Trīskāršā muļķība
Tad tie sacīja Viņam: “Kādu zīmi Tu rādi, lai mēs, to redzēdami, Tev ticam? Ko Tu darīsi?” [Jņ.6:30]
Vai varam paturēt neitrālu attieksmi pret Dieva vārdu?
Pat nezinot to, ka visa pasaule radusies caur Kristu mēs tomēr dzīvojam tajā un baudām visus tos zemes labumus, kam vien tiekam klāt vai ko varam atļauties. To, ka Dievs ir, …tādu varbūtību pieļauj ikviens cilvēks, lai arī viņš būtu pilnīgi nereliģiozs, vai arī ārēji izrādītu savu ticību Kristum.
Taču neviens labprātīgi negrib piekrist taisnībai, ka cilvēks, kas no Dieva mīlestības atkritis un grēka dēļ iemantojis nāvi un iznīcību ir līdz ar visu velna samaitāto radību kopā nolemts pazudināšanai mūžīgajā ugunī laiku beigās. Turklāt tāds, kas ar savu neticēšanu grib šai tiesai izmukt vai kā citādi, atcelt Dieva spriedumu nav saucams citā vārdā kā muļķis.
Vai mēs varam spriest par kādu citu, vadoties vien pēc savas pieredzes?
Nocietināšanās pret patiesību, ka Kristus ir vienīgais atpakaļ ceļš uz dzīvību noved pie muļķības otrās pakāpes. Tāds cilvēks, kas nav atzinis savu grēcīgumu nevar atzīt arī pestītāju, jo tam taču pestīšana teorētiski nav vajadzīga. Tam tīrs evaņģēlija pasludinājums ir lieks. Pat ja ārēju motivatoru dzīts tas skaita līdz Kristīgās ticības apliecību, apliecinot savu cerību uz Jēzu Kristu, Dieva dēlu Vienu patiesu Dievu un vienu patiesu cilvēku vienā personā, Kurš caur Kristību ūdeņiem var katru ticīgo atpirkt no nāves, elles un velna varas… Vai tam tas ko līdz???
Kā bērns, kas savu vecāku darbu pie sevis var ieraudzīt tikai pieaudzis esam, uzreiz neteiks savai mātei vai Tēvam, lai viņu par viņa muļķīgo nepaklausību noper, tāds grib, lai viņu labāk pažēlo un tādu pat žēlastību un grēka atlaidi prasa no Kristus, kurš ar savu lauzto miesu un ar savas asins sakramentu ir iestādījis Savu patieso Baznīcu, caur kuru pasludina visu grēku piedošanu, un patiesi vairs neprasa, neuzlūko un nepieņem nevienu citu upuri no cilvēka.
Vai mēs varam saņemt grēku piedošanu, ja to neesam nožēlojuši?
Uz šāda tipa jautājumiem nav iespējams atbildēt nenonākot ārējā konfliktā ar vaicātāju vai iekšējā konfliktā savu paša sirdsapziņu, jo muļķības trešā un vispārākā pakāpe ir Dieva vārda zaimošana, kad redzēdami Dieva patiesību stāvam savā priekšā, to cenšamies sagrozīt pa savam prātam.
Ieskaties