Tavs prāts lai notiek virs zemes un Debesīs
Mīļās dvēseles! Visi, kas ienīst grēkus un ilgojas pēc Dieva godības parādīšanās un Dieva bērnu svētlaimes, kopā ar visu kristīgo draudzi, mūsu svēto Baznīcu, lai paceļ savas rokas pret debesīm un no visas sirds sauc: “Nāc, nāc, Kungs Jēzu, nāc drīz!” Un tas Kungs atbildēs savai Baznīcai: “Redzi, es nāku drīz!”
Mīļās dvēseles! Tā žēlastības valstība, kurā Svētajā Garā mājo miers un prieks, kura vienmēr nāktin nāk, jau ir tuvu. Tieksimies ar atjaunotiem spēkiem izlūgties tās nākšanu! Lūdzot sakiet: “Lai nāk Tava valstība!” Lai nāk un uzvar sātana valstību manī, mūs visos! Tava valstība, viņas miers un pazemība lai nāk pie mums! Lai nāk mūsu pasaulīgajās vajadzībās, mūsu tēvu zemē, pie mūsu žēlīgajiem valdniekiem, pie visiem visiem, augstiem un zemiem, lai mēs visi paliekam Tavas svētās valstības mierā un laimē! Ak, žēlīgais Tēvs! Dod mūsu augstajam Kungam un Ķeizaram to lielo prieku, ka Viņš ar visiem mums, saviem pavalstniekiem, nāk Tavā žēlastības valstībā! Ak, mūžīgais Pestītāj Jēzu Kristu! Tad mēs tavus svētos vārdus sapratīsim skaidri. Un tev, Mūžīgais Ķēniņ, Tēvs ir apsolījis, ka visi ķēniņi Tevi pielūgs un visi pagāni Tev kalpos. (Ps.72:11) Lai nāk, žēlīgais Dievs, Tava valstība, lai piepildās Tava uzvara, un visas zemes lai top Tavas godības pilnas! Mīļās dvēseles! Lūgsim vienmēr un lūgsim bez mitas! Katrs lai lūdz gan pēc žēlastības valstības, gan godības valstības! Lai katrs saviem mīļajiem piederīgajiem tēvam, mātei, brāļiem, draugiem, bērniem, māsām, kaimiņiem un paziņām, kad tie no mums šķiras un mirst, novēl ieiešanu godības valstībā! Un kad tā Visvarenā dusmība uzbrūk un līdz šim apslēptā valstība visu acīm kļūst redzama un tuvojas mūsu pestīšana, katrs, to visu atceroties, lai lūdz: “Lai nāk Tava valstība!” Jā, lai neviens no mūsu mīļajiem aizgājušajiem tanī dienā, kad nāks Viņa godības valstība, nenoliec savu galvu mūžīgā kaunā, bet nes godības kroni! Bet jo īpaši lai katrs gādā un lūdz par savas dvēseles izglābšanu. Lai lūdzam bez apstājas, kamēr sajūtam, ka esam saņēmuši žēlastību! Tas žēlīgais Dievs, kas Svētajā Kristībā noslēdzis ar mums derību, ko daudzkārt esam apsmādējuši un aizmirsuši, vēl uztur to spēkā, un mēs tiksim izglābti, ja vien paši pēc tā lūgsim. Viņš, kuram prieks mūs pestīt, visiem tiem, kas lūgdami griežas pie Viņa, grib atdarīt savus žēlastības vārtus šeit un mūžības vārtus tur un dāvināt savu valstību ar visām tās mantām! Jā, Viņa valstība gan nāk arī bez mūsu lūgšanas, bet cik daudzkārt vairāk tā nāks, ja mēs pēc tās sirsnīgi un vienprātīgi lūgsim!
Lūgsim, mīļās dvēseles! Tas Kungs pavēl mums lūgt un sola dot visu, ko lūdzam. Visuvarenais var, un Visuvarenais arī grib. Allelūja! Mūsu cerība un paļāvība vairojas! Paklausi mūs, mūsu mīļais Tēvs! Lai nāk Tava valstība, tas gods un tas spēks mūžīgi mūžos! Saki Tu pats, ak, mīļais Tēvs, pie šīs mūsu lūgšanas “Āmen”! Āmen.
