Tūkstošgadu valstība uz zemes
Neopentakostālisms un tie harizmāti, kuri pieņem mācību par Tūkstošgadu valstību (labklājības valstību uz zemes), parasti atbalsta uzskatu par Kristus atnākšanu Tūkstošgadu valstības noslēgumā (postmillenārisms).
Bīstamākais šajā uzskatā ir tas, ka tam nevien trūkst jebkāda bībeliska pamata, bet tas savā būtībā ir pat pretbībelisks, jo pilnībā ignorē un izkropļo to pasaules vēstures beigu ainu, kuru Bībele viennozīmīgi atklāj.
Postmillenārisms ir klajā pretrunā Svētajiem Rakstiem, kuri nepārprotami māca, ka:
- Jaunās Derības laiks un it īpaši pēdējās dienas pirms Kristus atnākšanas būs lielu vajāšanu un ciešanu laiks visiem, kuri mīl Kungu Jēzu Kristu [Jņ. 16:33; Mt. 24:9-13, 21-27; Lk. 21:16-17] un
- Kristus valstība nav ārēja zemes valstība, bet gan garīga un iekšēja valstība [Jņ. 14:27; 16:33; Rom. 5:1-5; Lk. 17:20-21; Mk. 1:14-15; Lk. 10:9-11; Rom. 14:17-19].
Vēl vairāk, – pievēršot kristiešu cerību Kristus šīs zemes valdīšanai, hiliasms [millenārisms] sagrauj kristiešu patieso cerību, kas nemainīgi saistās ar brīnišķīgo debesu godību [Fil.3:20-21; 1.Kor.1:6-8], kurā karojošā Baznīca tiks ievesta līdz ar Kristus otro atnākšanu [Mt.25:34; 5:3, 10-12].
Īpaši radikāli savos izteikumos ir neopentakostāļi. No dažādām avīžu publikācijām, kuras veltītas radikālo neopentakostālo grupu ideoloģijai, plašākai sabiedrībai ir zināmi arī daži uzskati, kas veltīti, piemēram, mūsu valsts valdībai un parlamentam.
“Jaunās Paaudzes” līderis A. Ļedjajevs pavisam atklāti dēvē parlamentu par sātanisku un entuziastiski sola saviem sekotājiem, ka “Jaunās Paaudzes” piekritēji pavisam drīz ieņems Latvijas parlamentā un valdībā vadošo lomu, un Latvijā iesāksies jauns laikmets.
Šādiem un līdzīgiem uzskatiem ir savas vēsturiskās saknes. Atgādināšu tikai to, ko esmu rakstījis sava raksta sākumā. Krievijas pentakostālā kustība ar cerībām sveica 1917. gada komunistisko apvērsumu un komunistu lozungus, jo tiem šķita, ka komunistu lozungi ir daļēji pieņemami arī viņiem un vismaz daļēji varētu tikt uzskatīti par Tūkstošgadu valstības priekšvēstnešiem. Tā laika ievērojamais krievu pentakostālisma kustības līderis M. Gaļčuks kādā no kustības izdevumiem raksta:
“Visās pasaules valstīs ticīgajiem (kuri ir saņēmuši Svētā Gara kristību) ir jāapvienojas Vispasaules apvienībā.
Lūk, tādā veidā varētu tikt izveidota Dieva valstība zemes virsū un visa pasaule kļūtu par mūsu Kunga Jēzus Kristus Valstību.”
Komunistu lozungam “Visu zemju proletārieši, savienojieties!” pentakostāļi blakus noliek savu: “Visu zemju pentakostāļi, savienojieties!”
Šādi uzskati tiek pausti ne vien šeit, komunisma skartajos austrumos, bet arī rietumos. Arī tur tiek plaši teoretizēts par to, kādā veidā varētu panākt Dieva valstību šeit uz zemes, piemēram, Dereka Prinsa pretenciozā grāmata par pasaules vēstures gaitas ietekmēšanu ar lūgšanām un gavēni.
Bīstamākais šajos maldu uzskatos ir tas, ka šādi ietekmētie cilvēki vairs nespēs objektīvi novērtēt nopietnos Kristus un apustuļu brīdinājumus par pēdējo laiku pievilšanas spēku.
Bībelē mēs lasām, ka pēc pēdējo laiku priekšvēstnešiem – kariem, bada, zemestrīcēm, reliģiskā sajukuma u.c. – sekos ārēja miera un stabilitātes laikmets, kas ārēji būs līdzīgs Tūkstošgadu miera valstībai, kādu to iedomājas un gaida neopentakostāļi un harizmāti. Tieši šāds mānīga miera laikmets raksturos atkrišanas un antikrista valdīšanas laikmetu, kuram pakļausies visas zemes tautas [Mt.24:37-42; 1.Tes.5:3; Atkl.13:11, 12; 2.Tes.2:4].
