18. decembris, 2024

169. Kāds ir tavs pienākums pret Dievu?

Ieskaties

Par Lutera katehismu tapšanu
Jaunās Derības modelis - gans un ganāmais pulks
Velns var palikt arī jūsu prātā
Neizpratnes dēļ upurēti bērni

54 komentāri par “Svētā Gara kristība”

  1. ledjaajevam reiz bija texts par sociaalo evangjeeliju… tipa tekst: nu, pestiishanu esat sanjeemushi – tagad djelas jaakrukjii shajaa pasaulee… bet taa arii nesapratu iisti, ko tas noziimee…

  3. tā jau tie jūsmotāji allažiņ saka:
    “nu par Jēzu jau mēs visi visu zinām
    tādēļ labāk šoreiz(katreiz) parunāsim
    par iespējamajiem uzlabojumiem draudzē”

  4. divains tas aleksandra bites luterisms.var klut skists Dieva acis vienigi ticibaa.darbiem nav nozimes.galvenais ir ticet.tapec ari daudzi luterani dzivo sliktak ka pagani.vini tic,iet baznica,dzer,parkapj laulibu,jo tadi maldus macitaji ka aleksands bite viniem iestasta,ka darbi nav svarigi.

  5. aleksandram bitem pasam ir sajukums.harizmatu un pentakostu izpratne nekada kondicija nav jasasniedz un netiek prasita nekada izaugsme Gara kristibas sanemsanai.sanemt var visi kas slapst neskatoties uz garigo pieredzi vai izaugsmi.lai te bite jus nemaldina ar saviem pasizdomatiem maldiem.pats bite rada sajukumu apzinati ar saviem meliem.

  6. normunds ienāca e-BAZNICA un rakstīja: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis luterānis. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem.

  7. …un patiesi, patiesi viņš aizgāja tālāk
    aizgāja lepnīgs un drošs ..tālāk savā
    pazušanas ceļā

  8. draugs n, vai šķīsts Dieva acīs kļūsti ar saviem ne-darbiem, vai tomēr Kristus upura dēļ???????
    iemācies vienreiz lasīt, bl, tad nebūs biti par meli jāsaukā, idritvai!!!
    un ja kas, es pats ar “garā kristīts” kādreiz jaunībā mēlēs dragaju tā tik…
    paldies tam Kungam, esmu no jūsmošanas laimīgi ticis vāļā, arī no īsteni luteriskās, no kuras par mata tiesu izspruka arī tas pats bite, palikdams kā lelb mācītājs, he he

  9. drauks ddauka
    ja runāt par to tikšanu vaļā no jūsmošanas
    tad tu ar izklausies tāds visnotaļ
    sajūsmināts par savu palikšanu
    īstā laikā un īstajā
    vvietā
    – – –
    tomēr azvien paliek viena lieta
    ko tu nedzirdi/nespēj/negribi redzēt –
    luterisko skaidrību, kas nenoliedz, ka arī
    iekš LELB ir patiesi luterāņi … lai gan tas ir
    nevis pateicoties mistiskajai(ar pirkstu gaisā zīmētajai) “LELB” mācībai
    bet par spīti taj.
    – – –
    un ar savu palikšanu bābelē (par kuru tev pašam tīk reizēm zoboties)
    tev gan nenāktos nemaz lepoties

  10. ja tu saki, ka ķiploki tomēr ir labāki par staigāšanu tuksnesī…
    nu tad saēdies ar tos kārtīgi, taču tad ar’ turies
    pa gabalu (jo tie nelāga ož)
    no tiem, kas tos
    neēd

  11. jā talyc, šīs lietas tiešām kuram katram nau pa spēkam saprast:
    paliekot grēcīgā miesā, var tomēr ar to staigāt garā,
    simul iustus et peccator, he he
    paliekot lelbābelē, var reizēm par to arī pazoboties un ne tikai…
    ganot pašam sevi var nokļūt āžu, kam kārums tik badīties, pulkā utt. utjpr.
    mans Dievs, talyc, iepretim tavam, ir pilns paradoxu, ne plakans, kādu tu mālē savējo…

  12. jautājums nav par to kuram labāks dievs
    pat ne par to, kura pusē ir Dievs
    bet kurš ir Dieva pusē
    – – –
    tas ir labi, ka tu kalpo Viņam
    no visa sava spēka ar visu prātu un dvēseli
    bet patiesi svētīgs ir vīrs, kas nesēd pāļātāju pulkā

  13. Normund jā, un bībele to apstiprina, ka šķīsti mēs esam tikai ticībā un pat vislabākie cilvēka darbi, pat ja Dievs ņemtu vērā tavus vislabākos nopelnus, tu tik un tā būtu nešķīsts Dieva acīs, jo viss, kas nenāk no ticības ir grēks un nešķīstība. Jeb vai tu gribi sacīt, ka no darbiem cilvēks tiek taisnots, ne no ticības? Par kādu ticību runāja Jēkabs? nejau par to ticību, ko DIevs rada cilvēkā, bet ko cilvēks rada pats no sevis un tā nav patiesa ticība, jo patiesa ticība atstaro Dieva mīlestību, kas izpaužas labos darbos

