Tas neattiecas uz mani
“Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji. Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara. Jo tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt.” [Mt.23:2-4]
…Labi gan, ka tas neattiecas uz mani!.. Cik bieži tu šo frāzi esi sev teicis lasot Svētos Rakstus?
Par ko tas tā stāv rakstīts? Laikam jau par tiem ļaunajiem, farizejiskajiem jūdiem! …Nu protams, par tiem citiem – protams, ka ne jau par mums …nu, ka ne par mums – ne jau par labajiem kristiešiem! Mēs taču nesēžam Mozus krēslā! Bet ja jautājiet sev, – ko es, kā esošais vai topošais Baznīcas kalps sagaidu no savas kalpošanas Dieva draudzē? … ko teiksi?
Ticību!? …bet vai tādu, ka draudze mani pabaros (nesakot, ka principā būtu pat pelnījis daudz ko vairāk, piemēram glaunu mācītāja muižu ar visu iedzīvi un kalpiem) …vai tā?
Cerību!? …bet vai uz to, ka man izdosies uzlabot draudzes dzīvi (neminot to, ka visas sabiedrības un līdz ar to arī pastāvošā pasaules kārtība uzlabosies un tās garīgās vērtības tiks maksimāli pietuvinātas debesu valstības standartiem) …vai tad ne?
Mīlestību!? …bet vai to, kas nāk no draudzes locekļiem… un kopa ar atzinību (nebrīnoties, ka cilvēces vēstures lappusēs liks manu vārdu ar zelta burtiem iekalt, vai kāds vismaz paldies pateiks par to, ka kalpojot esmu ziedojies citu labā) …vai ko tādu?
Tiešām? Vai tas nav tas pats, ko velns piedāvāja Kristum? [Lk. 4:3-12; Mt. 4:3-10 …bezrūpīga iztika (maizes grēdas akmeņu vietā)… neierobežotas iespējas (saprāta uzvara pār dabas likumiem)… un neizsakāma atzinība (atbilstoši ieņemamajam stāvoklim amatu hierarhijā)… Tad nu kas to meklē, sagaida un pēc tā dzenās, tas nemaz nav no Dieva Baznīcas, bet no sātana sinagogas. Tiem skatu vairs nesaista Debesu , bet zemes lietas. Kas draudzē grib būt baznīc-kungi un tā valdīt … tie to nespēj to darīt citādi kā vien ar velna palīdzību. Tie kļūst kā marionetes vai kā tirāni vai kā pats antikrists ar Romas pāvestu priekšgalā.]
…Labi gan, ka tas neattiecas uz mani!..
Nesaproti par ko tas šeit tā stāv rakstīts? Vai par pašu vai sašu?; par kādu brāli?; par to, kas tuvu, vai tāli? …nu, protams, ka par to ļauno visa svētuma zaimotāju, kurš kaut kā ieņem savu vietu baznīcā un nekautrējas publiski spīdēt savā ļaunprātīgajā korumpētībā … par vienu konkrētu un vēl par citiem abstraktajiem tādiem pat sliktajiem velna kalpiem.
Tas viss ir par viņiem (tas ir pret viņiem). Tas lai nesaistās ar jums, godājamais baznīc’-kalp’- kung’! Jūs taču baznīcā esat pats, pats kalpveidīgākais. Turklāt mums taču ir zināms, ka taisnībā Kristus Baznīca uzvarēs un ar jums, bīskapa k-gs gan nenotiks kā tam viltīgajam vilkam iekš tās bērnu pasakas “Dāvana Visvājākajam”.
Mēs taču nesēžam Mozus krēslā! Mums ir dots daudz kas augstāks – mēs esam kristieši un mums pienākas tērpties Kristus drānās – bez maz vai sēdēt paša Dieva tronī!… ko teiksiet?
P.S. piedodiet autoram šādu sarkastisku ironiju … un pasargiet no tās savus bērnus, jo tie tiešām varētu pārprast uz ko tas attiecas.
Un jā, …labi gan, ka tas neattiecas uz mani…
Ieskaties