Šajā lūgšanā draudze lūdzot skatās uz pašu Dievu, tā piesauc Viņu, slavē Viņa prātu, kas augstāks par visiem citiem prātiem, un ilgojas, lai tas visur piepildītos. Draudze nopūšas: “Mūsu Tēvs, lai notiek Tavs prāts!” Vēlēties, lai visur notiek vienīgi Viņa prāts tā ir Visvarenā Dieva pavēle un bauslis, tāpēc neviens cilvēks nedrīkst šo svēto lūgšanu atmest vai kavēt. Visur jānotiek Viņa prātam, un Viņa prāts ir tas, kas pie visām mūsu lūgšanām saka “Āmen!”
Dieva prāts ir tikai un vienīgi labs, jo Dievs pats ir labs. Viss, ko vien Viņš dara, ir ļoti labs, un visi Viņa darbi ir tādi kā Viņš Viņa caurcaurim labās būtības gaiša un patiesa zīme. Nav neviena cita laba. Labs ir tas vienīgais Dievs, kas tanī dienā, kad bija pabeigta visa radīšana, savus darbus nosauca par labiem. Viņa prāts ir un paliek labais un žēlīgais Dieva prāts. Dieva prāts ir labs, Viņš vēlas, lai visi radījumi līdz ar Viņu būtu svēti un laimīgi. Viņš negrib, lai kādam no mums, kas elpojam, būtu miesas vai dvēseles ciešanas. Viņa acs neieredz ļaunumu un nelaimi. Viņš visus cilvēkus labprāt redzētu svētus, mūžīgā svētlaimē, kā mūžīgā Dieva mantiniekus.
Tavs prāts ir labs, Tu, mūžīgais Kungs, žēlsirdīgais, pacietīgais un no lielas žēlastības uzticīgais! Dieva prāts ir labs, un Viņa labais prāts grib, lai arī mēs caur Viņa žēlastību kļūtu tik labi, svēti un pilnīgi kā Viņš. “Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mt.5:48) To mums pasludina Dieva Dēls, kas Tēva klēpī ir jau no mūžības. “Jums būs svētīties un būt svētītiem, jo Es esmu svēts.” Tā Tas Kungs, mūsu Dievs, saka 3.Moz.11:44. “Tāda ir Dieva griba lai jūsu dzīve būtu svēta.” (1.Tes.4:3) Mīļās dvēseles! Vai tas nav labs prāts, kas vēlas, lai mēs būtu spirgti, veseli, bez sāpēm un vainām, bez sliktiem ieradumiem un grēkiem svēti un laimīgi, bet mēs velkamies, apkrauti ar vainām un sāpēm un savu grēku un ļauno ieradumu nospiesti. Vai tas nav labs prāts, kas dienu no dienas gaida, lai mēs labojamies un sasniedzam galamērķi? Vai mūsu prāts beidzot nesavienosies ar Dieva prātu? Vai tas nesāk piepildīties jau brīdī, kad draudze tik sirsnīgi lūdz: “Mūsu Tēvs, Tavs prāts lai notiek!”?
Šajā lūgšanā svētā draudze skatās uz Debesīm un saka vārdus: “Kā Debesīs, tā arīdzan uz zemes lai notiek Tavs prāts!” Debesīs ir neskaitāms daudzums garu, tūkstošiem eņģeļu pulku. Bet viņos ir tikai viens prāts, proti, augsti teiktais un slavētais Dieva prāts, un šis svētais un labais Dieva prāts ir arīdzan Dieva bērnu prāts. Kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir viena būtība un tikai viens prāts. Mūsu mūžīgā Augstā Priestera cilvēciskā un dievišķā daba, kas darbojas Dieva svētumā, ir savienojušās, un cilvēka prāts grib to pašu, ko dievišķais prāts. Dievs vēlas cilvēku labklājību, un Kristus, mūžīgais aizlūdzējs, lūdz pēc tā. Tas mūžīgais Ķēniņš visu pasaules valstību ceļus un tekas vada uz šo mērķi. Visi eņģeļi rūpējas par to viņi ir kalpojoši gari, viņi tiek sūtīti, lai mēs ar viņu palīdzību drošāk nāktu pie mūžīgās svētlaimes iemantošanas. Tāpat arī Dieva Dēls, kļūdams par cilvēku, gribēja mūs, pazudušos un pazudinātos cilvēkbērnus, vest atpakaļ pie Tēva. Tāpat kā Viņš nekaunējās nākt virs zemes, kalpot un upurēt savu