[Pārpublicēts no LMF]
da kāda starpība – būs tuksošgadu valdīšana vai nebūs, tik un tā, mēs, kas būsim Kristū aizmiguši galu galā tiksim debesu valstībā, bet pēc milleniāristu mācības tūkstoš gadu valdīšnā valdīs 44000 jūdi, jebkurā gadījienā tas uz mums neattiecas, pat ja viņiem būtu taisnība, mēs to tāpat nepiedzīvotu, galugalā pamodīsimies paradīzē
piekrītu, ka Dieva valstība nenāk ārēji redzamā veidā, tomēr mēs lūdzam Tēvreizē, lai nāk Debesu valstība…
Ir starpība, vai A. Ļedjajevs saka, ka Latvijā iesāksies jauns laikmets, vai Tūkstošgadu valstība. Kā tad viņš galu galā saka?
Es domāju, ka Debesu valstības izplatība mūsu vidū neizslēdz vajāšanas…
Atklāsmes grāmata 20. nodaļa
1 Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde.
2 Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem,
3 iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam.
4 Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu.
5 Bet pārējie mirušie neatdzīvojās, pirms nebija pagājis tūkstoš gadu. Šī ir pirmā augšāmcelšanās.
6 Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.
7 Un, kad tūkstoš gadu būs pagājis, sātans tiks atsvabināts no sava cietuma.
Vai tiešām jaunais laikmets nav vēl sācies? manuprāt tie tūkstoš gadi ir simbolisks skaitlis, jo viss liecini tikai par to, ka jaunais laikmets iesākās līdz ar Jēzus kristus miesa nākšanu. Pirmā augšāmcelšanās notiek garā un tā ir tagad visu laiku, kad vien kāds kļūst ticīgs, tas ir augšāmcēlies garā.
Debesu valstība redzamā veidā atklājas ārējā Dieva vārdā, sakramentos un kristiešu mīlestības darbos, taču tā vēl nav ne tuvu pilnīga atklāsme, tā ir tikai mikroskopiska daļiņa no visas Dieva valstības, ko mēs varam redzēt.
ir tā, ka Luters sacīja – kristieši drīkst ieņemt vadošus amatus, taču te lūk ir radies pārpratums. itkā harizmāti ar lamā katoļus un visādi apsūdz viduslaikus, bet paši tagad dara to pašu – cenšas uztaisīt tādu laicīgu baznīcas varu, kāda bij pāvestam.
Ja Ledjajevs saka ka DIevs to viņam atklājis, tad sanāk, ka Dievs Pats Sev runā pretī, vai arī Jēzus meloja visādi norādīdams, ka nebūs Dieva valstība kā laicīga valdīšana. Bet lūk to sauc par dziļāku atziņu, kā mums luterāņiem trūkst
es to skatu citādi, nevis iekarot laicīgo varu, bet nepalikt vienaldzīgam…. katram savs aicinājums, kas slikts kristietim, kurš ar savu pārliecību strādā kā politiķis, viņam ir iepēja lūgt padomu, gudrību Dievam un saņemt palīdzību… beigu beigās, ja viņš lasa Bībeli, viņš varētu orientēties dažādos sociālas dabas jautājumos, varbūt pat likumos, manuprāt, Bībele ir tik universāla, ka cilvēku dara ar plašu redzesloku un izpratni.
es kristieti politikā redzu, kā sāli šajā jomā, mums taču jābūt pasaules sālij, un jā šī joma pūst, tad ar steigu vajag ienest svaigumu :)
jā bet ir atšķirība – kristietis politiķis un baznīca ar laicīgu varu
Bezdievīgie tiks iznīcināti
Viņu pašu nežēlīgo kaislību niknajā cīņā, kam pievienosies Dieva neatšķaidīto dusmu briesmīgā izliešana, kritīs zemes ļaunie iedzīvotāji — priesteri, valdnieki un ļaudis, bagāti un nabagi, augsti un zemi. “Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram neapraudāti, nepievākti, neaprakti” (Jer. 25:33).
Kristum atnākot, bezdievīgie no visas zemes tiks izdeldēti — tos aprīs. Viņa mutes gars un iznīcinās Viņa godības spožums. Kristus savus ļaudis uzņems Dieva pilsētā, un Zeme paliks bez iedzīvotājiem.
Grēkam visos tā veidos “mūsu Dievs ir uguns, kas iznīcina” (Ebr. 12:29). Visos, kas pakļaujas Viņa varai, Dieva Gars grēku iznīcina. Taču, pieķeroties grēkam, cilvēks ar to savienojas. Tad Dieva godībai, kas iznīcina grēku, jāiznīcina arī cilvēks.
Viņa vaiga godība, kas taisnajiem ir dzīvība, bezdievīgajiem būs rijoša uguns.
(“Pēdējo dienu notikumi” )