Svētā Gara darbs

Tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku – jo tie netic Man. Taisnību – jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. [Jņ.16:5–15]

Lasot par Jēzus parādīšanos pēc augšāmcelšanās, gribot negribot prātā nāk dažādas domas. Piemēram – kādēļ Viņš parādījās baznīcai tikai četrdesmit dienas? Vai nebūtu bijis labāk, ja arī šodien laiku pa laikam Jēzus ierastos kādā baznīcas koncilā vai mācītāju konferencē? Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Jēzus vārdi, kurus mēs lasām šodienas evaņģēlija tekstā. Tie ir teikti nepilnu dienu pirms Jēzus krusta nāves. Ar šiem vārdiem Jēzus mierina mācekļu sirdis, kas – ir skumju pilnas par gaidāmo šķiršanos. Vienkārši un skaidri Jēzus māca, ka Viņa aiziešana nāks mācekļiem nevis par sliktu, bet tieši otrādi – “tas jums par labu”. Jēzus paskaidro arī kādēļ Viņa aiziešana nāks mācekļiem par labu: “Ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.” – Par Aizstāvi Jēzus sauc Svēto Garu, kas tiks sūtīts baznīcai, lai to iedrošinātu, mierinātu, aizstāvētu un vadītu “visā patiesībā”. Tādējādi Svētais Gars turpinās Jēzus iesākto pestīšanas darbu jeb izdalīs Jēzus nopelnus, proti, grēku piedošanu. Baznīcas tēvi šo tekstu ir izvēlējušies ceturtajai svētdienai pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem, lai ievadītu Vasarsvētku ciklu, kas savu kulmināciju sasniegs Svētā Gara svētkos. Tā kā šīs dienas teksts satura ziņā ir ļoti bagāts, tad mēs dziļākām pārdomām un šodienas sprediķa tēmai izvēlēsimies Jēzus vārdus:

Patiesības Gars, Tas jūs vedīs visā patiesībā

Jautājums par patiesību dažādos laikos ir saprasts dažādi. Taču visos laikos šis jautājums ir sadalījis cilvēkus divās dažādās nometnēs. Proti, arvien ir bijuši cilvēki, kas ir uzskatījuši, ka patiesība ir svēta. Lai gan viņu domas par to, kas īsti ir patiesība, dalījušās, tomēr viņi arvien ir atzinuši, ka patiesība pastāv un ka cilvēka augstākais uzdevums šajā dzīvē ir tiekties pēc patiesības un pie tās turēties. Turpretī otrā grupa jeb skeptiķi arvien ir uzsvēruši, ka absolūta patiesība nepastāvot, un viss esot relatīvs. Viņu uzskatus varētu izteikt īsā formulā: “Vienīgā patiesība ir tā, ka patiesības nav”. Šo divu pasaules uzskatu sadursmi un morālās konsekvences mēs vērojam arī Bībelē. Šeit vienā pusē mēs redzam Jēzu Kristu, kas saka: “Es esmu.. patiesība.. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību” un beigu beigās par patiesību atdod pats savu dzīvību. (Jņ. 14:6; 18: 37). Un otrā pusē mēs vērojam filozofiskā skepticisma garā audzināto Ponciju Pilātu, kas nicīgi atjautā Jēzum: “Kas ir patiesība?” un pieļauj, ka nevainīgais tiek notiesāts uz nāvi (Jņ. 18:38).

Vēstures gājumā patiesības apliecinātāju un noliedzēju skaits ir bijis svārstīgs. Ir bijuši gadsimti, kad vairāk ir bijis to, kas tiecas pēc patiesības, un ir bijuši laiki, kad pieaudzis ir patiesības noliedzēju skaits. Ja mēs runājam par mūsdienu sabiedrību, tad jāsaka, ka skeptiķu skaits pašreiz ir neparasti liels. Šodienas cilvēki vairs neuzticas ne reliģijai, ne zinātnei, nedz arī kam citam tādā mērā kā agrāk. Arvien vairāk kļūst to, kas uzskata, ka patiesība nepastāv vispār. Šie cilvēki uzskata, ka reliģiskos, zinātniskos, filozofiskos un citos jautājumos ir jāvadās nevis pēc patiesīguma principa, bet pēc personiskās patikas. Pēc viņu domām labs ir nevis tas, kas ir patiess, bet tas, kas cilvēkam patīk un sagādā baudu. Šie uzskati ir iespiedušies arī daudzās baznīcās, kur cilvēki vairs nejautā pēc – taisnības un patiesības, jo domā, ka dzīve bez patiesības būs ērtāka un mierīgāka.

