Uz redzamā robežas – sātaniskie kulti

Mūdijs saistījās ar sātaniskajiem kultiem kā novērotājs, taču drīz vien kļuva par labprātīgu dalībnieku. Viņš apbrīnoja šo sātanistu patiesumu: “Viņi cieši ticēja tam, ko darīja!” Tajā pašā laikā viņi vēlējās paturēt savu darbību slepenībā, lai novērstu izsmieklu, nopēlumu un pat apsūdzību. Lai gan savas dīvainās izturēšanās dēļ viņi jutās izolēti, viņi tomēr turpināja savu darbošanos, jo sātanisms viņiem deva identitātes izjūtu un, domājams, arī zināmus problēmu risinājumus

“Pēdējās tiesas procesa baznīca”, kas ir pazīstama arī vienkārši kā “Process”, tika nodibināta 1963. gadā Londonā, Anglijā. Tās dibinātāji, precēts pāris Mūri, kuri vēlāk pieņēma vārdu de Grimstoni, bija kulta “Scientioloģijas baznīca” augstākas pakāpes locekļi. De Grimstoni savā kultā aktīvi iesaistīja bagātus cilvēkus, kuriem piederēja vara. Iesākumā kults atzina divus dievus – Luciferu un Jehovu, bet vēlāk tiem pievienojās vēl viens – sātans. “Process” sludināja, ka caur mīlestību Kristus un sātans izbeigs savu naidu un noslēgs mieru. Jēzus taču bija teicis: “Mīliet savus ienaidniekus”, un Viņa ienaidnieks bija sātans.

De Grimstons rakstīja: “Ja kāds jautā: “Kas ir Process?”, atbildiet viņam: “Tas ir gals, cilvēku pasaules gals. Tas ir gala virzītājspēks, gala līdzeklis un gala neizmērojamā vara”” (citēts Carl A. Raschke, Painted Black [New York: Harpers & Row, 1990.], 112. lpp.).

Ārēji šie vārdi nešķiet kaitīgi, lai gan tie izklausās dīvaini, taču “Procesam” šie vārdi nozīmē to, ka kulta dalībnieki var un viņiem vajadzētu pasteidzināt garīgo tuvināšanos starp tīru mīlestību no debesīm un tīru ļaunumu no elles. Tādēļ “Procesa” locekļi ticēja, ka ar slepkavošanas, slaktiņu un seksuālu izvirtību palīdzību viņi tuvina pasaules galu. No tā arī radies nosaukums “Pēdējās tiesas procesa baznīca”. 1974. gadā grupa sadalījās, un uz tās bāzes izveidojās vairākas citas grupas.

Savā grāmatā The Ultimate Evil izmeklēšanas reportieris Morijs Terijs apkopoja pārsteidzošu informāciju. Pēc Terija domām, Savienotās Valstis caurauž labi organizēts sātanisko kultu tīkls. Pamatīgas izpētes rezultātā Terijs secināja, ka gan Čārlzs Mensons Kalifornijas štatā, gan slavenais Deivids Berkovits/slepkava “Sema dēls” Ņujorkā piederēja vienam un tam pašam valsts mēroga sātanisko kultu tīklam, kam bija saistība ar “Procesu”.

Pēc “Procesa baznīcas” pamešanas Čārlza Mensona “ģimene” Rietumu krastā sastāvēja no “Čārlija” (vai “Kristus”, kā viņš sevi reizēm dēvēja) un kāda duča jaunu sieviešu, kuras pēc kārtas viņu pielūdza un gulēja ar viņu. Viņus apsūdzēja par deviņām slepkavībām, kas tika izdarītas 1969.gada 9. un 10.aprīlī. Mensons apgalvoja, ka viņš ir nosūtīts uz zemes, lai radītu “juku jukas”, kas paātrinātu pēdējās tiesas dienu un līdz ar to Kristus atnākšanu. Cietumā Mensons bija atklāts pret policistiem un žurnālistiem līdz brīdim, kad viņu apmeklēja dažas pie “Procesa” piederošas personas. Pēc šī apmeklējuma Mensons kļuva savādi kluss.

