Trešā baušļa spriedums ir bargs

Lai arī trešais bauslis skan pavisam vienkārši, tam ir ļoti liela un dzīvi izšķiroša nozīme tāpat kā visiem pirmā galdiņa baušļiem. Daudzus cilvēkus uzskata par labiem, pat ja tie nicina Dieva vārdus, savukārt zagļus un slepkavas sabiedrība uzlūko ar klaju nepatiku un riebumu.

Taču, kad zaglis un slepkava savus grēkus nožēlo un atgriežas, tas iemanto dzīvību, turpretī cilvēks, kas turpina nicināt Dieva vārdus, ies pazušanā, kaut arī tas būtu pats cienījamākais cilvēks. Tik bargs un izšķirošs ir trešā baušļa spriedums.

Dieva vārdu nicinātāji nav tikai tie, kas sabata svēto dusu pārkāpj atklāti un nekaunīgi, bet arī tie, kas dara to slēpti un nemanāmi. Daudzi respektē sabatu un cītīgi, regulāri apmeklē dievnamu, taču tie vienalga ir Dieva svēto vārdu nicinātāji. Lai arī ārēji viņi sēž baznīcā, tomēr iekšēji tie atrodas citur, domās būdami savās mājās, uz lauka vai tīrumā, dārzā vai veikalā, – kas nu vien nodarbina viņu prātu. Šāda dievkalpošana Dieva acīs ir pretīga liekulība, un tās auglis, kā jau runājām, ir divkārša sirds apcietināšana.

Dieva vārdu nicinātājs var būt arī tāds cilvēks, kas piedalās dievkalpojumos, uzmanīgi klausās un iegaumē Dieva vārdus. Taču ļoti iespējams, ka šis cilvēks klausās un iegaumē vienīgi tādēļ, lai krātu atziņas un vingrinātu atmiņu, tomēr pašus Dieva vārdus tas neuztver nopietni, neglabā savā sirdī un netaisās kļūt par Dieva vārdu darītāju, bet tikai klausās.

Cilvēks var klausīties Dieva vārdus, piemēram, kā mācītājs, kas vēlas tos sludināt citiem, vai domātājs, kas veic novērojumus un attiecina šos vārdus uz visiem citiem, tikai ne uz sevi. Tik vieglprātīga attieksme pret Dieva vārdiem atklāj, ka sirdī šāds cilvēks ir Dieva vārdu nievātājs. Ikviens lai apdomā, vai nav kļuvis par nolaidīgu Dieva vārdu klausītāju!

Visi grēki, kas valda pie bezdievjiem un neatgriezīgajiem, arvien kā kārdinātāja ļauna sakne un nasta ir atrodami arī pie patiesi ticīgajiem. To var sacīt arī par Dieva vārda nicināšanu. Tomēr neviens šo grēku tik ļoti neizjūt. nepārdzīvo un neapraud kā tie, kas savā garā mīl Dieva vārdus un nespēj bez tiem dzīvot.

Tā ir nemitīga problēma visiem kristiešiem, ka tiem gan patīk klausīties Dieva vārdus, tomēr viņu dzīve pēc šiem vārdiem ir gaužām neapmierinoša. Nespēja ievērot un pildīt Dieva vārdus ir tik plaši izplatīta tāpēc, ka cilvēks pārāk viegli padodas savas sirds patikai, jūtām un tieksmēm un seko tām labprātāk nekā Dieva vārdiem.

Tā, piemēram, notiek tad, kad cilvēks izliekas pārāk labs un krietns Dieva likumu priekšā, lai ļautu baušļiem tiesāt sevi un savu taisnību; vai arī tad, kad cilvēks, būdams satriekts un salauzts, neļauj Evaņģēlijam sevi mierināt un atjaunot. Tas viss nav nekas cits kā Dieva un Viņa vārdu nicināšana, tikai smalkā un apslēptā veidā.

Apustulis Jānis saka, ka neticēt Dieva liecībai nozīme darīt Dievu par meli (1.Jņ.5:10), bet darīt Dievu par meli ir ļoti ļauna un briesmīga Viņa Vārda nicināšana. Par šādām un tamlīdzīgām lietām mums rūpīgi jādomā, kad lasām katehisma vārdus, lai Dieva vārdu un tā sludināšanu nenicinām.