Svētie smiekli un Toronto svētība [2]
Nikijs Gambels, Alfa kursu autors [10.nedēļu kurss domāts kā ievads kristietībā nebaznīcēniem un jauniešiem. Īpašs uzsvars tiek likts uz Svētā Gara vīkendu, kursa vidū, kur tiek pievērsta uzmanība piepildīšanai ar Svēto Garu] , grāmatā “Dzīves jautājumi” [Questions of Life, Kingsway, 1993] 9.nodaļā par to kā es varu tikt piepildīts ar Garu saka:
- Dažreiz, kad cilvēki top piepildīti, viņi dreb kā lapa vējā. Citi ievēro, ka viņi dziļi elpo, it kā gandrīz fiziski ieelpojot Garu.
- Viņi redzēja arī kaut ko, kas atgādināja uguni [3. p.]. Fizisks siltums dažkārt nāk līdz ar Gara piepildīšanu un cilvēki to piedzīvo rokās vai kādā citā sava ķermeņa daļā. Kāds cilvēks aprakstīja savu sajūtu, ko viņš izjuta kā “siltumu viscaur savam ķermenim”. Cita sieviete sacīja, ka viņa piedzīvoja “siltuma šķidrumu”. Kāds cits apzīmēja to kā “degošu sajūtu rokās, nejūtot pašam karstumu nekur citur”. Uguns iespējams simbolizē spēku, kaisli, un šķīstību, ko Dieva Gars ienes mūsu dzīvē.
- Ne katrs kristietis runā mēlēs. Tomēr Pāvils saka: “Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs,” liekot saprast, ka tas nav domāts tikai kādiem īpašas kategorijas kristiešiem. Tas ir pieejams visiem kristiešiem. Nav neviena iemesla, kādēļ jebkurš, kas vēlas saņemt šo dāvanu, nedrīkstētu to saņemt. Pāvils nesaka, ka runāšana mēlēs ir visa būtība un kristīgas dzīves augstākais līmenis; viņš saka, ka tā ir ļoti svētīga dāvana. Ja jūs vēlaties to saņemt, tad nav neviena iemesla, kas jums to liegtu.
-
Kā mēs varam saņemt dāvanu runāt mēlēs? Atbilde: Viņi man paskaidroja, ka, ja es vēlos saņemt dāvanu runāt mēlēs, man ir jāsadarbojas ar Dieva Garu un jāatver mute un jāsāk runāt Dievam jebkurā valodā, izņemot angļu vai kādu citu, ko es zinu. Kad tā darīju, es saņēmu arī mēļu dāvanu.
- Gambels iesaka iet šādus soļus:
-
• Atveriet savu muti un sāciet slavēt Dievu jebkurā valodā, izņemot savu dzimto vai kādu citu, kas jums zināma.
• Ticiet, ka tas, ko saņemat, ir no Dieva. Neļaujiet nevienam iestāstīt jums, ka esat to pats sagudrojis. [Tas tā nevarētu būt.]
• Nepadodieties. Valodas attīstībai ir vajadzīgs laiks. Vairums no mums sāk ar ļoti ierobežotu vārdu krājumu. Pakāpeniski tas attīstās. Ar runāšanu valodās tā ir. Ir vajadzīgs laiks, lai attīstītu dāvanu. Bet nepadodieties.
Jāpiemin arī Latvijā harizmātiķu aprindās pazīstamais Dereks Prins [Derek Prince], kuram ir bijusi līdzīga pieredze. Viņš raksta žurnālā “Harizma” 2/95: “Es ticu, ka Svētais Gars dažkārt cilvēkos rada ilgstošus, pāri plūstošus un acīmredzami bez jebkāda iemesla smieklus. Man tam ir jātic, jo tieši tā es tiku glābts vairāk kā 50 gadus atpakaļ.”
Vai Svētie smiekli ir no Dieva?
Kā Svēto smieklu aizstāvji pamato savus uzskatus? Vai viņi citē Bībeli? No kā viņi izsecina, ka Svētie smiekli ir Svēta Gara darbs pie cilvēka?