    Tas ir kā salīdzinājums ar spoguli. Spogulis ir ticība un gaisma ir darbi, bet vai gaisma pati par sevi var apiet ap stūri un iespīdēt alā? Un ja spogulis ir aizklāts, tad arī nekas nenotiks, taču tikai no spoguļa ir atkarīga atstarotās gaismas plūsma. Tāpat arī šķīstums un svētums atkarīgs tikai no ticības. Un nevajag apmelot, ja nezini luterisko mācību – lūk kāpēc ir jāmācās katehisms no galvas, lai tu to zinātu. Jo Ja būtu mācījies, tad gan zinātu, ka luterāņi māca to pašu ko Jēzus un apustuļi, ka ticība bez darbiem ir nedzīva, tomēr ne darbi rada ticību, bet ticība darbus un darbi ir tikai indikators, augļi un tie nevis izraisa šķīstumu, bet ir šķīstuma rezultāts. Kāda šķīstuma? cilvēka šķīstuma? Nē, Kristus šķīstuma, kas dzīvo mūsos caur ticību.

    Uz kā tu balsti savu ticību? Uz savu taisnību, saviem darbiem, brīnumiem un zīmēm? Vai uz Dieva Vārdu, Dieva Darbu, Dieva nopelniem? Vai nezini, ka bībelē ir gadījumi kad arī garīgi neizaugušiem tiek sniegtas Svētā Gara dāvanas?

    Un vai zini kur luterāņi balsta savu garīgo izaugsmi atšķirībā no harizmātiem? Redz harizmātiem vajadzīgs vagars ar pātagu, kas piespiež labu darīt, vai arī vajadzīgs viņus pierunāt ar labu atalgojumu, bet patiesā apustuliskā, bibliskā mācība tā nemāca. Tā māca, ka Dievs dod dāvanas neatkarīgi no cilvēka nopelniem, jo civlēks neko nav pelnījis un arī nevar nopelnīt, taču pēc atdzimšanas Dievs cilvēkā radījis jaunu gribu, jaunas tieksmes, jaunas spējas, ka viņš labprātīgi, bez iemesla, aiz brīvas gribas un labas sirdsapziņas dara labus darbus ne priekš sevis, bet gan priekš Dieva goda un līdzcilvēkiem par svētību, nevis lai nopelnītu superspējas vai izvairītos no soda, bet gan aiz pateicības par dārgo pestīšanu.

    Lūk tā ir patiesa garīgā izaugsme un luterāņi starp citu dzīvo ļoti labi un tikumīgi, nerunājot par izņēmumiem, taču visi patiesie kristieši atzīst savas vainas un labojas un ir izaugsme garā un ticībā.

    Un jāteic gan ka harizmātu mācība ir ļoti sadrumstalota, katrā draudzē māca savādāk, tāpēc Bites apskatītā tēma uz vienu draudzi attieksies, uz citu jau ne, jo anv viņiem vienotības šajā jautājumā, katram līderim ir sava izpratne.

    Bet viens gan ir fakts – tik ļoti visas brīvbaznīcas nosoda katoļus, bet paši pāņem katoļu maldus, ka pestīšanai vēl klāt jāpieliek cilvēka darbi vai izvēle. Kristīt var tikai to, kas apzināti visu izprot utt. Lūk te jau ir atgriešanās pie senajām maldu mācībām, kā gnosticisms, kur vjadzīga bij cilvēka gudrība lai viņš varētu tapt pestīts. Vai nav tā liekulīgi kādu nosodīt un darīt to pašu?

    Dievs teica Ādamam – tanī dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi, bet velns sacīja – jūs nemirsit vis. Luters atjaunoja patieso mācību un sacīja, ka bez Dieva visi cilvēki jau kopš dzimšanas ir garīgi miroņi ticības lietās, bet harizmāti un baptisti māca – cilvēks nav vis miris, viņam ir izvēle.

    1. Dievs teica, ka cilvēks mirs, ja Viņam neklausīs un tā notika – vispirms garīgi Dievam nomira un pēc tam arī fiziski
    2.garīgi miroņi attiecībā pret Dievu nepēj pieņemt garīgus lēmumus attiecībā uz Dievu, bet tikai tos lēmumus uz kuriem attiecībā viņi ir dzīvi – miesai, pasaulei un velnam

    Lūkas evaņģēlijs 15. nodaļa
    32 bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”

    Kādā nozīmē tēvs domāja, ka viņa dēls ir miris? Pavisam noteikti viņš bija dzīvs, tikai kam viņš bij dzīvs? Un kam miris?

  14. ddauka,pie ka tad tu esi nonacis,ka no jusmosanas esi ticis vala?-pie NEJUSMOSANAS?!… drizak gan par Kungu Kristu vajadzetu jusmot.par ko tad tu ddauka jusmo- par hokeju?..

  15. Normund, taisnība jau tev ir, tikai par ko mēs jūsmojam sakarā ar Kristu? Par to, ka varam brīnumus darīt Viņa vārdā vai par to, ka esam brīvi no grēka vainas un varam dzīvot brīvi no saviem grēkiem un mūsu vārdi Debesīs ierakstīti?

  16. redzi normund, mani Kungs ir aicinājis viņa vārdu darīt, proti, piepildīt ikdienas darbos, bet jūsmotāji( pagātnē kņižņiki un fariki, šodien pareizie raxtupratēji un hariki) citu neko negrib darīt, kā tikai dzīvot starp dogmatikas grāmatas lapaspusēm vai lidināties savu iedomu mākoņos. rezultātā šo abu kategoriju ne-ticīgie nespēj nest labus augļus, lai kā arī iespringtu…par šo der palasīties ap. pāvilu 1. kor. vēstulē, kas raxtīta pret abu veidu jūsmotājiem.

