Luters sauc atpestīto cilvēku šajā pasaulē par ‘vienlaikus taisno un grēcinieku’ (simul iustus et peccator), par ‘brīvu kungu pār visām lietām, kas nav pakļauts nevienam’... Lasīt tālāk
Mācība par cilvēku Lutera teoloģijā
Grūtāk analizējami, taču Lutera mācības par cilvēku pilnīgākai izpratnei ļoti nozīmīgi ir viņa uzskati par cilvēka personalitāti un dvēseli. Domājot par to, kā cilvēks apzinās... Lasīt tālāk
Visai plašs novads Lutera teoloģijā ir jautājums par ‘brīvo gribu’. Šis jautājums īpaši aktualizējas viņa diskusijās ar sholastisko teoloģiju, un humānismu Roterdamas Erasma personā (‘De... Lasīt tālāk
Cilvēka un Dieva attiecības vienmēr ir personiskas, grēcīgais cilvēks nevis vienkārši nespēj piepildīt Dieva baušļus, bet ir aktīvs Dieva pretinieks; viņš nīst Dievu un Dievam... Lasīt tālāk
Kā galveno atšķirību, kas raksturo cilvēku pirms un pēc grēkā krišanas, Luters uzsver sākotnējo taisnību (justitia originalis), kas cilvēkam piemita pirms grēkā krišanas. Šo sākotnējo... Lasīt tālāk
Lutera antropoloģijas sākumpunktu nevar saprast atrautībā no pārējās Lutera teoloģijas. Viņa kristocentriskais skatījums, izpratne par attaisnošanu ticībā, mācība par Dieva svēto bauslību kā arī citas... Lasīt tālāk
Kamēr vien šajā pasaulē ir cilvēks, viens no viņa fundamentālajiem jautājumiem, apzināti vai neapzināti, ir bijis jautājums par to, kas ir cilvēks. Šķiet, neviena cilvēka... Lasīt tālāk