Turoties pie sava aicinājuma sludināt augšāmcelto Jēzu Kristu, baznīca dod nāvējošu triecienu iznīcināšanas garam.... Lasīt tālāk
Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu
Pareizi Lutera teikums [grēko drosmīgi] ir jāsaprot nevis kā sākums, bet tikai kā beigas, kā rezultāts, noslēgakmens vai pats beidzamais vārds.... Lasīt tālāk
Ieslodzītais, slimais, kristietis diasporā kristīgā brāļa veidolā saredz trīsvienīgā Dieva klātieni, fiziski saredzamu Viņa žēlastības zīmi.... Lasīt tālāk
Nav nekā nomācošāka kā apzināties, ka tad, kad mums ārēji ir viss, ko vēlamies, tomēr iekšēji ar visu to, kas mums ir, mēs esam neīsti,... Lasīt tālāk
Ja mēs runājam tā, it kā mums vairs nebūtu “pienācīga prieka un pārliecības” par šo ceļu, vai, vēl ļaunāk, it kā Dievs un Dieva Vārds... Lasīt tālāk
Vai nav tā, ka pieaugušiem atšķirībā no nenobriedušam cilvēkiem, smaguma centrs vienmēr ir tur, kur viņi reāli atrodas, un ka viņu ilgas pēc vēlmju piepildījuma... Lasīt tālāk
[Kristus] ir starpnieks ne tikai starp Dievu un cilvēku, bet arī starp cilvēku un cilvēku, starp cilvēku un īstenību.*... Lasīt tālāk
Kristum nav jāattaisno sevi pasaules priekšā, atzīstot taisnīguma, patiesības un brīvības vērtības.... Lasīt tālāk
1944.gada 23.augustā Bonhēfers rakstīja savu pēdējo vēstuli savam labākajam draugam Eberhardam Bethge.... Lasīt tālāk