Galvenais Svēto smieklu aizstāvju arguments ir apmēram šāds: Pateicoties Svētiem smiekliem, Dievs ir sūtījis atmodu daudzās jo daudzās draudzēs. Pateicoties Svētiem smiekliem, nīkuļojošo draudžu locekļu skaits ir apbrīnojami pieaudzis.
Kritiski aplūkojot šo argumentu, uzreiz acīs krīt trīs lietas.
Pirmkārt, nav nekādas atsauces uz Dieva vārdu jeb Bībeli. Citiem vārdiem sakot, nav bibliska pamatojuma. Vīnadārza kustības dibinātājs Džons Vimbers [John Wimber], uzsver, ka Svētos Rakstos nav nekā, kas atbalstītu tādus fenomenus kā riešana un rūkšana. Viņš atzīst arī to, ka visā Baznīcas vēsturē neko tamlīdzīgu nav atradis, tādējādi Džons Vimbers secina, ka viņam nav pienākuma izskaidrot šos fenomenus. Proti, tie ir tikai fenomeni, tā ir tikai cilvēku atbilde Dievam. Šajā nostājā zīmīgs ir tas, ka Svētie smiekli netiek noraidīti, kaut arī tam nav bibliska pamatojuma. Kaut arī Vīnadārza kustība ir galvenā Svēto smieklu propagandētāja visā pasaulē, tās līderis nejūt atbildību izskaidrot šos fenomenus. Vai tas nav dīvaini? Kā tas iet kopā ar Svēto Rakstu mudinājumu pārbaudīt garus, vai tie ir no Dieva [1.Jņ.4:1].
Otrkārt, kopš kura laika atmoda nāk nevis no Evaņģēlija sludināšanas, bet gan no Svētiem smiekliem. Tas ir kaut kas jauns. Vismaz Jaunā Derībā mēs neredzam to, ka cilvēki atgrieztos no grēkiem un kļūtu dedzīgāki savā ticībā, pateicoties Svētiem smiekliem.
Treškārt, kopš kura laika cilvēku skaita pieaugums draudzē ir pierādījums tam, ka notiek Svētā Gara izliešanās. Tad jau arī straujo Islama izplatību Rietumu pasaulē varētu pieskaitīt Svētā Gara darbam. Tad jau arī pornogrāfijas popularitātes pieaugumu varētu izskaidrot kā brīnišķīgu Dieva darbu. To taču laikam neviens negribēs apgalvot. Neapšaubāmi, Jaunā Derība runā par to, ka tas Kungs ikdienas pievienoja daudzus mācekļus kristīgai draudzei [ne jau pateicoties Svētiem smiekliem, bet gan apustuļu sludināšanai], taču no tā nevar izsecināt, ka jebkurš skaita pieaugums automātiski ir Svētā Gara darbs. Atcerēsimies arī to, ka Jaunā Derība par pēdējiem laikiem runā kā par lieliem pārbaudījuma laikiem, kad Sātans darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu pēc iespējas vairāk cilvēkus, ja iespējams arī Kristus mācekļus, kad daudzi cilvēki atkritīs no ticības.
Nu tāda siltuma sajūta, drebēšana, pacilātība un klusas berzvārdu nopūtas – tā man ir bijis vairākas reizes. Bet par to mēlēs runāšanu gan nepiekrītu – pašam jāsāk runāt un TIKAI TAD saņem to dāvanu. Tad jau tā nav no Dieva bet no sevis. Kad Dievs dod, tad tu vienkārši apzinies, ka proti un vari to darīt un viss, nevis pašam kaut kas jāuzsāk. Kā redzam bībelē, tad visi šie mēlēs runāšanas gadījumi ir spontāni, bez pašu runātāju sākotnējas iniciatīvas, bet gan spontāna šādas spējas parādīšanās bez cilvēciskas piepūles, turklāt nekad bez vārda vai lūgšanu starpniecības
laba tema.ir verts to aizstavet.
Bibele ir 3 tiesas atsauces uz smiekliem.
1.Ijaba 8.21.lidz kamer atkal Vins tavu muti piepildis ar SMIEKLIEM un tavas lupas ar skalam gavilem.
