Ar savu vietniecisko izpirkšanu (vietniecisko gandarīšanu) Kristus ir nodrošinājis grēcīgajai un nolādētajai cilvēcei pilnīgu salīdzināšanos ar Dievu, jo Viņš ir cilvēka vietā piepildījis dievišķās bauslības... Lasīt tālāk
mācība par pestījošo ticību
Tā kā ticība tika aprakstīta kā zināšanas, piekrišana un pārliecība jeb uzticēšanās, ir nepieciešams paskaidrot šos terminus un norādīt uz to savstarpējām attiecībām.... Lasīt tālāk
Pestījošā ticība nekad nepaliek bez labajiem darbiem (Gal.5:6). Patiešām, tā pati par sevi ir visbrīnišķīgākais tikums, kurš augstākā mērā pagodina Dievu kā mīlestības Kungu, kurš... Lasīt tālāk
Tā kā pestījošā ticība pati par sevi neizraisa taisnību (žēlastību, attaisnošanu, grēku piedošanu), ar kuru palīdzību grēcinieks tiek pestīts, bet vienīgi pieņem nopelnus, kurus pasaulei... Lasīt tālāk
Runājot par terminiem “īsta ticība” un “dzīva ticība”, jāatzīmē, ka to lietošana teoloģiskajā valodā parasti liecina par to nepareizu izpratni.... Lasīt tālāk
Tā kā pestījošā ticība ir ticīgā personīga uzticēšanās pilnīgajai taisnībai, kuru Kristus ar savu vietniecisko gandarīšanu nodrošināja visiem cilvēkiem un kura, līdz ar to, pastāv... Lasīt tālāk
Daudzās ticības kontraversēs viens no strīdīgajiem jautājumiem ir bijis arī tas, vai kristietis var būt pārliecināts, ka viņam piemīt īsta ticība. Noliedzošu atbildi sniedz katoļi... Lasīt tālāk
To, ka pestījošā [tiešā, darbīgā] ticība ir rodama ne tikai pieaugušajos, bet arī kristītos zīdaiņos, apliecina Raksti: Raksti tiešā veidā attiecina uz šādiem zīdaiņiem pestījošo... Lasīt tālāk
Svētajos Rakstos termins ticība ne vienmēr ir lietots ar vienu un to pašu nozīmi. Dažās vietās tas apzīmē uzticību, kura ir raksturīga gan Dievam, gan... Lasīt tālāk
Jēzus Kristus evaņģēlijā Dievs dāvina mums pats sevi un kļūst par mūsu garīgās dzīvības avotu, mūsu ticības spēku un mūžīgo pestīšanu.... Lasīt tālāk