Tikai ticības dēļ Kristum tiekam pasludināti par taisniem
“..arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu attaisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.” [Gal.2:16b]
Šis ir pareizais, kristīgais veids, kā tiek mācīts par attaisnošanu, proti, ka topam attaisnoti ticībā Kristum, nevis ar Bauslības darbiem.
Kad cilvēks dzird, ka viņam ir jātic Kristum, tomēr ticība vien vēl nesniedz taisnību, ja tai netiek piešķirts īstais apveids, proti, mīlestība, viņš uzreiz atkrīt no ticības un domā: ja ticība bez mīlestības nesniedz taisnību, tad ticība ir bezdarbīga un nevajadzīga lieta; jo tad, ja ticība nav ieguvusi īsto apveidu un rotāta ar mīlestību, tā nav nekas.
Lai pierādītu šo savu apkaunojošo, postošo skaidrojumu, mūsu pretinieki citē Rakstu vietu (1.Kor.13:1-2): “Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš un šķindošs zvārgulis.”
Viņi ir ļaudis bez saprašanas. Ar savu aplamo skaidrojumu ir ne tikai nodarījuši pārestību Pāvila vārdiem, bet arī nolieguši Kristu un iznīcinājuši Viņa žēlastības darbu.
Mēs piekrītam, ka ir jāmāca arī par labajiem darbiem un mīlestību, taču tas jādara savā laikā un savā vietā, proti, tad, kad tiek aplūkots jautājums par darbiem, kas atrodas ārpus šīs galvenās mācības. Taču šeit jautājums ir par to, ar kādiem līdzekļiem topam attaisnoti un iemantojam mūžīgo dzīvību. Uz šo jautājumu mēs līdz ar Pāvilu atbildam, ka tikai ticības dēļ Kristum tiekam pasludināti par taisniem — un ne Bauslības darbu vai mīlestības dēļ. Nav tā, ka mēs noraidītu darbus vai mīlestību, kā pretinieki mūs apsūdz, bet mēs negribam novērsties no galvenā punkta šajā aplūkojamā lietā, lai gan sātans to gribētu panākt.
Uzvara pār grēku un nāvi, pestīšana un mūžīgā dzīvība mums tiek dota vienīgi caur Jēzu Kristu.
Ieskaties