Tā Kunga Vakarēdiena noslēpums
“Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet Mani pieminēdami!” Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.” [Lk.22:19-20]
Tā Kunga Vakarēdiena noslēpums nav tāds, ka Kristus miesa un asinis iedarbojas kā miesīgas zāles, kas padara cilvēku veselīgu. Tāpat daudzi iedomājas, ka Kristus miesa un asinis sajaucas ar mūsu miesu un asinīm, svētījot mūs līdzīgi kā vērtīgs potzars ļauj savvaļas kokam nest cildenus augļus, un iestādot mūsos augšāmcelšanās dīgli, lai tad tas pieaugot padarītu mūs nemirstīgus un debešķīgus. Nē, šī noslēpuma nozīme ir pavisam cita. Kad Glābējs saka: “Ņemiet un ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; šīs ir Manas asinis, kas par jums top izlietas,” Viņš parāda, ka, lai gan mēs miesīgi ēdam Debesu ēdienu un dzērienu no Viņa dievišķās miesas un asinīm, mēs to darām, lai mūsu dvēsele un ticība, nevis ķermenis, tiktu pabarotas un stiprinātas. Kristus miesas un asiņu saņemšanai vajadzētu padarīt mūs par Viņa Gara dalībniekiem, jo, kā raksta Pāvils, Svētajā Vakarēdienā “ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti” [1.Kor.12:13]. Kad Kristus saka: “kas par jums top dota” un “kas par jums top izlietas”, Viņš mums uzsver, ka vissvarīgākais Viņa Vakarēdienā nav Viņa miesas un asiņu klātbūtne, bet gan tas, ka tā ir miesa, kas tika nodota nāvē par mums un asinis, kas tika izlietas par mums. Tāpēc frāze “par jums” ir Svētā Vakarēdienā ietvertā žēlastības noslēpuma atslēga.
Ar vārdiem “par jums dota” un “par jums izlietas” Kristus parāda, ka šī Sakramenta lietošana ir atkarīga nevis no ēšanas un dzeršanas ar muti, bet gan no tā, vai mēs apzināmies un ticam, ka miesa un asinis, ko esam saņēmuši, ir dotas un izlietas par mums. Vārdi “par jums” aicina mūs stingrā ticībā attiecināt uz sevi Kristus upura nāvi. Tāpēc mūsu Mazajā katehismā teikts:
Ēšana un dzeršana to gan nedara, bet vārdi, kas še minēti: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. .. jo vārdi “par jums” prasa ticīgas sirdis.
Šie vārdi pieprasa mūsu ticību un stiprina to tikpat krāšņi kā viss, kas ietverts Vecajā un Jaunajā Derībā. Kristietim nav grūti noticēt, ka pasaule ir samierināta ar Dievu, izpirkta un izglābta caur Kristus upuri pie krusta. Tas ir skaidri rakstīts Svētajos Rakstos. Bet kristietim ir ļoti grūti noticēt, ka šī samierināšanās, šī glābšana un šī pestīšana attiecas uz viņu personīgi, jo viņš neatrod savu vārdu Rakstos (un patiešām daudzi cilvēki, kas ir izpirkti, netiek glābti). Ja kristietis nejūt, ka viņā darbojas Svētā Gara žēlastība, bet tā vietā savā sirdī jūt grēka kustības un bauslības spēcīgos draudus, viņam ir ārkārtīgi grūti noticēt, ka Kristus viņu ir samierinājis ar Dievu, ka par viņu ir nomaksāts viss viņa grēku parāds, un ka viņš ir izglābts. Turklāt viņam šķiet gandrīz neiespējami sevi mierināt attiecībā uz grēku, Bauslību, nāvi, tiesu, Dieva dusmām, sātanu un elli.
Bet, kas gan var būt spēcīgāks, mierinošāks un godības pilnāks līdzeklis, lai padarītu šaubīgu kristieti par pārliecinātu, kā tas, ja viņam tiek dota Kristus miesa un asinis ar stingru iedrošinājumu, ka viņam ir jāņem, jāēd un jādzer, jo tās ir dotas viņa grēku piedošanai, kā izpirkuma maksa par viņu, lai viņu atbrīvotu un glābtu! Viņa šaubas, piedaloties Svētajā Vakarēdienā, ir jānoslāpē. Jo tur izpirkšana, ko mūsu Kungs ir paveicis par visiem, viņam tiek dota personīgi un individuāli un tā ir apzīmogota ar visgodpilnāko un drošāko apsolījumu, kāds vien ir Debesīs un virs zemes.
Ieskaties