Tērpties Kristū
“Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.” [Gal.3:27]
“Tērpties Kristū” — šie vārdi saprotami divējādi: pēc Bauslības un pēc Evaņģēlija. Pēc Bauslības tos varam saprast tā, kā sacīts Rom.13:14: “..jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus”, tas ir, sekojiet Kristus piemēram un Viņa tikumiem, dariet un cietiet to, ko Viņš darījis un cietis.
Kristū redzam vislielāko pacietību, lēnprātību, mīlestību un apbrīnojamu savaldību visās lietās. Šajā Kristus rotā mums piederas tērpties, tas ir, mums jāseko šo Viņa tikumu piemēram.
Taču, ja tērpšanos Kristū saprotam evaņģēliskā veidā, tad tā notiek nevis kā sekošana, bet gan — kā piedzimšana un radīšana, proti, es tieku ietērpts pašā Kristū, tas nozīmē, Viņa nevainībā, taisnībā, gudrībā, spēkā, svētībā, dzīvībā, Garā utt.
Mēs esam tērpušies Ādama svārkos, kas darināti no zvēru ādām, tas ir, grēka svārkos, kas nozīmē — mēs visi esam pakļauti grēkam, pārdoti grēka verdzībā. Mūsos mīt šausminošs aklums un nezināšana visās lietās, kas saistītas ar Dievu, nicinājums un naids pret Dievu. Turklāt mēs esam ļaunu tieksmju, nešķīstības un alkatības pārpilni. Šo apģērbu, tas ir, grēcīgo un samaitāto dabu, mums ir jānovelk [Ef.4:22, Kol.3:9], lai kļūtu par Dieva bērniem.
Tas panākams ne ar apģērba maiņu, nedz ar kādiem likumiem vai darbiem, bet ar atdzimšanu un atjaunošanos, kas notiek Kristū.
Jo tajos, kuri tiek kristīti, līdz ar atdzimšanu un atjaunošanos Debesu taisnībai un mūžīgajai dzīvei, uzaust jauna gaisma — viņos rodas jaunas, dievbijīgas domas un tieksmes, bijība Dieva priekša, cerība un paļāvība uz Dievu.
Tāda ir tieša, patiesa un evaņģēliskā izpratne par Kristu.
Ieskaties