Trīsvienīgais Dievs

Kristietība ir monoteiska (monos – viens; theos – Dievs), t.i., tā sludina ticību vienam Dievam. Turpretī lielākā daļa nekristīgo reliģiju ir politeiskas (poly – daudz), t.i., tās sludina ticību vairākiem dieviem.

Visā Bībelē mēs atrodam protestu pret politeismu. Pašā pirmā Bībeles lappusē mēs sastopamies ar vienīgo Dievu. Pirmais no desmit baušļiem, ko Dievs caur Mozu deva Israēla tautai, skan: “Tev nebūs citus dievus turēt mana priekšā.” (2.Moz.20:3) Israēla pravieši nenogurstoši cīnījās pret ticību daudziem dieviem. Monoteisma ticības apliecība ir atrodama 5. Mozus grāmatā: “Klausies, Israel, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!” (5.Moz.6:4)

To pašu mācību mēs atrodam Jaunajā Derībā. Kad Jēzum jautāja, kurš bauslis ir lielākais, Viņš atbildēja, citējot tikko minēto vietu no 5. Mozus grāmatas. (Mk.12:29) Kad pagāni upurē saviem dieviem, viņi upurē dēmoniem. (1.Kor.10:20) “Attiecībā uz elku upuru gaļas ēšanu mēs zinām, ka nav neviena elka pasaulē un ka nav cita Dieva kā viens vienīgs.” (1.Kor.8:4)

Tomēr Bībele tikpat skaidri un spēcīgi apliecina, ka Dievs vienlaicīgi ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Kristībā mēs kristām “Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”. (Mt.28:19) Mēs regulāri lietojam svētības vārdus no 2. vēstules korintiešiem (13:13): “Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība, Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” Tāpēc mēs runājam par Dievu kā par trīsvienību; Dievs ir trīsvienīgs. Lai gan Bībelē mēs neatrodam terminu “Trīsvienība”, ko ieviesa Tertuliāns, šis jēdziens ir biblisks gan saturā, gan garā.

Kristīgā Baznīca, pētot Bībeli, ir secinājusi, ka Dievs ir trīsvienīgs. Tam par iemeslu nav prāta spekulācijas vai filozofija. Dabiskā atklāsme un/vai cilvēces pieredze arī nevarēja novest līdz šādam secinājumam. Bez Bībeles atklāsmes šī patiesība nebūtu zināma. Tāpēc nav jābrīnās, ka uzskatam par Dieva trīsvienību vienmēr ir bijuši pretinieki. Šie uzbrukumi sākās Baznīcas agrīnās vēstures periodā un noveda (Bībele un Baznīcas apliecības raksti) pie pirmā apliecības raksta sagatavošanas ticības saglabāšanai un aizstāvībai.

Iebildumi ir izpaudušies dažādos veidos:

• Modālisma kļūda (modus – metode)

  Daudzi nevēlējās ticēt, ka Dievā ir ietvertas trīs personas, trīs “es”. Senbaznīcā bija daži, kas apgalvoja, ka Dievs ir parādījies trīs dažādu personu veidā, līdzīgi ka viens aktieris tēlo dažādas lomas. Dievs, pēc viņu domām, ir parādījies kā Tēvs, kā Dēls un kā Svētais Gars, tomēr visās šajās reizēs ir bijis viens un tas pats Dievs, viena persona. Ari šodien ir cilvēki, kas domā līdzīgi. Šo mācību sauc par modālismu.

• Dinamisma kļūda (dynamis – spēks)

  Daudzi gan senajos laikos, gan mūsdienās apgalvo, ka Kristus nav dievišķa persona. Viņš nav Dievs. Pēc viņu domām, Dievs darbojās cilvēkā – Jēzū ar īpašu spēku; Dievs iemājoja Viņā savā dievišķajā žēlastībā. Tāpat arī Svētais Gars, viņuprāt, nav persona, bet dievišķs spēks, kas darbojās praviešos un Jēzū, un šodien darbojas ticīgajos.

Mums jāstāv stipri uz Dieva Vārda pamata, lai atspēkotu šos kļūdainos uzskatus. Jaunā Derība runā par Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu kā par nedalāmu vienību. Kad mēs to dzirdam vai lasām, nav iespējams tās uztvert savādāk ka trīs savstarpēji saistītas personas. Par Svēto Garu ir teikts, ka Viņš “māca” (Jņ.14:26), “tiesā” (Jņ.16:8) un “uzliek nastas” (Ap.d.15:28). Kaut ko tādu var teikt vienīgi par personu, nevis par bezpersonisku spēku. Bībele skaidri un pārliecinoši māca, ka Jēzus ir patiess Dievs, nevis cilvēks, kas īpašā, spēcīgā veidā piepildīts ar Dieva Garu.

Bībele nepārprotami māca, ka Dievā ir ietvertas trīs personas, trīs “es”. Noliedzot to, mēs noliedzam Dieva Vārdu saprāta vārdā.

Atanasija ticības apliecībā, kas pilnībā balstās uz Svētajiem Rakstiem, teikts:

Tātad Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs un Svētais Gars ir Dievs, tomēr tie nav trīs dievi, bet viens Dievs. Tāpat arī Tēvs ir Kungs, Dēls ir Kungs un Svētais Gars ir Kungs. Un tomēr tie nav trīs kungi, bet viens Kungs.

Kristīga Baznīca skaidri apzinās nepārtraukto nepieciešamību stingri turēties pie Trīsvienības mācības, noraidot jebkādus iebildumus. Dieva Vārda atklāsmē mēs zinām, ka Dievs ir trīsvienīgs. Tas, kurš nepazīst Dievu kā trīsvienīgu Dievu, Viņu vispār nepazīst. Luters ir skaidri par to izteicies. Cilvēcīgais saprāts var secināt, ka ir viens Dievs, saka Luters. Šo dabas un vēstures Dievu mēs pazīstam tikai no ārpuses – “it kā mēs redzētu pili un secinātu, ka jābūt ari pilskungam”. Taču kristīgajā Dieva izpratnē, kas balstās uz Bībeli, mēs pazīstam Dievu no iekšpuses – “Viņa visdziļākajā būtībā” un redzam “Viņa gribu cilvēcei, lai tā tiktu glābta”. Tad mēs varam apliecināt Viņu kā Tēvu, Dēlu un Svēto Garu.