Unikāla pieredze
Deviņdesmito gadu sākumā, iesākot darbu pie 1965.gada latviešu Bībeles revīzijas, atklājās daudzas tulkojuma kļūdas un apzināti maldīgas interpretācijas, valodas stila anahronismi un tās smagnējums, kas apgrūtināja Bībeles teksta uztveri un pareizu izpratni. Minēto nevarēja izmainīt ar teksta revīziju un redakcionālu pārstrādi, bija nepieciešams jauns tulkojums, ko Latvijas Bībeles biedrības (LBB) toreizējais vadītājs Guntis Kalme arī nolēma nekavējoties sākt. Vēlāk šo darbu pārņēma un godam turpināja tagadējais LBB ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns.
1995. gadā Guntis Kalme uzaicināja mani piedalīties jaunā Bībeles tulkojuma veikšanā. Tā kā man jau bija neliela pieredze tulkošanā no sengrieķu valodas (mans LU Teoloģijas fakultātes bakalaura darbs bija Romas Klēmenta 1. Vēstules korintiešiem tulkojums ar ievadu un īsu komentāru), šo piedāvājumu arī pieņēmu. Tā kā arī citiem pieaicinātajiem nebija lielas tulkošanas pieredzes, darbu sākām, intuitīvi taustīdamies un cenzdamies saprast, kā šo lielo un atbildīgo uzdevumu labāk veikt.
Jauno Derību tulkoja divi tulkotāji – mācītājs Dainis Zeps un es, palīdzēja arī valodas konsultanti. Lielu darbu daudzus gadus ieguldījis arī tulkošanas komisijas koordinators un vadītājs Juris Cālītis. Šis tulkojums noteikti būtu grūti iedomājams bez antīko valodu speciālistes Ināras Ķemeres pastāvīgās līdzdalības, bez latviešu valodas redaktores Mildas Klampes neatlaidīgā un rūpīgā darba, bez latviešu Bībeles valodas pētnieces un speciālistes Maijas Baltiņas zinīgajiem padomiem, kā arī bez visu to daudzo un dažādo konfesiju palīgu un tulkojuma lasītāju un ieteikumu iesniedzēju pūlēm, kas ļoti jūtami uzlaboja tulkojuma kvalitāti.
Daudzu garo tulkojuma gadu laikā ir ieguldīts ārkārtīgi nozīmīgs kolektīvs darbs, jo pēc tulkojuma iesniegšanas viss Jaunās Derības teksts teksta komisijā ir ticis vismaz četras piecas reizes rūpīgi caurskatīts un slīpēts. Tāpat tikuši rūpīgi izvērtēti visi ieteikumi, vērtējumi un padomi, kas tika saņemti no dažādiem ekspertiem un interesentiem. Jaunā tulkojuma teksta komisija pulcējās uz sēdēm vairākus gadus divas reizes nedēļā. Komisijas darbs bija atvērts arī citiem interesentiem, kas šo unikālo izdevību labprāt izmantoja, jo komisijas sēdēs raisījās ļoti vērtīgas diskusijas par dažādiem dziļiem teoloģijas, valodas un tulkošanas jautājumiem. Visiem līdzdalībniekiem tas deva ne ar ko nesalīdzināmu pieredzi un izaugsmes iespēju.
Jaunajā Bībeles tulkojumā ir daudz atšķirību ar iepriekšējo tekstu, jo tas tiešām ir jauns tulkojums. Droši vien daudziem būs kādas lietas jaunajā tulkojumā grūti pieņemt. Bet par to būtu nepieciešama dziļāka diskusija.
No dažādu konfesiju kristiešu puses ir izskanējis iebildums arī pret komisijas sastāvu. Konkrēti pret to, ka Vecās Derības tulkošanas darbā piedalījies dzejnieks Uldis Bērziņš, kurš nav kristietis, un visu tulkošanas darbu ilgāku laiku koordinējis par saviem liberālajiem teoloģiskajiem uzskatiem no LELB izslēgtais mācītājs Juris Cālītis.
