Svētā Kristība: Pavēle
Pēc savas augšāmcelšanās Kristus pavēlēja mācekļiem doties uz Galilejas kalnu, lai tur sastaptu Viņu. Ieraudzījuši augšāmcelto Kungu, mācekļi nokrita Jēzus priekšā un pielūdza Viņu, “bet citi šaubījās”. Tad Jēzus, pienācis pie viņiem, teica: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mt.28:17–20)
Kristībā, tāpat kā kristīgajā ticībā, iniciatīva pieder Dievam. Nevis mācekļi iet pie Jēzus ar saviem misijas plāniem, bet Jēzus ir tas, kas nāk pie mācekļiem un dod pavēli: “Dariet par mācekļiem.” Šī pavēle attiecas uz visiem cilvēkiem, jo Kristus saka “visas tautas”, un arī paskaidro, kā tā piepildāma – “kristīdami” un “mācīdami”. Kad tas izpildīts, tad mēs konfirmācijā varam svinēt Tā Kunga pavēles piepildīšanu.
Lielajā katehismā Luters sauc Kristību par “ūdeni, kas ietverts Dieva iedibinātajā kārtībā”. To var teikt arī otrādi, proti, ka Kristības ūdens ietver sevī Dieva vārdu, ko Viņš ir “Kristībā ielicis un sniedz mums šo ārēji redzamo lietu, kurā varam satvert tādu dārgumu”. Tādējādi “būtiskais Kristības ūdenī ir Dieva vārdi jeb pavēle”. Šie Lutera izteikumi ļauj mums līdz ar viņa formulējumu Šmalkaldes artikulos secināt, ka Kristība nav nekas cits kā “Dieva vārds ūdenī”.
Lai kā mēs mēģinātu izteikt Kristību – kā Dieva vārdu ūdenī vai kā ūdeni Dieva vārdā, viens ir skaidrs, ka tie abi nedrīkst būt atdalīti viens no otra, “jo kur Vārds tiek atšķirts nost, tur ūdens vairs nav nekas cits kā parasts ūdens, kuru kalpone lieto vārīšanai” (Luters). Jāatceras arī, ka ārpus Kristības norises ūdens nav nekas cits, kā parasts ūdens. Arī bez kristāmās personas Kristības ūdens paliek tikai ūdens, pat ja iestādīšanas vārdi tiek lietoti. Kristība arvien ir arī īpaša tajā nozīmē, ka katrs tiek kristīts atsevišķi kā persona jeb indivīds, nevis visi kopā.
Tātad Kristība ir Dieva darbs, ko Viņš pavēlējis un ko Viņš veic, savienojot Savu vārdu ar ūdeni. Viņa vārds ir trīsvienīgā Dieva – Tēva, Dēla un Svētā Gara vārds. Turklāt jāievēro, ka nevis Tēva, Dēla un Svētā gara vārdi, bet viens Vārds! Jau kopš seniem laikiem bez Svētā Kristības sakramenta ir pastāvējušas arī citas kristības, dažādu citu dievu, bet ne trīsvienīgā Dieva vārdā. Tieši trīsvienīgā Dieva vārds ir tas, kas piešķir kristiešu Kristībai tās īpašo jēgu un saturu. Ir izteikti iebildumi, ka apustuļi ir runājuši arī par kristībām “Kunga Jēzus vārdā” (Ap. d. 8:16), vai “Tā Kunga vārdā” (Ap. d. 10:48), vai vienkārši par kristībām “uz Kristu” (Gal. 3:27). Taču šādi iebildumi ir nevietā, jo apustuļi vienkārši lietoja saīsinājumus, taču tas nenozīmēja, ka viņi iesaka lietot kādu jaunu Kristības formulu.
M. Hemnica teiktais, mums noderēs kā labs kopsavilkums izpratnei par trīsvienīgā Dieva klātieni Svētajā Kristībā: “Dievs Tēvs ir klātesošs Kristībā ne tikai tādā veidā, ka Viņš ir visur klātesošs un piepilda visas lietas, bet gan tā, ka caur šo mazgāšanu, Viņš ir izglābis mūs pēc savas žēlastības, lai Kristus dēļ, būdami taisnoti ar Viņa žēlastību, mēs varētu būt mūžīgās dzīvības mantinieki caur Svēto Garu (Tit. 3:5–7). Līdzīgi Dievs Tēvs ir klātesošs Kristībā tādā veidā, ka tajā Viņš caur Kristu nodibina labas sirdsapziņas derību starp Sevi un mums (1. Pēt. 3:21). Jēzus Kristus klātiene Kristībā ir apstiprināta arī Pāvila vārdos efeziešiem: “Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu.” (Ef. 5:25–26) Līdzīgi, viņš saka, ka mēs esam kristīti Kristus nāvē (Rom. 6:3) un uz Kristus augšāmcelšanos (1. Pēt. 3:21). Un tas ir tas, kas ir teikts Apustuļu darbos – “tikt kristītam Kristus vārdā”. Arī Svētais Gars ir klātesošs Kristībā: “Mēs esam piedzimuši no jauna caur ūdeni un garu, lai mēs varētu ieiet Dieva valstībā.” (Jņ. 3:5; Tit. 3:5–7) “Un uz šā pamata,” saka Hemnics, “mums ir jāmāca cilvēki tā, lai tie nedomātu un neuzskatītu Kristību vienīgi par cilvēka, bet par Dieva darbu. Proti, ka tajā visa Svētā Trīsvienība ir klātesoša un tā caur ārējo kalpošanu darbojas pie nabaga grēcinieka, šķīstīdama to no grēkiem, atbrīvodama no nāves, velna, un mūžīgās pazušanas, tā vietā sniegdama taisnumu un mūžīgo pestīšanu.”
Ieskaties