Ticība un pārticība

Mani mīļie, atcerēsimies Svēto Rakstu vārdus, ka mantkārība ir mūsos [Mt.7:22], ka no mantkārības ir jāsargās [Lk.12:15], lai tā pat vārda pēc būtu sveša kristietim [Ef.5:3], vispār lai tā nav kristiešu dzīvē [Ebr.13:5], jo tā nenāk no Dieva [1.Jņ.2:16 ] un manta pati par sevi neko nenozīmē [1.Tim.6:17; Mt.16:26]. Turklāt Dieva Vārds brīdina, ka ir sektanti maldu mācītāji-biznesmeņi [2.Pēt.2:3].

e-firziķis ielūkojās šorīt savā sirdī un izbijās. Viņš saprata, ka nevēlas dzīvot 20 gadus neremontētā vienistabas dzīvoklī vai kādā dārza būdiņā. Viņš nevēlas iet kājām, braukt sabiedriskajā transportā [pat tad, ja tas ir par velti], un tāpat nevēlas braukt ar vecu opeli vai fordu. Nē! Nē! Nē!

e-firziķis savā sirdī ieraudzīja pavisam citas vēlmes. Viņš vēlas dzīvot mājā, vēl vairāk, viņš vēlas dzīvot lielā, privātā mājā ar lielu dārzu, laukumu sporta spēlēm, dīķi, un vēl visu ko. Jā! Par to domājot e-firziķis sāk smaidīt. Vēl viņš vēlas normālu auto [vairākus] t.i. pirmkārt, jaunu, otrkārt, iesākumam tas varētu būt Jeep, Mercedes vai Jaguar. Vēl e-firziķis gribētu daudz pelnīt. Viņš jau domās tērē savu vēl nenopelnīto bagātību. Viņš vēlas pelnīt vismaz tūkstoti, nē, piecus – vismaz piecus mēnesī. O jā!

e-firziķa sirdī ir kāda liela vēlēšanās. Viņš vēlas dzīvot tā, lai visi viņu apskaustu. Viņš nebūt nevēlas būt vienīgi pārticis. Ok! Viņš varētu būt arī pārticis, bet pēc savām mērauklām. Viņš vēlas dzīvot tā kā vēlas. Viņš vēlas piepildīt visas savas vēlmes. Viņš vēlas būt drošībā, pārticībā un cieņā. Un to viņam bez šaubām var dāvāt neviens cits kā nauda. Bet pēc naudas ir jādzenas. Jādzenas ar visām četrām.

Un šīs svētlaimes iesākums varētu būt kredīti un līzingi. Jā! e-firziķa sirds vēlas kļūt par verdzeni mantai, tā ir mantkārības pārņemta un apstulbusi.

Pēc šīm pārdomām e-firziķis saprata, ka viņam daudz ir jāmācās dzīvot, un jādara tas ar Dieva Vārdu un lūgšanu, jo šāda sirds viņu itin viegli un nemanot atraus no ticības Kristum [īpaši mūsu dienās, kas ļaudis par to vien domā, kā “labklājību”] un iemetīs mantkārības bezdibenī.

Bet svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus! Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas! Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu. Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu. Tas Kungs lai tevi svētī no Ciānas, ka tu ar prieku redzi Jeruzālemes laimi un labumu visas savas mūža dienas un redzi arī savus bērnu bērnus. Miers lai ir pār Israēlu! [Ps.128]