Tā kā ticība tika aprakstīta kā zināšanas, piekrišana un pārliecība jeb uzticēšanās, ir nepieciešams paskaidrot šos terminus un norādīt uz to savstarpējām attiecībām.... Lasīt tālāk
Kristīgā dogmatika
Pestījošā ticība nekad nepaliek bez labajiem darbiem (Gal.5:6). Patiešām, tā pati par sevi ir visbrīnišķīgākais tikums, kurš augstākā mērā pagodina Dievu kā mīlestības Kungu, kurš... Lasīt tālāk
Tā kā pestījošā ticība pati par sevi neizraisa taisnību (žēlastību, attaisnošanu, grēku piedošanu), ar kuru palīdzību grēcinieks tiek pestīts, bet vienīgi pieņem nopelnus, kurus pasaulei... Lasīt tālāk
Runājot par terminiem “īsta ticība” un “dzīva ticība”, jāatzīmē, ka to lietošana teoloģiskajā valodā parasti liecina par to nepareizu izpratni.... Lasīt tālāk
Tā kā pestījošā ticība ir ticīgā personīga uzticēšanās pilnīgajai taisnībai, kuru Kristus ar savu vietniecisko gandarīšanu nodrošināja visiem cilvēkiem un kura, līdz ar to, pastāv... Lasīt tālāk
Daudzās ticības kontraversēs viens no strīdīgajiem jautājumiem ir bijis arī tas, vai kristietis var būt pārliecināts, ka viņam piemīt īsta ticība. Noliedzošu atbildi sniedz katoļi... Lasīt tālāk
To, ka pestījošā [tiešā, darbīgā] ticība ir rodama ne tikai pieaugušajos, bet arī kristītos zīdaiņos, apliecina Raksti: Raksti tiešā veidā attiecina uz šādiem zīdaiņiem pestījošo... Lasīt tālāk
Svētajos Rakstos termins ticība ne vienmēr ir lietots ar vienu un to pašu nozīmi. Dažās vietās tas apzīmē uzticību, kura ir raksturīga gan Dievam, gan... Lasīt tālāk
Atgriešanās nav cilvēka mēģinājumi izpirkt savus grēkus un ar darbu palīdzību remdēt Dieva dusmas; tā nav arī vienīgi grēku nožēlošana (satriektība), riebuma izjušana pret grēku... Lasīt tālāk
Tā kā atgriešanās savā būtībā nozīmē sākt ticēt Kristum, tad ir acīmredzams, ka atgriešanās sākumpunkts ir neticība, savukārt tās robeža ir patiesa uzticēšanās Kristum Jēzum... Lasīt tālāk