2.126.psalms.2. …tad musu mute bija pilna SMIEKLU un musu mele pilna gavilu…
3.Lk.6.21.Svetigi jus,kas tagad raudat,jo jus SMIESITIES.
piekritu,ka runasanu meles nevar ne iemacities,ne ”izsist” no Dieva.ta ir davana un to var tikai sanemt.visas ”tehnikas” seit ir nederigas.
ja harizmatu ispausmes ir lidzigas voodoo,tad luteriskais dievkalpojums ir lidzigs satanistu mesai.melns apgerbs,sveces,altaris utt.tad jau nost ar luterisko dievkalpjumu,ko?!…
ka tu Juri tik viegli savus bralus nosauc par velna kalpiem,ko?
laikam tas bija Aleksandrs Bite,kurs reiz teica,ka Taize kustiba ari esot no velna.Janis Vanags labi atbildeja,ka tad jau bus jasak ticet velnam,ka vins ta cilvekus pievers Dievam.
Sveiki draugi,
normund, saki lūdzu, kad tas bija?
Ar cieņu,
gviclo
Vanags pats man savulaik to stastija.tas bija tad,kad Vanagu apsdzeja vina”neluteriskajas”aktivitates.
Tā jau ir. Ne jau katra aktivitāte ir luteriska.
Ar cieņu,
gviclo
ļoti svētīgi šie atmaskojošie raksti par maldu mācībām un Sātana aktivitātēm. Neapšaubāmi- visa pentakostu/harizmātu kustība ir no Sātana- evaņģelijs top sagrozīts un aktīvi sludināts pilnīgi aplams– nav pat atšķirība vai cilvēks pielūdz Laimesmāti vai harizmātu sludināto “Jēzu”, jo tas nav mūsu Kungs, ko viņi tur sludina utt. Vienīgi- es domāju- šīs vēl nav tās lielās zīmes un brīnumi, ko Sātans darīs. Viss šis nav nekas izcils- tukša māžošanās, blēdības, nesekmīgi “dziedināšanas mēgīnājumi” utt …vien\igi- kā tas var apstulbināt un aizraut tādas masas– tas gan ir baigi..nu jā- bet Hitlers arī tā mācējs…
ak vai dusmigais puritan!… lai Dievs tev nabaga cilvekam ir zeligs!…
Normund, šīs rakstuvietas pēc konteksta drīzāk gan attiecas uz to, kas būs debesu valstībā, jo tieši par šīs zemes dzīvi ir teikts, ka te mēs raudam, šeit mums ir bēdas. Es neko negribu apgalvot, bet man nav īsti skaidrs – kas izraisa smieklus? Redzēju to video, var jau būt, ka mans spriedums ir nepilnīgs, jo nebiju klātu, taču tiešām ir svarīgi zināt un saprast – no kā nāk tie smiekli. Jā mēs smiesimies un preicāsimies, bet tam būs iemesls – Jēzus Kristus un Viņa mīlestība.
Normund – ja tu redzētu, ka kristiešu ģimene zaļā pļavā kopīgi studē bībeli un smejas, priecājas (bet tu zinātu, ka šamie luterāņi) vai tos arī varētu nosaukt par svētajiem smiekliem, vai tikai tad, ja tas ir ne tā, kā daīgi, bet kaut kā mistiski kupli apmeklētā dievkalpojumā?
Varu pateikt to, ka svētie smiekli un visādas citas harizmātiskas aktivitātes sastopamas visās konfesijās, jā arī mums ir bībeles stundā vai mājas grupiņā, kad saskatam kaut kur Dieva humora izjūtu, tad mēs smejamies – vai to arī atzīsti par smiekliem no Svētā Gara?
ok,Ingar.vismaz viens sakarigs cilveks ar spriestspeju.
vispirms jau par tevis teikto
”pēc konteksta drīzāk gan attiecas uz to, kas būs debesu valstībā, jo tieši par šīs zemes dzīvi ir teikts, ka te mēs raudam, šeit mums ir bēdas”.
kapec,tad mes ludzam:”Tavs prats lai notiek ka debesis,ta ari VIRS ZEMES”?
