Ticība nenāk no paša cilvēka
Būtībā Dievs grib tikai vienu: lai cilvēks tiktu vests pie īstas glābjošas ticības savam Glābējam. To paveic Dievs. Ticība nozīmē to, ka cilvēks nonāk patiesā saistībā ar Kristu, tiek savienots ar Viņu un iegūst līdzdaļu Viņa dzīvībā.
Šāda ticība nenāk no paša cilvēka. Tieši otrādi: kristietis apliecina to, kas sacīts trešā ticības artikula izskaidrojumā, ka viņš pats nespēj ticēt Jēzum Kristum savam Glābējam vai nākt pie Viņa. Tas jāpaveic Svētajam Garam.
Ja cilvēks vēlas iegūt šo ticību, tam jāstaigā tie ceļi, kurus nospraudis Dievs, un ticība jāmeklē tais vietās, kur Dievs to apsolījis dot. Tas, kas cilvēkam jādara, lai nāktu pie ticības, ir droši zināms.
Vispirms viņam ir jālieto Dieva vārds. Ticība nāk no sludināšanas, saka Pāvils. Ticība Kristum nav iedomājama bez Evaņģēlija par Kristu. Tas nozīmē ne tikai to, ka ir jāzina kaut kas par Kristu, lai varētu Viņam ticēt.
Bet tas nozīmē arī to, ka Dieva vārdam piemīt noslēpumains spēks radīt cilvēkā ticību. Tas pirmām kārtām attiecas uz dzīvu, pareizi pasludinātu Dieva vārdu baznīcā. Pirmais, ko var un vajag darīt, lai kļūtu par patiesu kristieti, ir piedalīties baznīcas dievkalpojumos un klausīties sludināšanu.
Otrkārt, ir jālūdz Dievs pēc ticības. Treškārt, jālasa Bībele un labas, bībeliskas ticību stiprinošas grāmatas.
Ieskaties