Kad 90. gadu otrajā pusē Vecās un Jaunās Derības teksta komisiju sēdes vēl notika kopā, varēju vērot Ulda Bērziņa līdzdalību jaunā tulkojuma tapšanā. Viņš ar lielu godbijību un atbildību piegāja šim darbam. Tajos samērā retajos gadījumos, kad pret viņa tulkojumu tika celti kādi iebildumi, ka šāds tulkojums nebūtu baznīcas ļaudīm īsti pieņemams, viņš vienmēr ar labprātību piekāpās un bija gatavs palīdzēt rast kādu citu pieņemamu risinājumu. Savukārt Jura Cālīša piedalīšanās teksta komisijas darbā, kam biju pastāvīgs liecinieks no viņa darbības sākuma līdz darba noslēgumam, būtu vērtējama kā visnotaļ noderīga un produktīva. Protams, darba gaitā mums radās vairākas asas teoloģiskas diskusijas, kas nerada teoloģisku saskaņu, taču rezultāts, kas parādījās tekstā, kā zināms kopsaucējs ir visnotaļ saskanīgs ar Bībeles tulkojumu tradīcijugan latviešu, gan citu tautu valodās.
Jaunais Bībeles tulkojums nu ir savā pēdējā tapšanas stadijā un pavisam drīz nonāks pie lasītāja, kas tad lai arī to rūpīgi vērtē un rosina uz tālāku sarunu par to, kāda ir un kādai ir jābūt latviešu Bībelei.
[Pārpublicēts no Latvijas Bībeles biedrības avīzes “Jaunais”]
“…un apzināti maldīgas interpretācijas…” Ko tas nozīmē?
to acīmredzot varēs saprast pēc jaunā tulkojuma izlasīšanas
Bet ne visi ir teologi, lai atrastu “desmit” atšķirības.
taču mūsdienās reti kurš neprot lasīt
…nu grūti teikt, bet vai man būtu jaiet piemēram uz RKB, lai pārbaudītu, ka šī baznīca stāv vai nestāv Bibliskā mācībā. Tāpat manuprāt man nevajag lasīt šo jauno tulkojumu, lai saprastu ir vai nav, bet protams diskusijās īpaši piedalīties nevarēšu. Tas lai paliek teoloģiski izglītotiem.:)
Jani Karklin,
“apzināti maldīgas interpretācijas” ir 1965.gada Bībelē, tajā ko izmantojam ikdienā (iespējams Tu izmanto Glika tulkojumu)
Ja es zinātu, kuras ir tās maldīgās interpretācijas?
Cody, mans jautājums būtu nevis: “…un apzināti maldīgas interpretācijas…” Ko tas nozīmē?
Bet gan: kuru grāmatu, kuros pantos ir šīs “apzināti maldīgās interpretācijas”?
Lūdzu publicēt precīzas Rakstu vietas, kur latviešu Bībelē (tai pašā 1965. g.) ir atrodami šie ietulkotie maldi?
Vai piem. Jņ. 1:1, vai Rom. 1:17, vai Ef. 2:8?? Ja kāds ir to jau izdarījis, tad vajadzētu pasniegt brālīgu roku tiem, kas nepieprot Bībeles oriģinālvalodas un nespēj paši atrast šos maldus.
Ļoti lūdzu!!
Jau iepriekš pateicos.
ac,
jean
Salīdzini
…es laikam kaut ko nesaprotu?
tas bija tikai ieskatam salīdzinājums 1965.gada revidētais Bībeles teksts un 2012.gada jaunais Bībeles tulkojums…
To es sapratu :)
Es lasu savu Bībeli un ticu, ka viss ir kārtībā un nav apzināti maldīgas interpretācijas, savukārt jaunajā to saskatu.
Atceros vienu nopietnāku atšķirību Jņ,1:18:
taču Kungs liek viņa soļus. – vai tas nav kāds anahronisms vai valodas smagnējums? :) Vecais tulkojums saprotamāks un sakarīgāks… Labi, tas gaumes jautājums.
