Tik tiešām reliģiska reklāma

Konkrētais darbs radās, kad ne pa jokam biju saskaities par Stendža reklāmiņām Rīgas pašvaldības vēlēšanu sakarā [laikam]. Ne mana Rīga, ne manas urnas, protams, bet furoru tomēr iešķīla.

Lūk, manuprāt, aktuāli reliģiska reklāma: šķirot to, kas Dievam un kas ķeizaram pienākas.

Ķeizaram un ķeizaristei/vēlētājiem pienākas skaidri verificējami solījumi, merkantili motivētas izvēles un tā joprojām. Tas tad arī ir jāreklamē: mēs, tādi un tādi, ar tādiem un tādiem līdzekļiem nākamajos cik tur gados jums dosim to un to, ja vien tiksim pie šprices. Just business – tikai eksaktas darīšanas, nekādu pārāko emociju.

Savukārt zūmtehnologi to visu pataisīja tik emocionālu, tik jūtelīgu, tik “devotional” [lasi – reliģisku], ka vemt gribējās. No tā arī mana reakcija: lieciet dvēseles stīgas mierā! Uz tām prasmīgs spēlētājs var spēlēt, kādu meldiņu tik vajag.

Lūk, ar tiem pašiem izteiksmes līdzekļiem un asociācijām es pasaku pilnīgi pretējo, nekā attiecīgā reklāmas kampaņa.

Secinājums: “devotion” – Dievam, skaidras kalkulācijas – vēlētājiem, LPP – pigu.