Saule, Pērkons, Daugava

Rokas nost no latviešiem. Vella spērējs – latvju tēvs.

Saule Latvi sēdināja
Tur,kur gali satiekas
Balta jūra, zaļa zeme
Latvei vārtu atslēdziņa

Latvei vārtu atslēdziņa,
Daugaviņas sargātāja.
sveši ļaudis vārtus lauza
Jūrā krita atslēdziņa.

Zilzibeņu pērkons spēra,
velliem ņēma atslēdziņu.
Nāvi, dzīvi Latve slēdza,
Baltu jūru, zaļu zemi

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā
Vēji smiltis putināja
ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika Dieviņami,
Lai tas raka Daugaviņu.
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeņi.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē.

Nāves ūdens,dzīves ūdens
Abus jūtu dvēselē

Saule mūsu māte-
Daugav – sāpju aukle.
Pērkons vella spērējs
Tas mūsu tēvs.