dzīvību par atpirkšanas maksu daudziem (Mt.20:28), arī svētie eņģeļi nekaunas kalpot pat viszemākajam nabadziņam, pazudušajam cilvēkam. Augstākie svētie eņģeļi, kuri stāv mūžīgā, svētā Kunga priekšā un drīkst mūžīgi skatīt Viņa svēto vaigu, apsargā zīdaiņus un mazus bērniņus (Mt.18:10). Citi svētie eņģeļi kalpo mirējiem. Eņģeļi saņem viņu dvēseles un aiznes uz kluso, jauko paradīzi (Lk.16:22-23). No mūsu iesākuma mātes miesās līdz beidzamajam mūsu elpas vilcienam tie ir mūsu palīgi un sargi, viņi novērš visas briesmas un nelaimes tiem cilvēkiem, kas bīstas To Kungu. Vārdu sakot, viņi visdziļākajā pazemībā staigā Kunga Kristus pēdās, kas, būdams augsts, kļuva zems. Viņi cieši turas pie tās valstības pamatlikumiem, kas nav no šīs pasaules, pie tās bauslības, kas pieprasa pazemību, kas skan tā: “Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps.” (Mt.23:11) Tā viņi piepilda šo bausli, un tāda darbošanās ir tik patīkama viņu svētajai būtībai! Cik jauka kalpošana Dievam ir iedalīta šiem svētajiem Debesu pulkiem! Par to lasot un domājot, kurš gan arī no mums tur nevēlas būt un kopā ar viņiem svētīt Tā Kunga dienu (Jes.6; Atkl.4:5), pazemībā mesties pie Viņa kājām un lūgt: “Tavs prāts lai notiek virs zemes un Debesīs!”
Priecājieties, mīļās dvēseles! Kungs pats mums ir pavēlējis tā lūgt: “Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes!” Tātad šajā pavēlē ir patiess apsolījums, ka Viņš mūs grib paklausīt, un tiešām nāks laiks virs šīs vecās zemes, un tāds laiks noteikti būs, kad Dieva labais prāts šeit notiks tāpat kā Debesīs.
Padomāsim par dienām, kad mūsu uzticamais, mīļais, tagad apskaidrotais un pagodinātais Pestītājs dzīvoja virs zemes! Atmetīsim visas slavinošās un celsmīgās runas, jo Tam Kungam mūsu paaugstināšana nav vajadzīga, un domāsim dziļā, pazemīgā pielūgsmē, vai katrs Kunga elpas vilciens, katrs Viņa vārds un darbs, katrs acumirklis Viņa dzīvē, jā visa Viņa dzīve, nebija patiess piepildījums tam, ko Dāvids, garā sludinādams, jau iepriekš bija sacījis: “Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs.” (Ps.40:9) Kad Tas Kungs sludinādams mācīja, tad Viņš arī apstiprināja: “Mana mācība nav Manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.” (Jņ.7:16) Kad Jēzum gribējās ēst, Viņš sacīja: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.” (Jņ.4:34) Visos savos darbos Viņš varēja sacīt: “Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani sūtījis.” (Jņ.5:30) Ģetzemanes dārzā, kur Viņam tika pasniegts mūsu grēku algas rūgtais biķeris, Viņš dziļā pazemībā un padevībā lūdza: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” (Mt.26:42) Viņš bija paklausīgs līdz pat krusta nāvei. Viņš strādāja tā, kā mācīja Svētie Raksti, tas ir, lai pilnīgi tiek piepildīts Viņa Tēva vārds. Viņš neatdeva savu dzīvību un nenokāra savu galvu, pirms varēja sacīt: “Viss piepildīts!” Kristū kā zīme piepildījās viss tas, ko Viņš saviem mācekļiem mācīja lūgt: “Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes!” Viņa paraugs mums ir visskaidrākā liecība tam, ka viss, ko trešajā lūgšanā lūdzam, var notikt. Jā, virs šīs vecās zemes vēl nāks diena, kad Dieva prāts vēl gavilēs pār visiem prātiem, kas tam pretojas! Tad visi Dieva