tam kas Debesis,ir janotiek ari virs zemes.
ne tikai labas lietas ir sveto smieklu sakara,bet ari sliktas.cilveks sava butiba ir ”briesmiga lieta” un vina maniere ir izkroplot visu,kas nak no Dieva,tai skaita ari prieku.esmu dzirdejis,ka dazi cilveki smejas tikai tapec,ka citi to dara.velak tie grib izskatities ”garigi”un smejas no sevis,nevis Sveta Gara iedvesmoti.tomer tas nenoliedz fenomena pozitivos auglus,ko tas ir nesis pie simtiem tukstosu cilveku.
cik man zinams,Toronto draudzi kops fenomena sakuma 1994.gada ir kaut 1 reizi apmeklejusi vairak neka 3 miljoni cilveku.tas ir vairak neka iedzivitaju latvija.si ”serga” veiksmigi izplatas pasaule.
esmu redzejis ka bibeles stunda parasta latvijas lauku luteranu draudze sievinas sak nekontrolejami smieties un ir spiestas lugt palidzibu lai kads izved uz majam,jo pasas nevar paiet,jo jutas ka piedzerusas.
esmu redzejis ka luteranu svetdienas skolas berni peksni lugsanas laika sak nekontrolejami smieties,nokrit uz gridas,vartas,bet kad piecelas,sak pravietot un liecinat par paradibam,ko redzejusi.
redz ka ar tiem skeptikiem ir.vini uzskata ka tas ir no velna.interesanti,mes Ludzam Jezu,bet atnak velns…
nuja,tad kad vini ludz Jezu- kas tad atnak pie viniem?!… nuja,tikai ka Jezus,bet redzi,vini doma,ka pie mums nedz kadel atnak velns….
Normund, ne jau visas lietas mēs saņemam šeit uz zemes. Kā jau rakstīju, ir tā rakstvieta, kur Pāvils uzskaita darbus, ko kristieši ticības spēkā darījuši, bet citi savukārt atkal nesaņēma neko no tā, jo Dievs mums ko labāku paredzējis. Ar to es gribēju apgalvot lūk ko – Svētā Gara pārdabiskās manifestācijas var būt un var nebūt, bet ne pēc tā jāspriež par to, kur ticīgāki un nobriedušāki kristieši. Tādas lietas notiek neatkarīgi no mums – kad, kur un kā Dievs to grib. Mēs varam lūgt par to, bet galugalā notiks pēc Dieva prāta. Ja tu lūdz patiesā ticībā pēc šādām lietām, tas tomēr nenozīmē, ka Dievs vienmēr tās darīs, jo ne vienmēr mēs zinām Viņa prātu konkrētā situācijā.
Atgriežoties pie “Tavs prāts lai notiek….!” Nu mans domāt, ka tas vairāk attiecas uz to, ka Dievs ierobežo ļaunumu, neļauj vaļu velnam, pasaulei un miesai, bet gan stiprina un uztur mūs patiesā ticībā, taisnības darbos un mīlestībā. Protams zīmes un brīnumi arī ir Dieva prāts, taču tās lietas ir nosauktas par līdzejošām, gluži tāpat kā piemetamā tiesa.
17 Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: “Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!”
18 Bet Viņš sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam!
19 Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.
20 Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”
Jēzus apsolīja mums spēku darīt brīnumu lietas, bet Viņš tomēr norādīja tāda veida kalpošanai savu vietu un tā nebūt nav pirmā. Arī Pāvila Gara dāvanu uzskaitījumā brīnumu darīšana un mēlēs runāšana ir vienas no pēdējām lietām svarīguma ziņā.
Ir vēl kas – salīdzinoši neesmu dzirdējis pārāk daudzās vasarsvētku draudzēs, ka būtu notikusi tāda masveida smiešanās, kā Prieka vēstī vai Jaunajā paaudzē, bet tas tā.
