Tas Kungs bija ar viņu
Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. [1.Moz.39:21]
Jāzepa dzīve bija ļoti neparasta. Tēvs viņu mīlēja, bet brāļi ienīda – tāda situācija bija viņa bērnības mājās. Kādēļ brāļi ienīda Jāzepu? Vienkārši tāpēc, ka viņam klājās pārāk labi. Dažkārt nekas cits nav vajadzīgs, lai modinātu cilvēkos skaudību un nepatiku. Pietiek ar to, ka tev klājas labi.
Kādu dienu brāļiem radās iespēja atbrīvoties no Jāzepa. Vispirms viņi to iemeta bedrē, taču pēc tam izvilka un kā vergu pārdeva uz Ēģipti.
Taču arī tur Jāzepam klājās samērā labi līdz brīdim, kad ietekmīga kunga sieva viņu iekāroja un mēģināja pavedināt. Kad Jāzeps nepadevās, sieviete viņu apmeloja un galu galā viņš nonāca cietumā.
Vēl viens smags likteņa trieciens!
Jāzepa stāsts ar to nebeidzas, un Bībele turpina: “Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu.”
Mēs redzam, kā viens teikums visu parāda jaunā gaismā. Toreiz Jāzepa dzīve šķita sarežģīta un drūma. Tomēr viss nemaz nebija tik bezcerīgi, jo kopā ar viņu bija pats Kungs.
Atcerēsimies, kas notika tālāk. Tas Kungs brīnumaini rūpējās un gādāja, lai Jāzepa dzīvē visu vērstu par labu. Varenais faraons viņu iecēla par savu vietnieku, un Jāzeps kļuva par visas Ēģiptes pārvaldnieku.
Jāzepa dzīve izmainījās tik radikāli, kā var notikt tikai pasakās!
Taču arī tas nebija galvenais. Mūžības gaismā visi pasaulīgie panākumi ir otršķirīgi, svarīgākais ir izteikts vārdos: “Tas Kungs bija ar Jāzepu.”
Tāpēc, lai cik drūma dažkārt liktos mūsu dzīve, situācija nav bezcerīga, kamēr vien cilvēks var teikt: Tas Kungs ir ar mani.
Ja Tas Kungs nav ar mums, laimei un sekmēm nav nekādas vērtības. Kad pienāks mūžība, šo vārdu patiesība mums atklāsies visā pilnībā.
Ieskaties