pretinieki, sākot ar sātanu un beidzot ar pēdējo bezdievīgo grēka kalpu, ieņems savu mūžīgo vietu, to vietu, kur viņu grēcīgā daba vairs nevarēs nodarīt ļauna nevienam citam, kā vien sev pašam. Citi Dieva paklausīgie zemes iedzīvotāji acumirklī tiks pārvērsti. Tie saņems jaunas, mūžībai sataisītas miesas un tiks pacelti Tam Kungam pretī padebešos, kamēr vecā zeme izzudīs. Tad Tas Kungs kopā ar visiem nonāks jaunajā zemē, un tie būs viens ganāmpulks, ko viens vienīgs Gans Kristus vadīs pēc sava prāta. Tas pulks sekos savam Jēram, un viņu dzīve un mūžīgā darbošanās būs kā gaiši, skaidri raksti, kas saka: “Tagad Tavs prāts notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes!” Tad trešā lūgšana būs piepildīta, un to vairs nevajadzēs lūgt. Tad šī, kā visas citas lūgšanas svētajā lūgšanā, tiks pārvērstas par augstām pateicības dziesmām, un arī trešā lūgšana kļūs par jo jauki skandētu pateicības dziesmu. Tad jaukās skaņās atskanēs dziesma: “Viena miesa, viens gars .. viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens visu Dievs un Tēvs!” (Ef.4:4-6), kura turpināsies ar vārdiem: “Viens prāts starp visiem no Trīsvienīgā Dieva līdz beidzamajai radībai.”
Mīļās dvēseles! Kad mēs ieskatāmies vēl tālākos laikos, kas cilvēkiem vēl liekas neticami, tad trešā lūgšana mūsos kļūst pavisam dzīva, un mēs noskumuši saucam: “Nāc, Kungs Jēzu, drīz! Nāc Tu, lielais Soģi, un atbrīvo mūs no visa ļauna!” Nāc ar savu žēlastību, Tu, žēlīgais Pestītāj, un glāb mūs, nabaga grēciniekus! Āmen!
Ak, cik sāpīgi ir redzēt daudzus neprāšus, kas savā muļķībā sacēlušies pret Dievu, Viņa svēto vārdu un Viņa žēlīgo un labo prātu! Tiem vairs nepatīk Dieva žēlīgais un labais prāts, viņi grib dzīvot paši pēc sava prāta, pēc tāda prāta, kas nošķīries no Dieva. Viņiem patīk pašizdomāti likumi, pašiedomāta prāta brīvība, kas atļauj domāt, runāt un darīt visu, kas vien tiem mīļš un patīkams, un viņi priecājas par šādu brīvību. Taču viņi ir iestiguši pašā dziļākajā maldu peklē, jo, kur cilvēka samaitāta sirds pati pēc savas patikas dod sev baušļus un likumus, tur ir visīstākā vergošana, bet grēku verdzība nekad nenoved pie laba gala. Ak, mīļās dvēseles! Neļaujiet sevi ievilināt tādas izdomātas brīvības valgos, atzīstiet, ka pasaules bērnu piedāvātā brīvība ir liels kārdinājums. Tā ir kārdināšana, kas nenāk no mūsu mīļā Tēva, kas mums vēl un dod tikai visu labu, bet tā ir kārdināšana, pret kuru katram Dieva bērnam jācīnās ar visu spēku. Tikai viens vienīgs brīvs un neaprobežots prāts ir labs. Tas ir mīļais, žēlīgais, labais Dieva prāts. Neviens pasaules prāts nav labs, brīvs un skaidrs, katram ir pieķērušies savi pasaules nieki un nelietības. Tikai tas, kurš savienojies ar Dievu, kurš savā sirdī uzņēmis Dieva žēlīgo un labo prātu un atmetis pats savu prātu un gribu, ir patiesi brīvs un laimīgs cilvēks. Padomājiet un atcerieties, cik laimīgi mēs jutāmies brīžos, kad paļāvāmies uz Dieva prātu, kāds iekšējs, dziļš miers un prieks pārņēma mūsu sirdi! Mums likās, ka esam jau mūžīgās paradīzes pļavās un jūtam svētlaimi kopā ar eņģeļiem, kas pēc žēlīga Dieva prāta nēsā mūs kā uz spārniem. Ak, kāda ir tā žēlastība, kad jau virs zemes cilvēks ir brīvs no visiem svešiem un nelabiem prātiem!
Ieskaties