Ticība, Cerība, Mīlestība vai Prāts, Jūtas, Griba
Kā lai atšķir kas ir garīgās lietas un kas ir miesas izpausmes? Kā saprast to, kas nāk no Dieva, bet kas no cilvēka paša? Kā noteikt robežu, kur beidzas mūsu iespējas un kur sākas Kristus darbs pie mums?
Ne velti ir izvēlēts vārdiņš ‘vai’ uzstādījumam virsrakstā “ticība, cerība, mīlestība vai prāts, jūtas, griba”. Tas gan varētu būt mulsinoši, jo vārdu ‘vai’ var izmantot gan lai izteiktu pretstatus gan lai pastiprinātu salīdzinājumam izvēlētas līdzīgas lietas. [Trešo ‘Vai’ lietojumu [parasti teikuma sākumā – kā to atrodam Rakstos] šoreiz neapskatīsim, kaut arī tas vistiešākā mērā būtu attiecināms uz tiem, kas vēl aizvien akli garīgās lietās, tomēr cenšas rādīt ceļu[gaišo nākotni] citiem tādiem pat garīgi neredzīgajiem].
Kā tad tas būtu šinī gadījumā? Vai ‘vai’ šeit salīdzina vai liek pretstatā ticību, cerību, mīlestību ar prātu, jūtām, gribu? Jeb citiem vārdiem sakot vai iespējams papildināt jēdzienu virkni “ticība, cerība, mīlestība” ar vēl vienu – proti: “pazemība”.
Vai vēl citādāk sakot, vai varētu būt iespējams, ka tiem, kas šādas lietas dara… Vai tiem… vai tiem par šīm lietām maz ir skaidra izpratne?
Ticība, Cerība, Mīlestība ir apzīmējumi garīgām lietām. Un kā to atrodam Rakstos, Mīlestība ir tā augstākā/lielākā no šīm [1.Kor.13:13]. Un vēl, kā to atrodam Rakstos, šīs ir tās lietas, kuras miesas miesīgais cilvēks nespēj aptvert [1.Kor.2:14].
Prāts, Jūtas, Griba savukārt ir tas, kas raksturo cilvēku. Un griba ir tā, kas valda pār abām pārējām. [Griba/gribas-spēks var ļaut jūtām uzbangot vai gluži pretēji – var likt prātam apspiest emocijas. Griba ir tā, kas liek vai ļauj cilvēkam rīkoties vienā vai citā virzienā. Tātad rīcība …tā ir tikai un vienīgi viena no miesas ārējām izpausmēm – t.i. gribas izpausme.]
Bet pazemība… kur mēs to varētu ierindot? Hm, hmm,..Jā! – tā ir rīcība [pie kam visbiežāk n e-labprātīga], kas ir ar prātu apsvērtas gribas izpausme. [Kas gan notiek ar jūtām šajā gadījumā? – nu tās ir zem kontroles [līdz mirklim, kad tās uzbango, jo vairs nav iespējams kontrolēt]].
Kā cilvēki sauc tādu rīcību, kad cilvēks domā/jūt/grib vienu, bet dara kaut ko citu/pretēju? – to sauc par izlikšanos jeb tēlošanu vai liekulību jeb divkosību. Raksti savukārt definē šādu rīcību kā pazudinošu [Jēk.1:6-8; Rom.14:23; Sal.pam.10:30-31]. Pazemība tātad ir viena no daudz un dažādajām miesas izpausmēm, kas turklāt var būt pazudinoša, ja nav labas gribas izpausme [proti, kā ticības auglis].
Bet vai tāpat tas ir ar Ticību [kas ir Dieva dāvana – varbūt cerēta, bet noteikti ne pelnīta]? – Nē tas ir Dieva darbs pie mums.
Vai varbūt ar Cerību [kurai apsolījums lielāks kā cilvēka prāts spēj aptvert jeb iedomāties]? – Nē
tas ir Dieva īpašums pie kura mums tikai Kristus nopelna dēļ ir sava domājamā daļa.
Jā, mīļo klausītāj/lasītāj…, bet vai varbūt tu domā/vērtē/spried, ka varētu likt vienā rindā [vienā kategorijā] Mīlestību [kas ir Dieva būtība] … ar savu ‘pazemību’?
ļoti jauka runa. ļoti.
1) Kā cilvēki sauc tādu rīcību, kad cilvēks domā/jūt/grib vienu, bet dara kaut ko citu/pretēju? – to sauc par izlikšanos jeb tēlošanu vai liekulību jeb divkosību. Raksti savukārt definē šādu rīcību kā pazudinošu
gribētu noskaidrot, vai es pareizi sapratu (rolleyes)
ja mani velk uz grēku (cilvēks ir vāja būtne, nespēj negrēkot),
tad pazudināšanā ievedīs tieši iešana pret savu brīvo gribu/jūtām/domām, ja? Liekuļošana, tā teikt.
2) Ticība, Cerība, Mīlestība ir apzīmējumi garīgām lietām. Un kā to atrodam Rakstos, Mīlestība ir tā augstākā/lielākā no šīm
KAS IR MĪLESTĪBA?
mīlestība ir VISS vispārākajā pakāpē ( nu tur ticība, cerība uttt,), un attiecīgi mīlestība vispārākajā pakāpē sāk glāstīt.
pri čom te GRĒKS?
mjā šeit laikam pārpratums – ne jau tā, ka kad rezam vajadzību, bet nepalīdzam, jo lūk es nejūtu, negribu, nedomāju, ka vajag palīdzēt.