Bet, kurās Rakstu vietās tad īsti ir tās maldīgās interpretācijas vai pat apzināti maldīgās interpretācijas??
Nu labi savā Bībelē redzu kādā lekcijā izlabotu vietu no Amosa 5:5:
tagad ir rakstīts – Bet meklējiet Bēteli un nenāciet uz Gilgalu, un neejiet uz Bēršebu! Jo Gilgalu aizvedīs projām sagūstītu un Bētele kļūs par Bet-Avenu.
būtu jābūt: Bet nemeklējiet Bēteli un nenāciet uz Gilgalu, un neejiet uz Bēršebu! Jo Gilgalu aizvedīs projām sagūstītu un Bētele kļūs par Bet-Avenu.
vai turpat 4:10 :
tagad ir: Es liku jūsu jauniem vēršiem dabūt galu no zobena, liku nolaupīt un aizdzīt jūsu zirgus, liku jums dziļi ieelpot nāsīs savu kara nometņu nelabo smaku, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
it kā būtu jābūt: Es liku jūsu jauniem vīriem dabūt galu no zobena, liku nolaupīt un aizdzīt jūsu zirgus, liku jums dziļi ieelpot nāsīs savu kara nometņu nelabo smaku, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis, saka Tas Kungs.
Šīs vairāk šķiet kā kļūdas, nevis maldīgas interpretācijas. Kaut labāk, protams, ja nebūtu šādu kļūdu, jo cilvēkiem taču tiek mācīts, ka tas ir nekļūdīgs Dieva vārds!!
nu jāā :) — angļiem King James versijā Jāņa 1:18 ir the only begotten Son. Tā kā līdzšinējam tulkojumam — Vienpiedzimušais Dēls — nevajadzētu būt maldiem?? Un, ja vēl šis iepriekšējais tulkojums SASKAN ar apustuļu ticības apliecību, ko tad?
savukārt Bībeles tekstu pētnieki lēš, ka Jņ.1:18 oriģinālā lasāms μονογενὴς θεός
tad Vienpiedzimušais Dēls ir tā apzināti maldīgā interpretācija?
jean, ļoti iespējams…
paskaidrosi?
jo tas man saistās ar apustuļu ticības apliecību. Vai tas arī būtu jāmaina: es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva Vienpiedzimušo Dēlu..?
Vai arī Jņ. 1:14, Jņ. 3:16, Jņ. 3:18, 1. Jņ. 4:9 jābūt līdzīgām izmaiņām, vai tur tomēr paliek – Vienpiedzimušais Dēls?
Paldies.
jean, iespējams ticības apliecību dēļ – Jņ.1:18 tika “piedzīts” citām vietām, lai nemulsinātu “prātīgo” prātus
vai arī tulkotāji vienkārši negribēja pārlieku uzsvērt Jēzus dievišķumu
Jean var būt vēl viena kļūda:
2Moz 23:21 Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo Mans Vārds mājo viņā.
Glika tulkojums: Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus nepiedos, jo Mans Vārds mājo viņā.
Tulkojums “Vienpiedzimušais Dievs” izriet no vissenākajiem pieejamiem manuskriptiem,
daudzos manuskriptos ir arī “Vienpiedzimušais Dēls”.
Pēdējā izvēle par pamattekstu 1965.gada tulkojumā drīzāk liecina par tā tulkotāju šaubām par to, vai evaņģēlijā varēja būt tik skaidra norāde uz Jēzus dievišķību.
Bet zinot, ka uz Jāņa evaņģēlija beigām ir skaidrs apustuļa Toma apliecinājums Jēzum – mans Kungs un mans Dievs, kāpēc gan arī sākumā nebūtu šāds apliecinājums.
Jaunajā krievu tulkojumā ielikti abi vārdi.
Un ir labi, ka caur jauno tulkojumu Kristus dievišķību liedzošiem ķeceriem mutes top aizdarītas tieši un nepārprotami.