U2: Roks ar smadzenēm

Šķiet, neatradīsies neviens mūzikas mīļotājs, kas nebūs dzirdējis leģendārās īru rokgrupas U2 vārdu. Tie ir vīri, kas spējuši izcīnīt “Pasaules labākās grupas” goda titulu un pelnīti – gandrīz 30 karjeras gados iegūta un saglabāta neatslābstoša klausītāju interese, pārdots miljoniem ierakstu kopiju, koncertēts teju visās pasaules zemēs. Runājot par grupu, nereti tiek uzdots jautājums par viņu kristīgo pārliecību. Viedokļi ir pretrunīgi pat pašu kristiešu vidū, bet, lai nu kā – U2 par savējiem sauc kā ticīgie, tā neticīgie, kristieši un citu reliģiju piekritēji. Jūsu uzmanībai ieskats grupas radošajā biogrāfijā.

1976.gadā Dublinas skolnieks Larry Mullen pie skolas ziņojumu dēļa piesprauda sludinājumu ar lūgumu atsaukties katru, kas vēlētos piedalīties jaunas grupas dibināšanā. Atsaucās septiņi puiši, no kuriem pieci vēlāk izveidoja grupu Feedback. Mullen spēlēja bungas, Adam Clayton basģitāru, Paul Hewson [saukts Bono] dziedāja, bet David Evans [saukta The Edge] pārziņā bija ģitāra. Īsu brīdi grupā ģitāru spēlēja arī David brālis Dik. Drīz vien puiši nomainīja nosaukumu uz The Hype un turpmākos 18 mēnešus katru brīvu brīdi pavadīja mēģinājumos. 1978.gadā viņi atkal mainīja nosaukumu, šoreiz uz U2, un piedalījās jauno talantu konkursā Limerikā, kur izcīnija uzvaru. Kā balva grupai tika piešķirts bezmaksas laiks ierakstam CBS Records studijā.

Puiši pierunāja uzņēmēju Paul McGuinness kļūt par viņu menedžeri. 1979.gadā iznāca grupas pirmais singls U2:3, kas ātri iekaroja popularitāti Īrijā. Sākās koncerti, pamazām veidojās fanu pulciņš. Lai iegūtu plašāku publicitāti, grupa sniedza koncertus Londonā, taču tikai pēc otrā singla Another Day iznākšanas viņi tika pamanīti starptautiskajā arēnā. 1980.gadā U2 noslēdza līgumu ar Island Records un dienas gaismu ieraudzīja viņu pirmais albums Boy, kas izpelnījās jūsmīgas preses atsauksmes gan Īrijā, gan Lielbritānijā. Kritiķus pārsteidza grupas drosme runāt par jautājumiem, no kādiem tā laika komerciālā mūzika centās izvairīties – ticība, cilvēka garīgā esība, nāves un mūžības realitāte. Žurnāls Rolling Stone albumu nodēvēja par “mūziku ar smadzenēm”.

Otrais albums October [1981] izveidoja U2 kā kristīgas grupas tēlu, īpaši tādās dziesmās kā With a Shout un Gloria. Albums tika pārdots kristīgajos grāmatu veikalos, par to rakstīja kristīgās mūzikas izdevumi. No četriem U2 dalībniekiem vienīgi Adam Clayton nebija saistīts ar baznīcu, pārējie apmeklēja nekonfesionālās draudzes Shalom Fellowship sanāksmes. Grupa gozējās kristīgās sabiedrības labvēlības saulītē, līdz par aktualitāti kļuva mūžsenais jautājums, vai kristīgo pārliecību maz iespējams savienot ar rokmūziku. Pēc īsa pārdomu brīža puiši nonāca pie atziņas, ka personīgā ticība nevar būt šķērslis cilvēka radošajam garam un Dievs no viņiem neprasa sava talanta upurēšanu uz pārspīlētas reliģiozitātes altāra.

U2: New Year’s Day

1983. gadā iznāca U2 trešais albums War – visdinamiskākais no grupas albumiem. Arī šis albums turpināja grupas kristīgās tradīcijas. Dziesmā Sunday, Bloody Sunday Bono pirmo reizi atļāvās skaļi runāt par gadiem ilgstošo konfliktu starp katoļiem un protestantiem Ziemeļīrijā. Kā skaidroja pats autors, tā nebūt nebija protesta dziesma, bet aicinājums uz mieru. Savukārt dziesma New Year’s Day kļuva par hitu Nr.1 abās okeāna pusēs, tās video tika iekļauts MTV apritē, kas sekmēja fanu skaita strauju pieaugumu. Šķita, ka īstā veiksmes formula ir atrasta.

