Apoloģijā (XXVII artikulā) tiek īpaši apskatīts jautājums par to labo darbu vērtību, kuru veic cilvēki, kas ir pieņēmuši reliģiskus zvērestus. Zvērestu pieņemšana un īstenošana pati... Lasīt tālāk
Filips Melanhtons
Pirms 500 gadiem, 1520.gada 10.decembra agrā rītā, Filips Melanhtons pie universitātes ziņojumu dēļa Schwarze Brett pienagloja nozīmīgu dokumentu.... Lasīt tālāk
Filips Melanhtons sveicina lasītāju. Pēc publiskas mūsu firstu Ticības apliecības nolasīšanas vairāki Romas baznīcas teologi un mūki sagatavoja tās Atspēkojumu (Confutationis). Ķeizariskā majestāte lika to... Lasīt tālāk
Jau 1523. gadā, piecus gadus pirms Jņ.17:20-23 tekstu skaidroja Mārtiņš Luters, Filipu Melanhtonu viņa darbā “Annostationes et conciones in Evang. Ioannis” nodarbināja doma par “Tā... Lasīt tālāk
Romas katoļu baznīcā augstākā autoritāte līdztekus Rakstiem un baznīcas tradīcijai tiek piedēvēta pāvestam. Luters jau no paša sākuma krasi nostājās pret pāvestiešu pretenzijām uz šādu... Lasīt tālāk
Kur tad ir cilvēks? Kur ir viņa brīvā griba? Raugi, tāda ir viņa daba.... Lasīt tālāk
Kā jau iepriekš no Svētajiem Rakstiem esam mācījuši, grēks ir cēlies no Ādama krišanas un ticis mums kā mantojums, tāpēc paturēsim prātā, ko mūsu baznīcas... Lasīt tālāk
“Es esmu labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.” [Jņ.10:14]... Lasīt tālāk
Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, Dievs nav izredzējis nedz visus cilvēkus (Samuēla Hūbera kļūda), nedz nelokāmus ticīgos, kā arī īslaicīgus ticīgos (Tībengenes skolas, kā arī dažu... Lasīt tālāk
Pievērsīsimies tam, kā Luters Vēstules filipiešiem 2:5-12 tekstu skaidro 1525.gadā. Luters sāk sprediķi ar interesantu piezīmi, teikdams, ka par šo tekstu viņš jau dažus gadus... Lasīt tālāk