  17. ddauka,tu vienkarsi esi greizsirdigs uz “jusmotajiem”.to var manit tavas dusmas,ko tu izgaz ka samazgas uz viniem.”jusmotajiem” tavas dusmas gan tikai bus kompliments,bet tev gan tas var maksat muzibu.

  18. nu ingar,laikam to brinumu ir “parak daudz”,ka navajadzetu par tiem vairs runat.ja gribi,varu iedot majas lapas,kur tu redzesi Jezus laika brinumus notiekam sodien.es pats biju sokets.Jezus izsutija maceklus dziedinat slimus un izdzit garus.brinumi ir Debesu Valstibas zime.

  19. Ak Dievs, no debess uzlūko, Cik reti tavi svēti!
    Ja tu tos pašus nežēlo, Tad mēs gan zūdam lēti.
    Tas lielais pulks grib uzvarēt
    Un tavus vārdus pazaudēt,
    Tos ticigus grib nomākt.

    Tie māca it no viltus sirds, Ko pašu prāts izzinās;
    Lab’ tam, kas no tiem tādiem šķirts, Ar tādiem vis netinās!
    Cits izvēl šo, cits atkal to,
    No ārienes tie spīguļo
    – Tik ko var melus panākt!

    Ak tādu lepnu viltus-mēl’, Kungs Dievs, jel gribi deldēt!
    Tie lielidamies galvu ceļ: Ko sakam tam būs ģeldēt;
    Mums, mums vien piekrīt baušļus celt,
    Ko citi māca, viss ir velt’,
    Mums nākas pār tiem valdīt.

    Tapēc es celšos, saka Dievs, Mans nabags pulks tiek spaidīts,
    Nopūšās ciezdams nepaties’, Gan ilgi jau ir gaidīts:
    Mans sēcigs vārds tos lepnus rās,
    Bet manus ļaudis stiprinās
    Un neliks tiem vairs maldīt.

    Iekš uguns sudrabs skaidrojās, Kad tam būs īsti derēt,
    Tā mums būs bēdās, bailībās Uz Dieva vārdiem cerēt;
    Tas vārds top krustā izraudzīts,
    Tur viņa spēks top nomanīts
    Un spīd līdz līdz zemes galam.

    Tu gribi, Dievs, mūs pasargāt Pret tādu ļaunu tautu!
    Tiem tiktu mūs savaldzināt, ja tu tiem vaļas ļautu.
    Tie bezdievīgi pulcējās,
    Kur tādi ļaudis paceļās
    Iekš tavas draudzes vidus.

  20. Jā Normund varbūt tiešām uzraksti šeit tās adreses, lai mēs visi varētu pārbaudīt, ikdienas meklējot rakstos – vai tas tā tiešām ir. Tik atceries vienu – visi lielie brīnumi apstiprinājuši vienīgo patieso biblisko mācību, bet ja kaut viss tas pats notiktu mūsdienās taču mācība attiecīgā grupējuma vidū būtu nebibliska, tad jāšaubās par to brīnumu autentiskumu, jo patiesā mācība, kā jau teicu ir apstiprināta ar brīnumiem pietiekami

  21. themaninthesynagogue.org
    saja lapa skaties Emmanuel tv
    daudzi klipi ir youtube.tur uzspied synagogue healing.loti dramatiski.
    nedomaju,ka tam piekritisiet,tomer tas jums bus par liecibu.

  25. Jezus nenaca ar “garantijas vestuli” no Dieva.katram pasam bija jaizsecina.

  26. Normund, es nenoliedzu, ka šie brīnumi ir īsti un ka tie ir no Dieva, taču vai zīmes un brīnumi attaisno Dieva vārda sagrozīšanu? Arī bībelē ir bīnumi un tie apstiprināja Dieva vārdu. Bet ja vēl kāds arī dara brīnumus, kas apstiprina ko citu, tad ko – Dievs runā Pats Sev pretī?

    Pavisam noteikti šeit atkal un atkal tiek ar brīnumiem apstiprināts evaņģēlijs, taču ne bērnu nekristīšana, ne citu kristību veidu noliegšana, ne nepareiza mācība par Svētā HGara dāvanām un kristības būtība ar šiem brīnumiem netiek apstiprināta

    Jo Pāvils rakstīja
    16 Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.
    17 Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.
    18 Nevienam nav tiesības atņemt jums jūsu balvu, kaut arī tas atrod patiku pazemīgā kalpošanā eņģeļiem un kaut arī tas lepojas ar parādībām, ko viņš redzējis. Tāds bez pamata kļūst iedomīgs savā miesas prātā
    19 un neturas pie galvas, no kuras ar saišu un dzīslu palīdzību visa miesa tiek vienota un kopā saturēta un aug Dieva augumā.

