Kad artikuli māca, ka “pāvests nav pēc Dieva likuma visas kristietības galva,” ir acīmredzams, ka tie definē baznīcu jeb kristīgo pasauli citādi nekā pāvests. Tā... Lasīt tālāk
Šmalkaldes artikuli
Viltus ticība, kura nebalstās uz atgriešanos no grēkiem, tiecas dibināt viltus baznīcu, kura kļūst par laicīgās varas atdarinājumu: “Tad vēl māca svinīgas ceremonijas, kas saistītas... Lasīt tālāk
Artikuls par baznīcu vēsta, ka tā ir “svēti ticīgie – avis, kas dzird sava gana balsi.” Tādējādi, baznīcas un kristīgu indivīdu pastāvēšana ir saistīta vienīgi... Lasīt tālāk
Iedziļinoties šai lekcijai piedāvātajā tēmā, es atklāju, ka tās materiāls ir daudz bagātīgāks un ar daudz dziļāku dogmatisku saturu pildīts nekā varētu šķist pirmajā brīdī.... Lasīt tālāk
Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti ir trīsvienīgā Dieva vārds, kurā Viņš sevi atklāj, kurā Viņš ir klātesošs, ar kuru Viņš runā un rīkojas*. Šī... Lasīt tālāk
Šai vēstulei būtu vajadzējis pienākt Vasarsvētkos – bet baznīcā jau vienmēr ir Vasarsvētki, vai tā tam vajadzētu būt. Katra svētdiena nav tikai Lieldienu diena, bet... Lasīt tālāk
“Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. Jo tajā atklājas Dieva taisnība... Lasīt tālāk
Mārtiņa Lutera 95 tēžu publiskošana 1517. gada 31. oktobrī parasti tiek uzskatīta par reformācijas un jaunas evaņģēliskas teoloģijas sākumu. Tā, piemēram, Romas katoļu baznīcas vēsturnieks... Lasīt tālāk
Baznīcā kopš seniem laikiem tiek mācīts par tīšiem un netīšiem jeb apzinātiem un neapzinātiem grēkiem. Jau Vecajā Derībā (piem., 3.Moz.5:18) tiek noradīts uz neapzinātajiem grēkiem,... Lasīt tālāk
Iespējams, ka teoloģijas un baznīcas vēstures studentus varētu izbrīnīt luterāņu pastāvīgā interese par savām ticības apliecībām un viņu pārliecība, ka šīs apliecības ir nozīmīgas ne... Lasīt tālāk