Par tēlošanu – jā diemžēl ir viena daļa, kuri ar tēlo svētumu – izliekas, ka runā mēlēs, iztēlo svētos smieklus, tēlo ka dara labu citiem (patiesībā viltīgi rada ilūziju ar neīstu rosīšanos), tēlo, ka dziedina (ar hipnozes palīdzību uz laiku panāk fizisku labsajūtu) utt. Bet tos visus var viegli atmaskot, jo lai gan ārēji šķiet nevar atšķirt patiesos no tēlotājiem, bet ja iedziļinās, tad atšķirība ir milzīga.
Man šķiet, ka tie, ar kuriem patiešām tādas lietas notikušas ir ļoti pazemīgi cilvēki, bagāti labos mīlestības darbos.
Bet es ceru, ka tu Normund no visa tā palaga, ko sarakstīju, saprati, ka es nenoliedzu šo manifestāciju autentiskumu, bet tikai saku, ka bieži sastopama falsifikācija un tēlošana. Nebūtu prātīgi nososdīt visu tikai tāpēc, ka mūsu draudzē tā nenotiek un mums skauž – tak nau tur ko skaust, Dievs katrā vietā darbojas tādā veidā, kā tas konkrētiem cilvēkiem ceļ ticību. Dievam patīk vienprātība, nevis vienveidība. Tad nu kas mēs tādi esam lai tiesātu citus kristiešus par to, ka viņu pielūgsmes veids ir citāds, jo viņi taču pielūdz to pašu, ko mēs. Bet arī otrādi – no harizmātu puses gribētos, lai arī viņi nenosoda liturģiju, ka tā ir sausa, nedzīva kalpošana, jo tie ir meli, liturģija ir Svētā Gara vadība un kārtība, tas ir Dievam tīkams pielūgsmes veids, gluži tāpat kā svētie smiekli.
Redz problēma sākas tad, kad tas nenāk no Dieva, bet no civlēka – kā liturģija, tā arī svētie smiekli un mēles var būt no Dieva, bet ir viena daļa, kuri šo vienkārši ārēji notēlo, bez iekšējas izpratnes un ticības
ja,liturgija tiesam nav atmetama.liturgijas merkis ir tacu cilveku ievest Dieva Klatbutne.Jezus nekur neversas pret tradiciju,ka to diemzel dara daudzi kristiesi sodien.
interesanti,ka visi katolu mistiki ir loti paklausigi baznicai un tradicijai.tradicija neaizliedz viniem piedzivot lielu Dieva Speku un brinumus.
Katolu baznica ir gudraka neka parejas.ta atlauj ari pastavet mistiskajai,harizmatiskaja kristietibas dalai,tadejadi noversot lielu baznicas skelsanos,ko diemzel neizdarja protestanti.
kas attiecas uz smiekliem un parejam ”jaunajam” izpausmem,tad interesanti,ka vislielako pretestibu sai ”toronto” kustibai izrada tiesi klasiskie pentakosti un ”iesikstejusies” harizmati.paradoksali,bet fakts.svetie smiekli izplatas mukenu klosteros,bet daudzi pentakosti uzskata,ka tas ir no velna [sai majas lapai sai zina varetu but daudz sabiedroto pentakostu vidu].
atbildi var meklet baznicas vesture.tur atrodam,ka katra iepriekseja kustiba ir visvairak pretojusies nakosajai kustibai.ta tas ir bijis visos laikos.
piemeram,tads pravietis un harizmatu lideris ka davids vilkersons loti asi kritizeja jaunas radikalas izpausmes.
ja,aizmirsu vel pateikt pasu galveno,un proti:
VISU IZSKIR SLAPES !!!…
ja slapst,tad sanem – ja neslapst,tad neko nesanem.un tas ir ari viss…!
redzi, normunds saka, ka visu noteicējs ir cilvēks…
ja “es ticu”, tad Dievs ir, ja “nē” – nav…
tā ir tā sektantiskā domāšana: antropocentriskā [uz sevī vērstā patērētājsubkultūra], kas ir pilnīgs pretstats kristietībai: Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: “Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” [Mt.16:24]
Normund
Par liturģiju runājot – te arī jāšķiro, gluži tāpat, kā visādas “garīgas” izpausmes. Ne velti Luters stipri stipri apcirpa liturģiju un šajā ziņā daudzkārt pentakostiem ir tiasnība, tik viņi bieži pārcenšas – izrauj labību kopā ar nezāli. Ir katoļiem ļoti daudzas lietas liturģijā, kas ir nebibliskas maldu mācības, pat krasi pretēji bauslībai un sirdsapziņu apgrūtinošas.