Pilnīgi pretēji mūsdienu pilātiskajiem uzskatiem skan mūžīgās Gudrības vārdi Svētajos Rakstos: “Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, ģeķi, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds! Klausieties, jo es gribu runāt svarīgas lietas, un es atdarīšu savu muti taisnībai! Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais. Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas – tajās nav nekā viltota, nedz nepareiza.” (Sal. pam. 8:58) Tātad gudrais Sālamans ne tikai slavē Gudrību, bet arī norāda, ka tā ir nesaraujami saistīta ar taisnību un patiesību. Arī pati miesā nākusī Gudrība Jēzus Kristus šodienas evaņģēlijā saka, ka Svētais Gars ir Patiesības Gars un Viņš “vadīs visā”, nevis daļējā “patiesībā”. – Tātad gan Vecās Derības gudrības vīrs Sālamans, gan pats Jēzus Kristus māca, ka pastāv absolūta patiesība.

Patiesības jautājums nav tikai teorētisks jautājums, bet tam ir ļoti nopietnas praktiskas sekas. Aizstāvis – Svētais Gars ar evaņģēlista Jāņa muti mums saka, ka “bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība ir nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu” (Jņ. 1:17). Tātad zaudējot absolūtu patiesību, tiek zaudēts Kristus, Viņa Evaņģēlijs jeb grēku piedošana un līdz ar to arī mūžīgā dzīvošana. Bez glābjošās Evaņģēlija patiesības cilvēks – paliek velna un elles varā, jo tikai šī dievišķā patiesība, spēj darīt cilvēku brīvu no meliem, velna un elles. Tuvāk šis jautājums ir paskaidrots šodienas evaņģēlija tekstā, kur Jēzus saka, ka Aizstāvis – Svētais Gars “liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.”

Pēc savas dabas pasaule jeb ikviens neticīgs cilvēks ir naidīgs patiesībai un ar noslieci uz meliem. Bez Svētā Gara palīdzības baznīca nespētu pārliecināt nevienu neticīgo nedz par tā grēcīgumu, nedz par to, ka viņam vajadzīga labāka taisnība par savu paštaisnību, nedz arī par to, ka tam nāksies reiz atbildēt par katru savu darbu Dieva tiesas priekšā. Tādēļ Jēzus saviem mācekļiem apsola sūtīt Aizstāvi, kas tos ne tikai aizstāvētu pret pasaules neticību, bet arī dotu spēku pasauli pārliecināt. Šis Svētā Gara spēks ir saistīts ar absolīti nemaldīgo un patieso Dieva Vārdu, kas rakstīts Bībelē. Bībeles vārdi nav parasti vārdi, bet tajos slēpjas spēks – milzīgs patiesības un pārliecināšanas spēks.

Pirmkārt, šīs spēks pārliecina cilvēku par grēku. Pēc savas dabas mēs ikviens esam skeptiķi un nevēlamies sevi atzīt par grēciniekiem. Šajā ziņā mēs visi esam ļoti mūsdienīgi un izdomājam dažādas teorijas, lai sevi attaisnotu. Ļoti bieži tas izskan šādi – es nemaz nevaru būt grēcinieks, jo grēka nemaz nav. Šim – apgalvojumam pretī stājas Jēzus sūtītais Aizstāvis, kas pārliecina pasauli. Proti, Svētais Gars nav filozofs. Viņš nesāk pierādīt grēciniekam, ka tas kaut ko ir darījis nepareizi. Nē, baznīcas lielais Aizstāvis satver grēcinieku taisni pie rīkles – tu esi grēcinieks un tādēļ tu mirsi!!! Tāda ir Patiesības Gara vēsts. Un ikviens, kas sadzird šo balsi, zina, ka te vairs nav nekādi joki. Te nelīdz nedz skepticisms, nedz arī kāda cita filozofija. Nāve ir pārāk briesmīga. Tā neļauj mums visgudri spriedelēt, tiklīdz mēs saprotam, ka runa šeit ir tieši par mums un – mūsu nāvi. “Tu mirsi savos grēkos”, vienkārši un – pārliecinoši – liecina cilvēka sirdsapziņas balss. Cilvēku pārņem izmisums un viņš drudžaini meklē izeju. Viņš atver avīzes pēdējo lappusi un studē savu horoskopu. Iesākumā tas nomierina, bet tad viņš arvien biežāk ierauga, ka starp rindām stāv rakstīts: tu mirsi! Šīs ir tavs īstais horoskops! Tas piepildīsies! Tā maz pamazām cilvēks top pārliecināts, ka te nelīdzēs nekādi darbi, nekādi morāli uzlabojumi, filozofiska gudrība, reliģiskas prakses utt. Dieva Vārds pārliecina cilvēku, un cilvēks sāk saprast, ka – nevis grēka nav, bet ka viņam pilnīgi trūkst taisnīguma. Viss, ko viņš dara ir grēcīgs. Viņam ir vajadzīgs Glābējs. Un, tā kā Dieva vārds māca, ka šis Glābējs ir Kristus, tad mēs uzzinām patiesību, ka mūsu galvenais grēks ir neticība Jēzum Kristum.