Tomēr nākamais albums The Unforgettable Fire [1984] atklāja jaunu, eksperimentiem un riskam gatavu U2. Nedaudz bija mazinājies albuma War agresīvais skanējums, taču dziesmu sociālā un politiskā vēsts palikusi tikpat aktuāla. Albuma lielākie hiti ir Pride [In the Name of Love], kas veltīta Mārtiņam Luteram Kingam un suģestējošā Bad – stāsts par Bono drauga izmisīgo cīņu ar narkotiku atkarību. U2 priekšā atvērās pasaules lielāko koncertzāļu, stadionu un sporta zāļu durvis, bet populārais žurnāls Rolling Stone viņus nosauca par “80. gadu labāko grupu”. Pēc četru gadu intensīva darba, vairākiem albumiem un neskaitāmu koncertu sērijas U2 bija kļuvuši par starptautiski atzītām superzvaigznēm.

U2: Pride [In The Name Of Love]

Lai palīdzētu Etiopijas badacietējiem, 1984. un 1985.gadā grupa piedalījās divos lielos labdarības koncertos Band Aid un Live Aid. Pēdējo savu televizoru ekrānos noskatījās gandrīz miljards cilvēku visā pasaulē. U2 uzstājās ar sirdi plosošu dziesmas Bad trīspadsmit minūšu versiju. Šis lieliskais sniegums nodrošināja grupas līdzdalību cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Amnesty International atbalsta koncertu sērijā Conspiracy of Hope 1986.gadā. Pēc koncertiem Amnesty biedru skaits trīskāršojās, bet U2 ieguva pasaules lieliskākās grupas imidžu.

Šis lieliskums visā krāšņumā izpaudās 1987.gada albumā The Joshua Tree. Uz pasaulē valdošā garīgā un morālā pagrimuma fona U2 mūzika bija nopietnu pārdomu un patiesu emociju piesātināta. Ne velti jau albuma War laikā grupa izpelnījās apzīmējumu “rokgrupa ar sirdsapziņu”. Albuma dziesmās ietvertie Bībeles tēli palīdzēja runāt par ticības jautājumiem, sociālo netaisnību, valdību piekopto vardarbības politiku, terorismu un narkotiku atkarību. Dziesmas no albuma ieņēma pirmās vietas aptaujās Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Šveicē, Vācijā un Austrālijā.

Diemžēl tas bija pēdējais kristīgi orientētais grupas albums daudzu turpmāko gadu laikā. 90.gados turpinājās U2 identitātes meklējumi, mūzika kļuva vairāk elektroniska, tika miksēts industriāls ģitāru skanējums, elektroniski pārveidots vokāls un deju mūzikas ritmi. Gadu desmita veikums apkopots albumos Achtung Baby [1990], Zooropa [1993] un Pop [1997]. Pēdējā jūtams mēģinājums atgriezties pie grupas agrāko gadu vēsts. Piemēram, dziesma Please skan kā Sunday, Bloody Sunday mūsdienu versija, kas vēl noteiktāk iestājas par miera procesu Ziemeļīrijā. Pop kļuva par labāko 28 valstu tabulās un tika kritikas īpaši cildināts.

U2: Please

U2 kontā ir arī vairāki koncertieraksti un videofilmas. 1983.gada Amerikas tūres laikā Kolorādo Red Rocks amfiteātrī tika ierakstīts minialbums Under a Blood Red Sky, kura videoversija apceļoja vairāku valstu TV ekrānus. 1985.gadā iznāca koncertieraksts Wide Awake in America, bet 1988.gadā grupa laida klajā projektu Rattle and Hum – dubultalbumu un dokumentālu videofilmu. Projekts veltīts māksliniekiem, kuru mūzika ietekmējusi U2 daiļradi, tajā jūtamas blūza, soula, kantrī un folkmūzikas vēsmas.

U2 piedalījušies vairāku kinofilmu veidošanā. Viņu dziesmas dzirdamas filmās Mūžīgi Betmens un Neiespējamā misija, taču vislielākie panākumi tika Martina Skorsēzes filmas Ņujorkas bandas tituldziesmai, kas 2003. gadā ieguva Zelta Globusu. 1995.gadā projekta Passengers albumā Original Soundtracks 1 skanēja fantastiska kopdziesma ar Lučāno Pavaroti – Miss Sarajevo. U2 arī sarakstījuši mūziku filmai Miljons dolāru viesnīca, kas uzņemta pēc Bono stāsta motīviem. Filma ar Melu Gibsonu un Milu Jovoviču galvenajās lomās Berlīnes kinofestivālā apbalvota ar Sudraba Lāci.

