Tev nebūs laulību pārkāpt

Mūsu Kungs Kristus ir izskaidrojis arī šo bausli (Mt.5:27-32), kas, protams, ir ļoti liela žēlastība! Klausīsimies un mācīsimies to sev par svētību.

Jūdi pret sesto bausli izturējās ļoti līdzīgi kā pret piekto. Tie raudzījās tikai uz ārējo rīcību. laulības pārkāpšanu, un, ja vien spēja atturēties no savu kārību īstenošanas dzīvē, tie nepavisam neuztraucās, ka viņu sirdis bija pilnas ar neatļautām kaislībām, kārībām un iekārēm. Taču tad Kristus noteica augsto standartu: “Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas [grēka iekārē] ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī” (Mt.5:28).

Šis bauslis mums jāaplūko Kristus dziļā skaidrojuma gaismā. Vispirms izdibināsim šī baušļa garīgo nozīmi, ko pārkāpj visas nešķīstas kārības, un aptversim visu ļauno kārību tieksmes un izpausmes arī ārpus laulības (ko māca daudzas citas Svēto Rakstu vietas), kas saistītas ar bausli “tev nebūs laulību pārkāpt”.

Kristus vārdi ietver dziļu mācību par šo bausli. Mēs atklājam baušļa patiesos motīvus, proti, cilvēka radīšanā Dieva pausto domu un kārtību ar vīrieša un sievietes radīšanu, kas nosaka cilvēces dzīvi virs zemes un tās pa vairošanu. Svētā laulības kārtība tika iedibināta jau uzreiz, vēl pirms sievietes radīšanas.

Cilvēka radīšana un cilvēku cilts pavairošana Dievam bija kā vienota doma. Radīšanas stāstā Bībeles pašā pirmajā nodaļā 26. un 28.panta, kur redzam arī sestā baušļa pamatojumu, ir aprakstīta laulības kārtība un iedibinājums: “..vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties!”” Un turpat otrajā nodaļā ir piebilsts: “Tādēļ virs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu” (1.Moz.2:24). Te mēs redzam iemeslu baušļu secībai, jo pēc baušļa, kurš sarga dzīvību, tūdaļ ir sestais bauslis, kas rūpējas par svēto kārtību cilvēces pavairošanai. Kaut mēs ar pienācīgu cieņu novērtētu šo Dieva kārtību un tās nozīmību!

Laulība ir izcila Dieva kārtība un iestādījums. Pār to dus Dieva apsolījums, Viņa labvēlība un svētība. Laulība ir dievišķa kārtība, kurai Tas Kungs ir piešķīris augstu un svētu nozīmi, arī pats vēlēdamies atrasties ar cilvēku šādā vienībā un kopībā, ko nosaucis par laulību, ka to lasām visā Vecajā Derībā. Arī Jaunajā Derībā laulības kārtībai ir piešķirta tikpat augsta ciena virs zemes.

Laulības saites starp vīrieti un sievieti ir salīdzinātas ar Kristus un draudzes vienību. Apustulis saka: “Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.” Pēc tam, kad apustulis ir izvērsis garāku sarunu par vīra un sievas savstarpējām attiecībām, Viņš raksta: “Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi. Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru” (Ef.5:23-33).

Jāņa atklāsmes grāmatas 19.nodaļā Viņš skaidri runā par Jēra līgavu un Jēra kāzām. Šī augstā un noslēpumainā saikne ir iemesls tam, ka Svētie Raksti par atkrišanu no Dieva un neuzticību Viņam runā kā par izlaidību, netiklību un laulības pārkāpšanu (Jes.1:21; Jer.3:1-2; Ec.16:15, 32-34 u. c.).

Paturot prātā, ka laulība ir svēts Dieva iedibinājums jau kopš radīšanas, mēs saprotam sestā baušļa būtisko lomu, jo laulības pārkāpšana nelietīgi aizskar paša Dieva majestāti. Kas pārkāpj laulību, tas posta svētākās un svarīgākās attiecības virs zemes, grauj svētāko, Dieva veidoto saiti, aptraipa šķīstāko, jaukāko un dārgāko saikni starp cilvēkiem un postoši iejaucas Dieva kārtībā un tiesībās. Līdz ar to šāds cilvēks laimi dara par nelaimi un svētību par lāstu, tāpēc ka cilvēka labklājība laikā un mūžībā bieži vien ir atkarīga tieši no laulības.

Vai pret šo bausli ir noziedzies tikai tas, kas vārda tiešā nozīmē pārkāpj savu vai cita laulību? Vai sestais bauslis ir dots tikai tiem, kas atrodas laulībā? Nē, saskaņā ar Dieva vārdiem, šis bauslis aptver visus cilvēkus bez izņēmuma. Radot cilvēkus kā vīrieti un sievieti un iedibinot laulības kārtu, Dievs novilka svētu robežšķirtni starp abiem dzimumiem. Šī robežšķirtne ir Dieva iekārtota un līdz ar to svēta un nesatricināma kā pati laulība. Kas posta šo Dieva nosprausto robežu domās, vārdos vai darbos, tas pārkāpj sesto bausli. Un tas nozīmē, ka svētais Dievs uzrunā arī visus neprecētos vīriešus un sievietes, visus jaunekļus un jaunavas: “Tev nebūs laulību pārkāpt.”