    Tā ka vēlreiz saku – Dāvana dziedināt un brīnumus darīt nenozīmē, ka tu esi nekļūdīgs savā atziņā. lai nu kā es labāk paļaujos uz bībelē aprakstīto brīnumu vēsti, nekā uz visu kas nācis pēc apustuļu laikiem – tas viss ir izvērtējams bībeles gaismā neatkarīgi no tā cik lieli un vareni brīnumi būtu notikuši

    Kaut miroņi augšāmceltos, tizli staigātu, akli redzētu, kurli dzirdētu, Baltijas jūra pāršķeltos un Daugavā ūdens vietā tecētu vīns, tik un tā ja cilvēki, caur kuriem šie brīnumi notikuši māca ko pretēju bībelei, viņu mācība ir noraidāma kā herēze, neskatoties uz lielajiem brīnumiem, pat ja tie visi ir no Dieva

    2.Tesaloniķiešiem 2. nodaļa

    1 Bet attiecībā uz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un mūsu savienošanos ar Viņu, mēs lūdzam jūs, brāļi:
    2 nepadodieties tik ātri neapdomīgam uztraukumam vai bailēm, it kā Tā Kunga diena būtu klāt. Vai tas būtu gara iedvesmojums, runāts vārds vai it kā manā vārdā rakstīta vēstule,
    3 lai neviens jūs nemaldina ne šādā, ne tādā veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam,
    4 pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu.
    5 Vai jūs neatceraties, ka es par to jums esmu runājis, vēl pie jums būdams?
    6 Un jūs zināt, kas ir tagad tas kavēklis, kura dēļ viņš atklāti parādīsies tikai tad, kad būs pienācis viņa laiks.
    7 Jo netaisnības noslēpumainais spēks jau ir darbā, tikai tam, kas to līdz šim kavē, papriekš jāpazūd.
    8 Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar Savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā.
    9 Jo viņa (šī pretinieka) parādīšanās ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātana darbs,
    10 kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi.
    11 Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem,
    12 tā ka sodā krīt visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.
    13 Bet mums pienākas Dievam pastāvīgi pateikties par jums, Tā Kunga mīļotie brāļi, ka Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai Gara dzīves svētumā un patiesības ticībā,
    14 aicinādams jūs uz to ar mūsu sludināšanu, lai jūs iemantotu mūsu Kunga Jēzus Kristus godību.
    15 Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules.
    16 Bet Viņš pats, mūsu Kungs Jēzus Kristus, un Dievs, mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un Savā žēlastībā mums devis mūžīgo iepriecu un labu cerību,
    17 lai iepriecina jūsu sirdis un lai dara jūs stiprus ikvienā labā darbā un vārdā.

    23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, – tad neticiet.
    24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.
    25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.
    26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, – tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, – tad neticiet.
    27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
    28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.
    29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.
    30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
    31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.

    22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, arī izredzētos.
    23 Bet jūs pielūkojiet; Es jums visu to iepriekš esmu sacījis.
    24 Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu,
    25 un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies.
    26 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību.
    27 Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
    28 Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu!
    29 Tā arīdzan, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
    30 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss tas nebūs noticis.

    11 Tad es redzēju citu zvēru izkāpjam no zemes: tam bija divi ragi, tādi kā jēram, bet tas runāja kā pūķis.
    12 Tam bija pirmā zvēra vara visā pilnībā viņa priekšā, un tas piespieda zemi un tās iedzīvotājus pielūgt pirmo zvēru, kura nāves brūce bija dziedināta.
    13 Tas dara lielas brīnuma zīmes, uz viņa pavēli pat uguns krīt no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā.
    14 Tas pieviļ zemes iedzīvotājus ar brīnuma zīmēm, kas viņam bija dots darīt zvēra priekšā; tas aicina zemes iedzīvotājus celt tēlu zvēram, kam ir zobena brūce un kas tomēr palicis dzīvs.

    20 Bet zvēru sagūstīja un līdz ar viņu arī viltus pravieti, kas viņa priekšā bija darījis brīnuma zīmes un ar tām pievīlis tos, kas pieņēmuši zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu. Tos abus iemeta dzīvus degošā sēra un uguns jūrā.
    21 Visus pārējos nokāva ar zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes, un visi putni ēda no viņu miesām.

    Un viss sakrīt ar bībeli. Vecās derības laikā un apustuļu laikā brīnumi notika daudz un bieži, lai tiktu apstiprināts Dieva vārds un Kristus mācības autoritāte un autentiskums. Pēc tam brīnumi kļuva mazāk un mazāk, jo mācība bij pietiekami apstiprināta, bet sātans saistīts, protams šad un tad gadījās pa brīnumam, taču ievērojami mazākā mērā.

    Un tad kad baznīcas laikmets iet uz beigām, sātans atkal tiks atsvabināts un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu visas tautas, tātad laiku beigās brīnumi un zīmes atkal pieaugs. Es neko kategoriski neapgalvoju, tie ir tikai minējumi un hipotēzes

  27. normunds grib te kādam āpsim iestāstīt, ka ari Jēzus dusmas uz Dieva vārdu nelietīgiem valkātājiem ir greizsirdīgas samazgas…
    puisīt, tev jābeidz sapņot un jāsāk beidzot kas darīt, tad tavi komentos nebūs tjipa viena tante teica, bet savā ticības praxē pārbaudīti fakti!!!
    ingars, kapēc tu domā, ka vells jau kādus 100 gadus nav darbā? padomā, kas tik nav šai laikā atbrīvots – nafta no zemes, atoms no saitēm, tautas no Dieva, draudzes no Bībeles utt.
    un paskat, par ko n fano, par pestījošo mācību??? par šovu plebejiem, he he