Liturģijai ir jābūt vienkāršai un saprotamai, ļoti bieži mācītāji grēko ar to, ka kārtīgi neizskaidro liturģiju un tāpēc arī rodas tāds viedoklis, ka liturģija ir tikai teatrāla māžošanās. Nu protams – ko citu jaunietis lai padomā, ja viņam neviens nepaskaidro, tik nevērīgi atcērt, lai klausa un tura muti.
17 vai 18 gadsimtā (īsti neatceros) līdz Latvijai nonāca hernhūtisma kustība jeb brāļu draudzes, kurus sauc arī par piētistiem. Viņi nāca no pašiem luterāņiem un uzsvēra tieši personīgās attiecības ar Dievu. Protams arī viņiem bij savi maldi dažās lietās, taču ne tik būtiski, tomēr galvenais pievērst uzmanību tam, ka nepārvērst dievkalpojumus un liturģiju par teātri. Līdz atm ir viens solis un atšķirība tomēr milzīga
Viena draudze, viena liturģiskā kārtība jau gadu gadiem nemainīga un tomēr var būt divi pilnīgi pretēji šīs draudzes locekļi – viens domā līdzi, dzīvo līdz un savā sirdī visu saprot, bet otrs tikai akli atkārto un patiesībā nemaz netic. Tā lūk vaina nav kārtībā (ja vien trajā nav maldu un elkdievības elementi, piem. Marijas pielūgšana), bet gan katra cilvēka sirds attieksmē, nu piemēram – es eju pie tā dievgalda saņemt Jēzus žēlastību un grēku piedošanu vai tāpēc, lai man labi veiktos biznesā? Lūk tāds ir jautājums
roberto:”tā ir tā sektantiskā domāšana…”
starp citu,vairakums luteranu macitaju tevi,roberto un jusu ilara plumes sektu stada ka klasisku sektantisma piemeru.
taggad ari jusu starpa ir skelsanas un no jusu sektas veidosies jauna sekta.
atceros ka sava laika ilars plume draudeja vanagam un uzridija vinam virsu zemessargus.
vins ar blikski aizgaja un tagad visa ta sektantiska bravura sez ieksa plumes sekotajos.
tu esi klasiskai sektants,roberto.
normund, atceros laikus, kad trūkst teoloģisku argumeti, sākas personiski uzbraukumi
kurlajam var stastit ”argumentus”.tas maz ko lidzes.
pagatnes ”darbi”liecina kadi esat.
vai normunds būtum LORs?
Arī man ir neliela pieredze ar svētajiem smiekliem. Reiz nejauši abi ar sievu nejauši nokļuvām kādā vietā Latgalē, kur pie viena Latvijā labi zināma konfesiju apvienotāja un visu arhibīskapu čoma bija atbraukuši ciemos pravieši no Norvēģijas.
Tauta sastājās rindiņā lai pravieši uzliktu tiem rokas. Rindā pirmā meitene pēc roku uzlikšanas un man nesaprotamu tekstu norvēģisku tekstu izrunāšanas pēkšņi novēlās zemē un sāka smieties.
Tie smiekli… tie smiekli bija tādi,kas uzdzina šermuļus. Tie nebija smiekli, bet gan histēriska ķērkšana daudzu minūšu garumā. Klātesošā publika to uztvēra normāli un turpināja roku uzlikšanas un norvēģiskās svētīšanas procedūru.
Man sākās ļoti paātrināta sirds darbība, sajūta bija nepatīkama. Es visu laiku domās lūdzu Jēzu, lai tas neļauj neko ļaunu nodarīt manai sievai, kas arī bija naski iestājusies rindā.Sieva pēcāk stāstīja, ka nav jutusi nekādas īpašas sajūtas. Kad jautāju viņai, vai nebūtu labāk šo pasākumu atstāt, viņa piekrita un mēs devāmies projām.