Mazajā katehismā Luters maz runā par to, kā kristietim būtu jāizturas vai kādam jābūt kristieša emocionālajam stāvoklim. Tā vietā Luters atkārtoti uzsver doktrīnu par Dieva... Lasīt tālāk
Mazais katehisms
Luters par apakšvirsrakstu Mazajam katehismam izvēlējās grieķu vārdu ἐγχειρίδιον jeb neliels duncis, lai garīgu briesmu brīžos viņu grāmata būtu pa rokai.... Lasīt tālāk
Pamatojoties Saksijas vizitāciju rezultātos Luters secināja, ka viņam jāsludina kristīgā ticība pagāniem. 1529.gada janvārī Lutera darbības jaunais darbības virziens bija skaidrs. Braunšveigas mācītājam Mārtiņam Gorlicam... Lasīt tālāk
Kristības ūdens, lai cik neievērojams tas ārēji šķistu, tomēr ir bagāts un dārgs ūdens.... Lasīt tālāk
Lutera kopotie darbi – raksti, priekšlasījumi un pirmām kārtām sprediķi – ietverti 105 biezos sējumos.... Lasīt tālāk
Mēdz uzskatīt, ka, lai uzskatītu grēku piedošanu par pilnvērtīgu, ir nepieciešama šāda visu grēku uzskaitīšana. Bet cilvēciskai būtnei ir pilnīgi neiespējami pieminēt visus savus grēkus.... Lasīt tālāk
Grēksūdzes sakraments noris caur apsolījumu: “Es tev došu savas valstības atslēgas” (Mt.16:19; Jņ.20:22-23).... Lasīt tālāk
Žēlastība, kura ir dota grēku piedošanā, ir tā pati kas ir tā pati kas Kristības sakramentā.... Lasīt tālāk
Pēc Lutera uzskata ticības mācībai bija jānotiek vismaz reizi gadā, jo “neviens taču, kas izlūdzas Vakarēdienu, nav tik gudrs, ka tas būtu iztaujājams tikai vienreiz... Lasīt tālāk
Lai saprastu, kas ir grēksūdze, mums jāatceras, ka [Mazajā katehismā] ir teiks: “Grēksūdze ietver sevī divas daļas: vienā mēs izsūdzam savus grēkus, otrā mēs saņemam... Lasīt tālāk