  28. Jo nevēlos izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Vobše tak – es domāju (tās protams tikai manas domas), ka tas kas aizsākās Azusas ielā patiesi bij no Dieva, visas zīmes un brīnumi, jo tas notika galugalā kad cilvēki bij sapulcējušies Jēzus vārdā, taču kaut kas nogājis greizi – ne ar Dieva darbību, bet gan ar cilvēka izpratni. Piemēram – kad apustuļi darīja brīnumus, viņi neatmeta Jēzus mācības, taču harizmāti ir tā apcirpuši kristīgo mācību, ka jeļi jeļi pamati palikuši. Piecdesmitniekiem ta vēl daudz maz ok (lai gan atslēgu varas lietošanu starp viņiem jau vairs neesmu dzirdējis), bet harizmāti pat vairs neatbilst šī vārda “charisma” būtībai, jo piemēram – luterāņi uzsver ka svēttapšana ir Svētā Gara darbs, savukārt harizmāti gan to pašu atkārto, bet būtībā noliedz, uzsveot cilvēka gribu un cilvēka lēmumu pāri Dievam. Teiksi nē? un ko nozīmē – pieņem Jēzu Kristu, lai tu varētu jaunpiedzimt? Vai tad nav otrādi? Vai nav tā, ka vispirms mēs jaunpiedzimstam un tika tad spējam ticību apliecināt?

  29. o,ddauka.skatos,ka esi baigi lieligs.skaties,ka neaplauzies,puisiit!

  30. Jezus nenaca ar “garantijas vestuli” no Dieva.katram pasam bija jaizsecina.

    Normund par šo vienīgi gribētos gan oponēt

    16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.
    17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.”

    1 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu,
    2 un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.
    3 Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu.
    4 Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam.”
    5 Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs klausīt.”
    6 Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un ļoti izbijās.
    7 Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizskāra tos un sacīja: “Celieties un nebīstieties!”
    8 Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien.

    16 Nevis izgudrotām pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši Viņa varenības aculiecinieki.
    17 Jo toreiz, kad Dievs Tēvs Viņu, godā celdams, apskaidroja, Viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts.”
    18 Šo balsi mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad mēs līdz ar Viņu bijām uz svētā kalna.

    Lūk Jēzus garantija – vairāk nekā vēstule, Paša Dieva Tēva atklāšanās, Paša DIeva Tēva nepastarpināta liecība, Viņš atklājās Pats personīgi, lai apliecinātu, ka Jēzus ir Viņa Dēls

    Turklāt par Jēzus klātbūtni liecina mesiāniskie brīnumi, kā mirušo augšāmcelšanās, paralitiķu dziedināšana, aklu un kurlu dziedināšana, vienas vielas pārvēršana citā, absolūta vara pār dabu – bez zinātnes iejaukšanās.

    Nezinu teikt par šiem video, bet ka Latvijā būtu notikuši mesiāniskie brīnumi starp harizmātiem – neesmu nedz dzirdējis, nedz redzējis. UN arī tad mums ir rakstīts

    6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
    7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
    8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!

    Redz, pat eņģeļi un brīnumi nedod garantiju, tāpat arī Pāvila augstajā mīlestības dziesmā redzam, ka arī mēles un praviešu dāvanas nedod garantiju, pat arī atziņa ne, jo patiesā atziņa iet roku rokā ar mīlestību, kas ir Dieva bijāšana – visas atziņas un gudrības sākums.

    Jo kas vienreiz ar zīmēm un brīnumiem apstiprināts, to negroza nekas, pat ja vēlāk notiktu visi tie paši brīnumi, tomēr ja tie apstiprina ko citu, nekā pirmie brīnumi, tad tie ir maldi, jo lielāka autoritāte ir pirmajiem brīnumiem, nevis pēdējiem, kas notiek mūsdienās.

  31. a tu izaudz līdz manam līmenim, arī varēsi lielīties, a pagaidam paklusē un klausies, ko lieli vīri runā!!!

  33. Dauka, Dauka, tevī patiešām mīt lepnība, točna zinu, jo man ar tā gribas sacīt un tā ir lepnības grēka pazīme, tā labāk nerunā, brāl. Es dodu priekšroku konstruktīvai diskusijai, kur katrs savus argumentus pamato un pierāda ar rakstiem, citādi tiem nav nekādas vērtības. Dievs apsolījis, ka tai gudrībai ko Viņš mums dod, neviens nespēs pretī stāvēt.

  34. Tev Normund es tiešām ieteiktu lūgt Dievu un cītīgi meklēt rakstos – vai tas tā ir, kā tavā draudzē māca.

    Bet man ir viens konkrēts jautājums par kādu rakstu vietu:
    Jāņa evaņģēlijs 20. nodaļa
    22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!
    23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.”

    Mateja evaņģēlijs 16. nodaļa
    18 Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.
    19 Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”

    Mateja evaņģēlijs 18. nodaļa
    15 Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.
    16 Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.
    17 Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.
    18 Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.

    Vai harizmātu draudzēs ir šī “Debesu valstības atslēgu kalpošana”? Tas ir konkrēti tā, ka kristīgs brālis/māsa kristīgam brālim/māsai pēc augšminētās Jēzus pavēles nodod ziņu no Dieva – tev tavi grēki ir piedoti Tēva Dēla un Svētā Gara vārdā. Turklāt šie vārdi ir tas pats, kā Pats Dievs Tas Kungs tev atklātos un Pats personīgi tev apliecinātu, ka Viņš tev visu ir piedevis un tev tavi grēki neskaitās, netiek pielīdzināti, tā itkā tu nekad nebūtu grēkojis.

