Trīcēt un drebēt izbailēs
Senāk kristietībā, kad runāja par Kunga Kristus otro atnākšanu, domāja par lielo tiesas dienu.
Lai gan mums šodien tas varētu šķist nesaistīts ar Ziemassvētkiem, tomēr tā ir autentiskā kristietība un ir jāuztver ļoti nopietni.
Tiklīdz kā dzirdam Jēzu Kristu klauvējam, mūsu sirdsapziņai mums jādzeļ: Vai tu esi pienācīgi sagatavojies? Vai tava sirds ir spējīga būt Dieva mājvieta?
Tādējādi Advents kļūst par pašpārbaudes laiku.
Vienreizēji, ka mēs par Dieva atnākšanu domājam tik mierīgi. Agrāk tautas trīcēja Dieva dienā. Pasaule drebēja, kad Jēzus staigāja pa zemi. Vai nav dīvaini tik bieži redzēt Dieva zīmes līdzās cilvēku ciešanu zīmēm, tādām kā Golgātas krusts.
Mēs tā esam pieraduši pie Dieva mīlestības un pie Dieva nākšanas Ziemassvētkos, ka mēs vairs nespējam trīcēt un drebēt izbailēs, ko vajadzētu radīt Dieva atnākšanai. Mēs nenopietni attiecamies pret vēsti, uzklausot vienīgi patīkamo un pieņemamo, bet ignorējot tās nopietnāko daļu, ka visas pasaules Dievs ir pavisam tuvu mazajai zemeslodei ar savām pretenzijām pret mums.
Dieva nākšana patiesībā nav tikai patīkama ziņa, bet gan, pirmām kārtām, biedējoša vēsts visiem, kam ir sirdsapziņa.
Ieskaties