Otrkārt, Svētais Gars vēsta, ka Kristus ir nācis šajā pasaulē, lai dzīvotu, mirtu un augšāmceltos mūsu vietā. Viņu, Jēzu Kristu, “Dievs mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” Šī ir sveša taisnība, ko mēs nevis nopelnām, bet saņemam no Dieva kā dāvanu. Mūsu pašu taisnība Dieva priekšā ir kā netīra drēbe, kas nevar nosegt grēka kaunu. Tāpēc Dievs dāvā mums Kristus taisnību, ko Jēzus ieguvis mums ar savu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Šo taisnību Dievs mums piešķir ar savu Vārdu un Sakramentiem. Mēs nevaram šo taisnību redzēt, taču tā ir saņemama ticībā. Lai gan mēs sev paši vēl šķietam grēcinieki, tomēr Svētais Gars mūs pārliecina, ka patiesībā Dieva priekšā mēs esam svēti un taisni. To jūs dzirdējāt šodien Svētajā Absolūcijā un dzirdēsit un saņemsit arī Svētajā Vakarēdienā. Ieklausieties, kā mēs sakām: Sētā Kristība, Svētais Vakarēdiens, Svētā Absolūcija, Svētruna jeb sprediķis. Šīs lietas ir svētas, jo tās ir pilnas ar Kristus svēto upuri, kas upurēts par jums, un tās arī jums dāvā Viņa taisnību jeb svētumu.

Trešā patiesība, ko mums šodien māca Patiesības Gars, ir patiesība par pastaro tiesu. Lai gan daudzi šodien mierina sevi ar domu, ka šādas tiesas nebūs, tomēr Patiesības Gars saka, ka būs gan. Pēc nāves visas cilvēku domas, vārdi un darbi tiks atklāti, un Dievs par to visu spriedīs tiesu. Domas par šo Dieva tiesu un taisnīgo sodu laiku pa laikam iezogas ikviena cilvēka prātā. Tā ir Svētā Gara balss, – kas caur sirdsapziņu atgādina cilvēkam par gaidāmo un mudina viņu nekrāpt sevi ar maldīgām ilūzijām. Tiesa būs! – Tā kā tiesa būs nenovēršami, tad Svētais Gars mudina cilvēku meklēt sev labu advokātu.

Jēzus Svēto Garu sauc tieši par šādu Aizstāvi jeb Advokātu. Šis Aizstāvis jau tagad aizstāv ticīgā sirdsapziņu pret velna uzbrukumiem un būs ticīgā Aizstāvis arī Pēdējās tiesas dienā. Viņa runa būs apmēram šāda: velns šo cilvēku ir turējis gūstā un licis tam grēkot. Dievs Tēvs, tā ir tiesa, ka šis cilvēks ir vainīgs Tavā priekšā. Taču Tavs Dēls Jēzus – Kristus salauza velna varu un Svētajā Kristībā atbrīvoja šo cilvēku no velna gūsta. Tavs Dēls arī dāvaja šim cilvēkam savu svētumu jeb taisnību. Tādējādi pēc Tava taisnīgā sprieduma, Tēvs, uz cietumu jeb elli ir jāiet velnam, bet šim cilvēkam jānāk uz Debesīm, lai kopā ar Tavu – Dēlu valdītu mūžīgā priekā un svētlaimē. Tāda īsumā ir Svēta Gara liecība.

Pats Jēzus ir paveicis cilvēku pestīšanas darbu un devies atpakaļ pie Tēva. Viņš nevēlas cilvēkus pārliecināt ar savu parādīšanos, bet šo pārliecināšanas darbu ir uzticējis Svētajam Garam, ko Viņš pats sauc par mūsu Aizstāvi un Patiesības Garu. Visi Patiesības Gara vārdi ir neapšaubāmi un patiesi, un vienīgi ticība šiem vārdiem ved uz Debesīm pie Dieva. Lai aizšķērsotu cilvēkiem ceļu uz Debesīm, melu tēvs velns ir izplatījis melus, ka patiesības nemaz neesot. Tādējādi viņš mēģina cilvēkus novērst no glābjošās patiesības. Netici viņa meliem! – Ar tiem viņš grib tev nolaupīt visas tās dārgās Dieva dāvanas, par kurām tu tikko kā dzirdēji. Ja jau viņš saka, ka patiesības nav vispār, tad jau vispirms patiesam nevajadzētu – būt arī šim viņa apgalvojumam. Un tajā patiešām patiesības nav, jo viņš ir viltus un melu gars, kas tevi grib nogalināt. Turpretī Svētais Gars ir Patiesības Gars, kas ar patiesību aizstāv tevi pret velna meliem, lai tu varētu iemantot mūžīgu dzīvošanu kopā ar Dievu un visiem svētajiem, kas ticējuši Patiesībai. Āmen.