    Normund saproti pareizi – nevis vispārīgi pasludināt evaņģēliju, bet konkrētā brīdī konkrētiem cilvēkiem pasludināt konkrētu Dieva vēsti, kas tieši šeit un tagad attiecas uz konkrētiem cilvēkiem – vai šāda kalpošana pie jums notiek vai nē?

  35. a es jau, ingar, neredzu ne vismazāko iespēju ar tādiem apgarotiem kā n te diskutēt. pret tādiem ap.Pāvils taču raxta, tie apmāti un nomaldījušies, nav jēgas tur smalkiem vārdiem muti dzesēt, lai tik staigā vienu māju tālāk, nu tjipa tā
    un par lepnu mani nesauc, ja gribi, tad tiešu gan, man netīk prātuļošana, tā toč no vella, he he

  36. 11 Patiess ir šis vārds: ja mēs esam līdzi miruši, tad mēs arī līdzi dzīvosim;
    12 ja mēs pastāvam ciešanās, tad mēs arī līdzi valdīsim; ja mēs aizliegsim, tad arī Viņš aizliegs mūs;
    13 ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar Sevi pašu aizliegt.
    14 To visu atgādini, apliecinādams Dieva priekšā, lai viņi nekarotu vārdiem; tas nekam neder, tas samaitā klausītājus.
    15 Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.
    16 Bet no nesvētām un tukšām runām izvairies, jo viņi arvien dziļāk iestigs bezdievībā,
    17 un viņu mācība kā sērga izplatās; tādi ir Himenajs un Filēts,
    18 kas ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi, un sagroza dažiem ticību.

    23 Bet aplamās un nemākulīgās prātošanas noraidi, zinot, ka tās rada karus;
    24 bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu,
    25 tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,
    26 un viņi atkal atgūtu skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu.

    1 Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki,
    2 jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,
    3 cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji,
    4 nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu,
    5 izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.

    9 Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši.
    10 Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi,
    11 zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā.

  37. 24 bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu,
    25 tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus – varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,
    26 un viņi atkal atgūtu skaidru prātu, atraisīdamies no velna valga, ar ko tie sagūstīti, lai darītu viņa gribu.

    nu tam vajag laiku, kas man tik ļoti pietrūkst, jo pienākumi pienākumi…
    bet gan jau ar Dievpalīgu būšu reiz tāds kā tais pantos raxtīc ;)

  38. kas attiecas uz absoluciju,tad tas ir ticibas,nevis skaistu tradiciju jautajums.
    kas attiecas uz brinumiem,tad farizeji neticeja,lai cik lieli brinumi ari nebutu.farizeji nolema nogalinat Jezu pec lacara uzmodinasanas.parsvara farizeji domaja,ka Jezus brinumi ir no velna.domaju,ka sis majas lapas veidotaji daritu tiesi to pasu.veltigi ir teret laiku un kaut ko meginat skaidrot.

  39. Normund, neizvairies, konkrētāk lūdzu.

    pasaki man – ko šīs rasktu vietas nozīmē? Vai tā ir cilvēku izdomāta tradīcija vai reāls Dieva darbs, kad Dievs Svētasi Gars reāli darojas caur Savu Vārdu?
    Protams – absolūciju saņem tikai dzīva ticība, bet atbildi konkrēti – vai tu uzskati to par tradīciju vai par Svētā Gara darbu un tad redzēsim, kurš tad ir harizmāts, kurš lieto Svētā Gara dāvanas, kurā draudzē patiešām darbojas Svētais Gars.

    Jāņa evaņģēlijs 20. nodaļa
    22 Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!
    23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.”

    Mateja evaņģēlijs 16. nodaļa
    18 Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.
    19 Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”

    Mateja evaņģēlijs 18. nodaļa
    15 Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.
    16 Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.
    17 Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.
    18 Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.

  40. A par brīnumiem runājot – arī Dievs caur Mozu darīja brīnumus un faraona burvji….darīja to pašu, BET Dieva brīnumi pārspēja faraona brīnumus.

    Normund – vai tas ka notiek brīnums uzreiz nozīmē, ka tas ir no Dieva, vai tas uzreiz nozīmē, ka tajā draudzē mācība ir pareiza?

    Es tev vēlreiz atkārtošu – Jēzus arī darīja šos brīnumus, taču Viņš mācīja mazlietiņ ko citu, nekā harizmāti, tā lūk, par to arī ir runa – kuri brīnumi ir lielāka autoritāte – Jēzus vai harizmātu?

    Redz kāda atšķirība ir starp farizejiem un luterāņiem – farizeji nosodīja patieso brīnumdarītāju lai gan pēc rakstiem redzēja, ka Viņš ir tas par ko uzdodas, savukārt luterāņi redz ka pēc rakstiem harizmāti nav gluži tie, par ko viņi uzdodas – PĒC RAKSTIEM, NORMUND, PĒC RAKSTIEM, PĒC DIEVA TĀ KUNGA DZĪVĀ VĀRDA, KAS IR GARS UN DZĪVĪBA, KAS IR DZĪVĀ DIEVA DZĪVĀ ATKLĀSME.

