Tiesības būt autoram
e-firziķis sveic visus e-baznīcēnus, kuri priecājas par e-BAZNICAS nesto Evaņģēliju e-pasaulē. e-firziķis priecājas par katru veidu, kā Kristus tiek pasludināts, bet īpašī par e-BAZNICAs e-veidu, tādēļ šoreiz vēlas pastāstīt par kādu gadījumu iz e-dzīves.
Reizēm (un īpaši jubilejās) Viņa e-minece e-pāvests tiek uzrunāts telefoniski vai rakstiski saistībā ar e-publikācijām.
Parasti šajos gadījumos tiek apšaubīta vis-nekļūdīgā e-pāvesta cenzūra, un tas nozīmē, ka uzrunātājs kļūdās vienā no e-pāvestības pamatartikuliem, jo tas, kas ir ticis publicēts vairs nav labojams, pat ja pats autors ir mainījis pārliecību, orientāciju, prioritātes uc. e-firziķis domā, ka Viņa e-minence nemainītu publicētu e-publikāciju saturu pat tad, ja autoram draudētu vajāšanās un martīra nāve. Bet tās ir vienīgi, e-firziķa personīgās domas. Tā kā e-minece nav miris, viņa domas katrs pats var mēģināt uzzināt.
Jāatzīst, (kā secināja e-firziķis) ka liela daļa e-publikāciju autoru ir jau aizgājuši mūžībā, tādēļ vairs neceļ pretenzijas e-pāvestam. Visticamāk šie krietnie ticības vīri to nedarītu pat tad, ja būtu dzīvi, jo priecātos par Kristus sludināšanu. Bet tās ir e-firziķa personīgās domas, jo viņš nezina un nevar zināt, ko domātu vai darītu mirušie.
Bet, lai cik dīvaini tas nebūtu, nule kā izcēlās vārdu apmaiņa starp e-baznīcēnu un e-kardinālu par kādu rakstu, kura autors esot minētais e-baznīcēns, kurā viņš uzdod īsus jautājumus mirušam cilvēkam, savukārt, pēdējais naski atbild ar diezgan gariem teikumiem.
Iepriekš Viņa e-minencei bija nepatīkama saruna ar vissvētīgo e-baznīcēnu, kurš izteica neapmierinātību, ka pārpublicētai publikācijai nav norādīts pirmavots. Šo neuzmanības kļūdu e-pāvests nekavējoties novērsa, tomēr sarunas karstumā vissvētīgais e-baznīcēns esot ieminējies arī par autortiesībām, lai gan pats vissvētīgais e-baznīcēns iepriekš bija ar pārliecību mācījis, ka kristīgā sludināšanā autortiesību nav.
Atgriežoties pie pārrunām ar mironi, jeb e-firziķaprāt, pie raksta, kurā kāds vērīgs lasītājs ir salicis paragrāfiem (kurus iespējams pats minētais e-baznīcēns nebija pat latviskojies, bet to e-firziķis nezina) virsrakstus, jāsecina, ka būt vērīgam lasītājam, kas saliek miruša cilvēka raksta paragrāfiem (kurs kāds cits ir atradis un latviskojis) virsrakstus vēl nenozīmē būt autoram ar tiesībām uz minēto rakstu, nedz tad, ja pats tos ir atradis, nedz tad, ja pats ir tos latviskojis, un pat ne tad, ja minētais svētīgi aizmigušais, neceļ iebildumus vai neapsūdz viņu zagšanā.
e-firziķis gan nekādi nevar zināt, ko domātu konkrētais svētīgi aizmigušais dzīvs būdams, tomēr loģiski būtu nepasūdzēt vērīgo lasītāju par pasvītrošanu un sistematizēšanu savām vai citu vajadzībām līdz brīdim, kamēr netiek nosvītrots īstais raksta autors. Reizēm e-firziķis ir redzējis tādus bijības pilnus paskaidrojumus tekstā, kā “mans svītrojums,” “tulkotāja komentārs” un “redaktora piezīme,” kas demonstrē akadēmisku attieksmi pret autora darbu neatkarīgi no tā vai viņš ir dzīvs vai miris.
Bet neskatoties uz augstākminēto e-firziķa secinājumu, kuru, protams, var apstrīdēt, jo tās ir viņa personīgās (un uz mieru vērtās) domas, attiecīgais e-baznīcēns runas karstumā (iespējams pārsteidzīgi) lika nožēlot e-ntuziastiem septītā baušļa pārkāpumu saistībā ar minētā vērīgā lasītāja konspekta publicēšanu, kuru pats iepriekš bija nosūtījis e-ntuziastiem ticības stiprināšanai.
e-ntuziasti nebūt nevēlas nedz atlikt nožēlu, nedz attaisnoties, tomēr neredz šajā situāciju nepieciešamību darīt nedz vienu, nedz otru pēc minēta e-baznīcēna pavēles.
e-kardināls vien apliecināja: “Ja rakstītais ir kā evaņģēlija pasludinājums, tad tas nav no tevis, bet caur tevi no Dieva nācis (tad Dievam pieder autortiesības), bet, ja tas ir tavs garadarbs (iz tavas paša sirds lādes) tad tas ir tīri pasaulīgiem mērķiem paredzēts. Tad ar vari rīkoties saskaņā ar pasaules kārtību, aizstāvēt, savu īpašumu, pierādīt savu taisnību, sūdzēt e-baznīcu tiesā.”
e-firziķis priecājas par šādu e-kardināla atbildi, jo tā nevienam nelaupa tiesības, bet gan tās pilnībā ļauj izmantot.
Tomēr arvien e-firziķis ir neziņā par dedzīgā e-baznīcēna rīcības motīviem. Varbūt viņa neziņa tiks kliedēta, jo šis e-baznīcēns nav miris, tādēļ, atšķirībā no miroņa, var runāt un apgaismot. Viņš var liecināt un sludināt. Viņš var darīt un baudīt darba augļus.
Paldies tev, mīļais e-baznīcēn, par minēto rakstu/konspektu. Lai Dievs tevi svētī.
Atslodzei piedāvāju ieklausīties kādā pieklājīgā sarunā. Iepriekš brīdinu, ka tā ir internacionālā valodā. Jūsu e-firziķis.
Ieskaties