Tas auseklis no augstibas [241]
Lai slavēts Izraēļa Dievs, Kas par mums ir apžēlojies,
Tas savus ļaudis apraudzijs Un tos no vaidiem atpestijs.
Viņš savu Dēlu sūtijis, Kas visas dusmas nogriezis;
Tas mūs ir glābis spēcigi, To Izraēls dzird līgsmigi.
Tas vecos laikos solīts bij Caur praviešiem, kas dažādi
Ar skaidriem vārdiem runaja, Ka Dievs mums nākšot palīgā.
Ta ienaidnieku skaudība Caur viņu kaunā nolikta;
Nu Dieva draudze liecina, Ka nāve ir nonāveta.
Dievs savā lielā mīlibā Mums Tēva sirdi rādija;
Viņš piemineja deribu, Ko derējis ar Ābramu.
Ši stipra apsolišana Tiem tēviem bij apzvēreta
Un visam viņu dzimumam Līdz bērnu-bērnam pēdejam;
Lai mēs no vella pestiti, No elles-joda izglābti
Iekš grēkiem vairs nedzīvojam, Tam Kungam mūžam kalpojam;
Bez bailēm un bez briesmibas Lai staigajam iekš taisnības,
Ka Dieva prātu padaram, To goda-kroni mantojam.
Tev, bērniņ, sauks par pravieti; Ta Kunga priekšā staigasi,
Tam ceļu tu sataisisi, Uz Dieva jēru rādisi.
Ak žēlastiba teicama, Caur ko mūs ar apraudzija
Tas auseklis no augstibas, Uz to mums visiem jāskatās,
Lai, kas sēž grēku tumsibā Un nāves ēnas ieleijā,
Uz miera ceļiem atgriežās, Iekš jaunas gaismas priecajās,
Kamēr tie miera-dzīvokļos Tur aizies, kur Dievs prieku dos.
Gods Dievam tam trīsvienigam, Tam goda-Kungam svētakam!
Ieskaties