“Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad jūs esat atgriezti pie sava dvēseļu Gana un Sarga.” (1.Pēt.2:25)... Lasīt tālāk
atgriešanās
Atgriešanās sastāv no divām daļām: grēku nožēlas un ticības. Grēku nožēla ir sirdsapziņas mokas, kad tā saprot, ka Dievs dusmojas grēku dēļ, un kad tā... Lasīt tālāk
Atgriešanās nav cilvēka mēģinājumi izpirkt savus grēkus un ar darbu palīdzību remdēt Dieva dusmas; tā nav arī vienīgi grēku nožēlošana (satriektība), riebuma izjušana pret grēku... Lasīt tālāk
Tā kā atgriešanās savā būtībā nozīmē sākt ticēt Kristum, tad ir acīmredzams, ka atgriešanās sākumpunkts ir neticība, savukārt tās robeža ir patiesa uzticēšanās Kristum Jēzum... Lasīt tālāk
Jautājums par atgriešanās izraisītājcēloni ir ticis atbildēts trijos dažādos veidos. Pirmkārt, ir ticis apgalvots, ka atgriešanās cēlonis ir pats cilvēks (pelagiāņi). Vēl ir ticis apgalvots,... Lasīt tālāk
Lai arī atgriešanas cēlonis ir vienīgi Dievs, Viņš tomēr neatgriež cilvēkus tiešā veidā, bet gan lieto šim nolūkam konkrētus, noteiktus līdzekļus. Šo patiesību aizstāv luteriskās... Lasīt tālāk
“Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca. .. Bet, kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr... Lasīt tālāk
Grēciniekam atgriežoties pie Dieva, viņa sirdī rodas zināmas izjūtas. Vispirms, iztrūcies par saviem grēkiem, kurus viņam atklāj dievišķā bauslība (Rom.3:20), viņš piedzīvo sirdsapziņas pārmetumus, proti,... Lasīt tālāk
Runājot par atgriešanos, ir daudz ticis diskutēts, vai tā ir pakāpeniska, vai acumirklīga. Tā kā atgriešanās pamatā ir ticība, kuru sirdī iededz Svētais Gars, tad... Lasīt tālāk
Lai arī cilvēka atgriešanās ir Dieva visuspēcīgās varas darbs (Ef.1:19; 2.Kor.4:6), tomēr dievišķā žēlastība, kura izraisa atgriešanos, nav neatvairāma, kā to māca kalvinisti, bet tai... Lasīt tālāk