Šeit manuprāt runa ir par attieksmi – palīdzi, centies būt pazemīgs, bet atzīsti, ka tu to dari piespiedu kārtā, ka patiesībā Dievs to dara caur tevi un šādā veidā nododot savu gribu Viņa rokās, Tēvs mūs pārveido un izmaina
doma tāda, ka dievs caur mani grēko? (shock)
nu es to nedaru piespiedu kārtā.
bet nav slikta doma, ka dievs to dara caur mani.
tas katrā ziņā attaisno ( nenu manās acīs, ne jau vispār) dieva esamību.
KAS IR MĪLESTĪBA?
definīcija:
mīlestība ir beznosacījumu labvēlība.
gadās nenormāli reti.( retāk, nekā domājam)
un, dabiski, ir mainīga parādība- kā jebkas. tikai mīlestība- te ir- un te pēkšņi pazudusi.
laikam pazušana saistīta ar intereses spēju pazušanu, kau kā tā.
ja mēs runājam par mīlestību, tad jāatgriežas atpakaļ pie radīšanas stāsta
un tā, kā radītājs attiecas pret savu radību
un ko Dievs saka cilvēkam…
– – –
un pretī tam: – ko piedāvā(ar ko kārdina) velns
kāda patiesībā ir velna attieksme pret Dievu un pret viņa radīto cilvēku
un kas notiek, kad sagroza (pēc sava prāta) Dieva teikto (to, kas stāv rakstīts)
TALYC, pričom te kāds kau ko sagroza?
tas jums- riktīgi ticīgajiem- tik liekas, ka vnk iekāre ir mīlestība- normāls cilvēks atšķir šitās lietas- ir kur tikai sex- ir kur mīlestība-
kas te par sarežģītām kārdināšanām uttutjp? bože- mehāniski apmierina sevi ar kādu i sjo.
to ka 8-klasnieks , iespējams, neatšķir- nu es nebrīnos- bet vēlāk atšķir gan. :D
?? vai te kāds runā par sex??e
vai filtrē par ko bazars iet?
– – –
vai tik tu ar neesi viens no tiem pāvesta vai pasaules pieviltajiem??
(no kuriem daži domā, ka aizliegtais auglis bija sekss, bet citi – ka ābols) ??
– – –
paklikšķini pa linkiem,
palasi uz iepriekšu un aiz ieboldētām rakstu vietām
…palasi, …padomā, …pajautā
1.” normāls cilvēks atšķir šitās lietas- ir kur tikai sex- ir kur mīlestība- ”
2. paskaidro normālā valodā- ja reiz ir ieintereēts klausītājs, lūdzu.
3. neesmu ne garīgā semināra jaunēklis, ne kristīgās akadēmijas students- neinteresē smaga teorētikā bāze- lasot tos 100 punktus man atliek vien kā Dikensam: ”bet vai bija vērts mocīties, lai tik maz uzzinātu – kā teica patversmes zēns, kad bija izlasījis alfabētu ”
davaj- skaidro vienkāršiem – bet JĒGU saturošiem vārdiem- kas tad ir mīlestība.
un nevajag uzreiz šitos citātus- es esmu pārliecināta, ka Jānis Pāvils II 100% man būtu spējis paskaidrot, nu tad , lūdzu- te Jūsu iespēja.
p.s. es absolūti neizeju tagad no noliedzošām pozīcijām- vnk Jums jāsaprot, ka nelasīs šito tikai jau augšminētie studenti un garīdznieki.
p.s. un vispār- kas tas par cietumnieku slengu- ”vai filtrē par ko bazars iet?”
nenu- nekas slikts- bet vai vaig?
bum-bum, :( es jau labprāt runātu uz tevi filosofiskās gudrībās
… tik tam jēgas nava (gara lietas miesai nav tveramas)
– – –
ej tad tiešam pie pāvesta, vai krišnas vai kāda, kurš apsola tavu veco cilvēku padarīt gudrāku/labāku/veselāku un iedabūt debesīs pa blatam iekšā
– – –
mēs nemācam, kā kļūt svētākam,
bet sludinām evaņģēliju
– – –
tbš. Kristus krusta vēsti, kas prātotājiem ģeķība(stulbums) šķiet
bet reliģiozajiem piedauzība (iz)liekas
– – –
redzi, piekrāpta (s)Ieva tika ar viņas pašas gudrību– sagrozot Dieva teikto pēc savas sa(pār)pratnes [redzēja, (it kā)ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru].
– – –
P.S. un vispār kas tas par barbarismu – ‘davaj’
ļoti labi. peace.
“es jau labprāt runātu uz tevi filosofiskās gudrībās
… tik tam jēgas nava (gara lietas miesai nav tveramas)”
a, šis bija interesanti. tikai – vai nu tas, kas iekavās pie jēgas trūkuma vainīgs :gigi:
Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas. (Sal.pam.29:9)
nujā, caur citu gudrības radītiem citātiem paša gudrību nenojaust
Tā jau kaut kā Salamans mācīja,
lai uzņemam to īsteno gudrību caur Rakstiem,
ka tā caur tevi izgājusi (mazliet pārveidota) nonāk atkal uz citām dzirdīgām ausīm
jā, bet japāņi vairāk sapratīs, ja ar viņiem viņu mēlē runās. ne ķiniešu. kaut ar ķīniski labāk skanētu
tieši tā, gara lietas ir garīgi apspriežamas