Uz Evaņģēlija, nevis uz Bauslības pamata
Vēstulē romiešiem Pāvils runā par atšķirību starp “bauslibas taisnību” un “ticības taisnību”. (Rom.10:5-13) Par pirmo ir teikts: “Ikviens, kas to būs piepildījis, iegūs dzīvību.”
Bet tas, kas grib būt taisnots pēc Bauslības, t. i., ar sava paša dievbijību un labajiem darbiem, meklē tādu taisnību Dieva priekšā, kas balstās uz viņa paša nopelniem. Tas nozīmē, ka viņam jācīnās un jāiegūst šī taisnība ar nepārtrauktām pūlēm. Taisnība ir vienmēr kaut kur tālu projām, un viņam tā vienmēr jāmeklē bez iespējas to jebkad atrast.
Ar “ticības taisnību” ir pavisam citādi. Tā nerunā par vajadzību kaut ko darīt vai meklēt taisnību kaut kur tālumā. Gluži pretēji – tā apgalvo, ka taisnība ir tepat blakus, tā ir tik tuvu, cik tuvu ir Dieva Vārds mūsu sirdij un mutei. Šo taisnību nav jāiegūst grūtā darbā un pūlēs; tā jau ir pieejama; tā ir Jēzus taisnība. Dievs grib mums piedot, jo pasaule caur Jēzus upura nāvi ir pilnīgi salīdzināta ar Dievu. Vārds, kuru dzirdam un lasām, par to liecina, tāpēc taisnība vienmēr ir tikpat tuvu, cik tuvu mums ir Dieva Vārds. Svēto Rakstu Vārds, ko mēs lasām, dzirdam vai pārdomājam, Vārds par mūsu Glābēju un Viņa upuri ir ļoti tuvu, tikpat tuvu, cik taisnība, kam ir vērtība Dieva acis.
Taisnošanas procesā Bauslībai ar tās likumiem ir jāpaliek ārpusē. Vienigi Evaņģēlijam jātop pasludinātam. Grēciniekam, kas nožēlo savus grēkus, ir nekavējoties jādzird Evaņģēlijs. Vienīgi Evangēlijs.
Lietojot frāzi, kas bija iecienīta viduslaiku beigu posmā, Luters saka:
Līgavas istabā (cilvēka sirdi) vienīgi līgavainis (Kristus) drīkst būt kopā ar līgavu (ticigo). Bauslība klauvē pie durvīm un grib ienākt, taču tai jāpaliek ārpusē.” Ticīgais var teikt: “Es labi zinu, ka esmu grēcinieks, kā Bauslība to saka. Taču es turos cieši pie Kristus, Viņš ir mana taisnība Dieva priekšā. Viņā es esmu taisnots.
Taisnošana notiek tad, kad cilvēks kļūst ticīgs. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka taisnošanas princips attiecas uz visu kristieša dzīvi. Ar žēlastību, caur ticību un Jēzus Kristus dēļ cilvēks top taisnots. Pēc tā paša principa Viņš turpmāk dzivo Dievam un beigās top attaisnots Dieva pēdējā, lielajā tiesā.
Ieskaties