēmiskās, garīgās un disciplinārās kārtības noteikumiem”.
[ii] Citēts no LELB Satversmes preambulas.
[iii] Brīvi citēts no Dr. Robert Rossin vadītā nodarbību kursa Lutera Akadēmijas 2005. gada vasaras nometnē Burtniekos.
Ja es pareizi sapratu, tad abi vēstulē pieminētie pasniedzēji vairs nav Luterakadēmijas mācībspēki.