Ticība Jēzum
Ticība Jēzum nozīmē būt ar Viņu vienībā. Tas nozīmē kļūt līdzdalīgam visā, kas pieder Jēzum, visā, ko Viņš izcīnījis ar Savu upurnāvi, kā arī visā, kas Viņam pieder mūžībā.
Tādēļ jau kopš senatnes dvēseles sastapšanās ar Kristu ticībā ir tikusi salīdzināta ar apmaiņu. Es topu atbrīvots no visa sava un pretī iegūstu visu, kas pieder Viņam. Grēku vainas vietā es iegūstu Viņa taisnību. Soda un mūžīgā lāsta vietā es iegūstu Viņa glābšanu un mūžīgo dzīvību. Savu kaunu es apmainu pret Viņa godu, savu nāvi – pret Viņa dzīvību, savu sodu – pret Viņa dievbērnību.
Šādā ticības vienībā ar Pestītāju grēcinieks spēj pastāvēt Dieva priekšā.
Kristus taisnība ir kā drēbes, kas apklāj grēcīgo cilvēku. Viņa grēki tam vairs netiek pieminēti. Te paliek tikai Pestītāja taisnība, Kristus nopelns, Dieva Dēla šķīstā vienība ar Savu Tēvu.
Tātad glābj nevis pati ticība, bet gan Tas, kam ticība pieķeras. Tādēļ būtiskākais nav tas, ka es ticu, bet gan tas, kam es ticu.
Glābjoša ticība nav tikai ticība kaut kam vai ticība vienīgi Dievam, bet gan ticība Glābējam, kas izpircis manus grēkus ar Savu nāvi un caur ticību uzņem visu manu būtību un esamību Sevī, un dāvā līdzdalību Savā dzīvībā un glābšanā.
Tas ir jāsaprot burtiski, kad par Jēzu Kristu tiek sacīts: nav pestīšanas nevienā citā; nav neviena cita vārda zem debess, kas cilvēkiem dots, lai mēs gūtu pestīšanu.
Ieskaties