    Vai tu domā, ka šīs rakstu vietas par viltus brīnumiem tik tāpat vien uzrakstītas? Jā daļēji varbūt skaudība, varbūt piekasīšanās un tiesāšana, bet patiesība jau no tā nemainās, ja vien to pasludina neizmainītu.
    ————————————————————————

    Un vēl kas ļoti svarīgs – neviens jau ar nenoliedz pilnībā un nesaka, ka viss tas ir no vella, nebūt ne. Ir tikai runa par to, ka līdz ar labību maisās arī nezāle. Tas redzams arīdzan atieksmē. Tie, kuri patiesi saņēmuši Svētā Gara dāvnas, kā mēlēs runāšnu, pravietošanu, dziedināšanu, nekad neatmetīs Jēzus iedibināto kārtību, nekad nekļūs lepni un iedomīgi, nekad savu ticību nebalstīs uz dāvanām, bet uz dāvanu devēju – uz Dievu. Un goda vārds – ir gan šādi gan tādi, gan tie īstenie, gan tie viltvārži, es Normund nerunātu, ja nebūtu dzirdējis kā daži labi harizmāti runā un ko viņi runā

  41. Tas pats arī par Dievkalpojuma kārtību – esmu lasījis harizmātu tekstus, ka luterāņiem tāds nedzīvs dievkalpojums, jo Svētais Gars tiekot ierobežots ar cilvēciskām tradīcijām. Lūk tad liek priekšā to pašu Dāvidu, kā viņš dejoja un kā Michala viņu nosodīja. Bet vai tas attiecas uz svētsapulci?

    Ir tādi argumenti – gars vada, gars vada. Jā un kāpēc tu domā ka tik tevi gars vada? Mani arī gars vada – sēdēt un klausīties vārdu, nožēlot grēkus, saņemt vakarēdienu, slavēt Dievu ar dziesmām, i pēc dievkalpojuma vēl ejam dziedam, lēkājam slavējot Dievu. Un vai tā nav cilvēcīga tradīcija, ka lūk dzīvs dievkalpojums ir tik tad, ja tas notiek pēc harizmātu parauga? Palūkojiet uz sevi paši – vai jums nav ārēja forma, secība, kārtība, TRADĪCIJA? Ir un kā vēl ir, tāpat esat apauguši ar cilvēku tradīcijām, kā visi pārējie un vai tas ir slikti ja kāda adiafora tradīcija kalpo par labu draudzei?

    Es nesaku Normund, ka tu tā domā, bet es zinu, ka tā domā daudzi harizmāti un varbūt tu te tā apgrozies un esi iepazinies ar luterāņu mācību vari pateikt saviem draugiem, lai nu mūs tā nesunī, ka arī mums ir Svētā Gara vadība tikpat lielā mērā

  42. tev,ingar ir tik daudz jautajumu,ka butu jaraksta gramata.tu esi cilveks,kas mekle.tev ir daudz jautajumu.tas nav slikti.es ari mekleju kadreiz.biju nesaprasana attiecibaa uz pentakostu Dievkalpojumiem.gaju araa,jo man tas likas parak ekstremi un nenopietni.tomer es nevareju tikt vala no aktualiem grekiem.tad kada sapulce sporta maneza izgaju prieksa un saku runat meles.bija sajuta,ka caur mani ir izlauzusies speka lavina.sis tad ir tas punkts,kur es saaku iegut atbildes uz visiem maniem jautajumiem.
    intelektualaa celaa nav iespejams iegut atbildes.ir nepieciesama saskarsme ar Dievu.tad ari visas atbildes bus rokaa.
    kas attiecas uz jautajumu par absoluciju,tad esmu to pasludinajis cilvekiem 10 gadus.protams,ka tas ir Dieva gribeta darbiba.tomer esmu pret teatralu formalismu.es netiesaju.katrs pats pienem absuciju ticibaa,vai neticibaa.harizmatiem nav lidzigas absolucijas izteiksanas tradicijas ka luteraniem,bet tie tapat to lieto,tikai savadakaa manieree.

  44. uzminiet manu mīklu:
    jautādams jautā, pravietodams pravieto, bet prātīgāx netop, kas tas ir?
    pareizi, tas ir vientiesīgs nejēga, kuru turētu par gudru, ja šis turētu savu muti.

  45. Bibele maca par cilvekiem,kuri visu muzu macas,bet ta ari nevar nonakt pie patiesibas atzinas.ddauka,tev piestav tavs vards,jo tu tiesam esi dullais dauka,kurs gribeja sasniegt horizontu,bet ta ari nekad nesasniedza.istenibaa tu esi baigais tevins un esi izdarijis nepareizu izveli.zel man tevis,draugs,jo kaut kas nepareizs ir tevii,kas tevi pazudina.tev ir nepareizs gars,kas ir agresivs gars,kas sacelas pret visu,kas ir Dievs vai svetums.

