Šeit mums jāizdara līdzīgi secinājumi, kā runājot par svēto Kristību. Mums jāpatur prātā, ka “pats svarīgākais, proti, galvenais ir Dieva, dotais vārds un rīkojums. Jo... Lasīt tālāk
Kristus miesa un asinis
Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, iekams Viņš nāk. [1.Kor.11:26]... Lasīt tālāk
“Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?” [1.Kor.10:16]... Lasīt tālāk
“”Kas cienīgi bauda tādu Vakarēdienu?” Gavēšana un ārīga sagatavošanās gan ir jauka paraša, bet īsti cienīgs un labi sataisījies ir tas, kas tic šiem vārdiem... Lasīt tālāk
Mēs noraidām Dievgalda kopību ar tiem, kas apzināti atkāpjas no luteriskajās ticības apliecībās izteiktās skaidrās Evaņģēlija mācības.... Lasīt tālāk
Luteriskā baznīca kopā ar senbaznīcu apliecina, “saskaņā ar Ireneja vārdiem, ka šajā Sakramentā ir divas lietas – debešķīgā un laicīgā”. Debešķīgie elementi ir Kristus patiesā... Lasīt tālāk
Lai gan jau ir pagājuši vairāk kā piecdesmit gadi, kopš caur īpašu Dieva žēlastību pēc ilgās pāvestības valstības tumsas, kura bija vēl ļaunāka nekā Ēģiptes... Lasīt tālāk
Lai arī visiem kristiešiem, saskaņā ar Rakstu priekšrakstiem [1.Kor.11:26-29], būtu bieži jāiet pie Svētā Vakarēdiena, mēs nevaram sacīt, ka Svētais Vakarēdiens būtu absolūti nepieciešams.... Lasīt tālāk
Un, tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva, un sacīja: “Ņemiet, tā ir Mana miesa”. [Mk.14:22]... Lasīt tālāk
1. Vēstulē korintiešiem apustulis Pāvils, pirms viņš runā par Svēto Vakarēdienu, atsaucas uz Veco Derību, norādīdams, ka Dieva žēlastība arī tajā laikā ir izpaudusies kā... Lasīt tālāk