Ar albumu All That You Can’t Leave Behind [2000] U2 atgriezās pie savām 80.gadu saknēm. Teju vai ikviena dziesma atspoguļoja paļāvīgu cerību un uzticību Bībeles Dievam. Albums ierindojās pirmajās vietās 22 valstu tabulās un tika izvirzīts Grammy balvai astoņās nominācijās, no kurām dziesma Beautiful Day izpelnījās trīs. Grupa pamazām atguva vecos fanus. 2001.gada pavasarī U2 devās lielā koncerttūrē, kuras ietvaros sniedza 113 koncertus un nopelnīja 110 miljonus dolāru, kas bija otrs augstākais rādītājs visā mūzikas industrijas vēsturē. Ar šo albumu viņi atgriezās arī kristīgās mūzikas apritē.

U2: Walk On

Nākamais U2 albums How to Dismantle an Atomic Bomb iznāca 2004.gada nogalē. Tā skanējums bija vēl daudz roķīgāks nekā albumam All That You Can’t Leave Behind. Paši mūziķi to nosauca par pirmo īsto U2 rokalbumu kopš 80.gadiem. Arī albuma vēsts liecināja, ka tas ir vecais labais U2 – karš un miers, mīlestība un dvēseles harmonija, un, protams, ticība Bībeles Dievam. Diemžēl vairākas no šim albumam paredzētajām garīgajām dziesmām tā arī netika iekļautas albuma gala versijā, piemēram, dziesma Mercy vai kopā ar Michael W. Smith iedziedātā izcilajam mūziķim un kristietim Johnny Cash veltītā dziesma North Star.

Albums How to Dismantle an Atomic Bomb un tā dziesmas kopumā ieguva astoņas Grammy balvas. Par populārāko no tā singliem kļuva dziesma Vertigo, kas tika iekļauta Apple iPod reklāmas rullītī un demonstrēta daudzu valstu televīzijās. Rezultātā sadarbībā ar iTunes Store tika radīts virtuāls U2 daiļrades apkopojums The Complete U2, kurā iekļauti visi grupas studijas albumi, iepriekš nerealizētās dziesmas, plašs papildmateriāls, koncertieraksti, demo u.c. Sekoja plaša pasaules koncerttūre, kurā bez albuma How to Dismantle an Atomic Bomb dziesmām īpaši daudz tika dziedāts arī grupas 80.gadu repertuārs. 2005.gadā U2 tika uzņemti Rokenrola Slavas zālē Klīvlendā.

Vertigo tūres deviņos koncertos Latīņamerikā tika uzņemts materiāls, kas vēlāk pārtapa koncertfilmā U2 3D. Filmēšanā izmantota trīsdimensiju tehnoloģija. Filmas saīsināta versija pirmoreiz izrādīta Kannu kino festivālā 2007.gadā, bet kopš 2008.gada janvāra tā pilnā apjomā skatāma pasaules kinoteātros. Tajā skatāmas un klausāmas 14 dažādu laiku U2 dziesmas. Filmu, tāpat kā savulaik albumu How to Dismantle an Atomic Bomb noslēdz majestātiskā Yahweh, kas stāsta par Bono ceļu uz kristietību un ir kā godinājums varenajam Dievam.

2009.gada pavasarī U2 paredzējuši laist klajā savu jauno studijas albumu, pie kura strādā jau kopš 2006.gada. Pa šo laiku viņi jau paspējuši realizēt viesuļvētras Katrīna upuriem veltīto dziesmu The Saints Are Coming, ko ierakstīja kopā ar pankroka grupu Green Day, un dziesmu Window in the Skies, kas iekļauta izlasē U2 18 Singles [2007]. Iepazīstoties ar topošā albuma iespējamo repertuāru top skaidrs, ka U2 dziesmās arvien vairāk tiek skarta garīgā tematika. Albumā paredzēts iekļaut arī jau pieminētās iepriekš nerealizētās dziesmas Mercy un North Star. U2 turpina savu ceļu mūzikā un kalpošanā cilvēkiem.

U2: Yahweh