  46. tagad atbildesu ingaram.
    man daudz palidzeja saprast rika dzoinera gramata,kas noperkama kristigajos gramatu galdos.Dievs vinam deva sapni par pedejo laiku draudzi.
    sapni vins redzeja salu uz kuras atrodas vecas,ka ari loti modernas celtnes.ap salu bija sastajusas loti daudz laivas un kugi,bet neviens nevareja iebraukt sis salas osta,jo uz salas notika nepartraukta karadarbiba.likas,ka visi karo pret visiem.karoja ne tikai vecas celtnes pret jaunajam,bet ari jaunas pret jaunajam un vecas pret vecajam.nebija frontes liniju,bet likas,ka tas ir visu kars pret visiem.
    tad pie horizonta paradijas Jezus un sacija-ta ir mana draudze.
    tad katra nama vareja redzet it ka kadas gaisminas,kas atteicas karot.gaisminas bija ka jaunajos,ta ari vecajos namos.tad jura sacelas vetra un sacela lielus vilnus,ka gazas par salu un pilniba to parklaja.kad vilni bija noskrejusi,bija redzams tikai viens nams,kas sastaveja no gaisminam,kas bija namos.si nama spozums bija milzigs.beidzot kars bija beidzies un laivas vareja iebraukt sala un ienakt spozaja nama.
    nami ir vecas un jaunas konfesijas,kuras nepartraukti karo.
    jura ir pasaule,kur gaida daudzas laivas,bet nevar ienakt kara del.
    bus kaut kadas briesmas no pasaules,kas savienos tos,kas atsakas karot.no tiem tad ari veidosies pedejo laiku atlikums,uz kura Kungs cels savu draudzi.
    atceries,ka gaisminas bija visas ekas-ka jaunajas,ta ari vecajas.

  47. jā, ko tu tik neteiksi, ak pēterim ar bij kāds ļauns, agresivs gars, ka šis aizstāv savu kungu ar zobenu, pašam Kristum arī, ka šis plosās pa templi,ko a????prātiņ nāc mājās!
    ja kas, tad ddauka bij prātīgākais no visiem stāsta personāžiem, bet tas jau tev, pārgudrajam, ir kārtējo reiz palicis neievērots…

  48. Redz Normund, tu liec to kas vissvarīgākais kā tādu nebūtisku piedevu, tjipa tā – ja ir, tad labi, ja nav – ar nav liela bēda. Bet es tevsacīšu lūk ko – tev divi reizes nocitēju Jēzus Kristus vārdus, Viņa pavēli, bet tu to sauc par tradīciju un formālismu.

    Mēles ir pirmkārt vismazākā un visnenozīmīgākā dāvana un otrkārt tā ir tikai tāda dabavka un nekas vairāk

    Toties absolūcija ir pāri mēlēm un no tās tev vajadzēja gūt atbrīvošanu no grēka un vai zini kāpēc? Tāpēc ka bībelē nav apsolījuma par mēlēm attiecībā uz piedošanu, bet gan attiecībā uz absolūciju. Savukārt Dieva klātbūtne un Dieva piedzīvošana ir attiecībā gan uz mēlēm(kā arī jebkuru citu dāvanu) sekundāri, bet uz absolūciju primāri.

    Ir nekristīgi meklēt primāro Dieva klātbūtni sekundārās lietās. Kāpēc tad Pāvils pirms runā par visām pārējām dāvanām vispirms izrunā par ticību? Jo lūk tas ir primārais un vislielākais veids, kā piedzīvojam DIEVA KLĀTBŪTNI – Kad Viņa vārdā mums katram personīgi tiek pasludināts evaņģēlijs.

    Es tev piekrītu, ka absolūciju saņem ticībā, jo kā jau ir rakstīts – piedots tiem, kam piedod, bet paturēts tiem kam nepiedod(respektīvi – tiem kuri netic vai nenožēlo)

    Un absolūcija ir tā kalpošana, kurai ir VISSVARĪGĀKĀ loma līdz ar svēto vakarēdienu. Viss pārējais – pravietošana, dziedināšanas, brīnumi, zīmes, mēles ir zem un pakārtots primārajām kalpošanām, kas tiešā veidā attiecas uz pestīšanu.

    Lūk šeit arī kļūst redzams – vai mēs vairāk priecājamies par Kristus klātbūtni mūsu pestīšanas labad, kas nozīmē mūsu vēlmi būt ar Viņu kopā mūžīgi, vai arī mēs preicājamies par Kristus klātbūtni, kas dara mūs lielus pasaulē, lai ar Svētā Gara dāvanām valdītu, izceltos, zīmētos, jūsmotu par to kas notiek šeit virs zemes.

    Tā lūk harizmāti visu apgriezuši kājām gaisā. Palasi bībelē jauno derību – cik proporcionāli tiek runāts par pārdabiskām dāvanām un cik par pestīšanu un Gara augļiem? Turklāt par pārdabiskajām dāvanām nepārprotami norādīts, ka tās ir kā piedeva

  49. ingar,ja tu kritize harizmatus,tad ko tu saki par rika dzoinera sapni,ko es te uzrakstiju?

  52. fgdsgfsfoi doknnnb nnvgoi lkmhbg zxccffert lngfbtdxrce!!! atvainojos draugi, tulkojums būs vēlāk, man tik grēbējās bišķi pazīmēties…

  53. TULKOC:
    …Mīļais Kungs un Pestītāj,
    ja tas būtu iespējams, ka pūcēm astes ziedētu
    tad arī mēs nebrīnītos ja Tu šiem aunapierēm dotu
    kādu saprāta dzirksti, ka tie mūsu skaidrojumus saprastu
    un tādā veidā pie prāta gaismas nāktu, ka arī tajos atmirdzētu
    mūžīgās dzīvības uguns, kas jau spoži deg īsto Kristum ticīgo sirdīs…
    !!!
    ja nebūtu audzināts kristīgā garā, tad sen būtu pārvilcis svītru visiem centieniem [Jānis]

  54. es nema nezinaj, ka e-minencei ir mēļu tulkošanas dāvana!?!
    a kas tas pa jāni, kāds centiens tas vai kā…

Atbildēt