Pēc vairākiem gadiem Deivids Berkovits, pazīstams arī kā “Sema dēls”, tika notiesāts par kādu duci slepkavību Ņujorkā. (Viņš apgalvoja, ka kāds suns viņam ir pavēlējis nogalināt. Suns piederēja kādam Semam, no tā arī radusies iesauka “Sema dēls”.) Berkovits ņirgājās par policiju, nosūtot policijai un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem zīmītes. Savu vārdu viņš parakstīja neparastā, taču atpazīstamā ģeometriskā formā. Slepkavības dīvainā kārtā sakrita ar noteiktiem datumiem, kas vēlāk izrādījās nozīmīgi sātanistiem. Viens šāds datums bija Visu svēto dienas priekšvakars, 31.oktobris. Cits datums, 30.aprīlis, kopš viduslaikiem ir pazīstams kā Valpurģu nakts, kas gadsimtu gaitā tiek svinēta kā “raganu nakts”. Apcietinājumā Berkovits atzinās, ka pieder kādai sātaniskai grupai, kas sastāv no vairāk nekā 20 locekļiem un kas ir cieši saistīta ar “Procesu”.

Vārds “vudū” iztēlē uzbur visdziļākos Āfrikas vai Dienvidamerikas džungļus. Taču Sanfrancisko policiste Sendija Gelenta kļuva pazīstama visā valstī, kad kādas slepkavības izmeklēšanā izmantoja savas zināšanas par sātaniskiem noziegumiem. 1981. gadā viņa saņēma paziņojumu par neparastu slepkavību Goldengeitparkā, Sanfrancisko. Upuri bija grūti identificēt, jo līķim trūka galvas. Pie līķa atrada arī citus neierastus lietiskos pierādījumus, ieskaitot vistas galvu, kas bija atstāta cilvēka galvas vietā. Savu pētījumu rezultātā Gelenta secināja, ka noziegums bijis vudū rituāls, kas pazīstams kā “santerija”. Viņa paredzēja, kas notiks nākamajās 42 dienās. “Viņi tiešām domāja, ka esam jukuši,” Gelenta atceras. “Neviens tam neticēja, līdz četrdesmit otrās dienas naktī izmeklētājs saņēma zvanu.” Kāds bija mēģinājis savienot galvu ar ķermeni, kas joprojām atradās apgabala morgā, gaidot identifikāciju. Lai gan šis noziegums netika atklāts, Gelentas pareģojuma patiesīgums cēla viņas kā sātanisko noziegumu ekspertes prestižu visā valstī (San Francisco magazine, 1987.gada augusts, 82. lpp.).

Cilvēki saistās ar sātanismu cerībā atrisināt ikdienas problēmas. Iespējams, ka viņus nomāc īstas vai izdomātas problēmas, kurām nav iespējams rast risinājumu. Varbūt viņi smok zem morāles jūga, kas viņiem šķiet pārāk stingra. Iespējams, ka viņus kāds ir fiziski vai emocionāli sāpinājis. Lai kāds arī būtu katra gadījuma iemesls, ikviens cilvēks meklē kaut kādu palīdzību.

Jēzus aicināja: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla” (Mt.11:28-30). Taču mēs, cilvēki, dažreiz nejūtam, ka nasta paliek vieglāka. Jēzus solījums pat var likties nepatiess, ja ņem vērā ciešanas visā pasaulē. Tādēļ daudzi vēlas saņemt ātrāku un vieglāku problēmu atrisinājumu – tieši tādu risinājumu piedāvā sātans.

Atcerieties kārdinājumus, kurus sātans piedāvāja Jēzum – maizi, varu un stāvokli sabiedrībā (Mt.4:1-11). Mums par laimi, Kristus redzēja cauri sātana vāji maskētajiem solījumiem un veiksmīgi izturēja sātana kārdināšanu. Ar Kristus vārdu sirdī un uz lūpām arī mēs varam stāties pretī sātanam, un viņš bēgs no mums (Jēk.4:7). Mēģiniet izprast, kādēļ Kristus dzīvoja zemes virsū: “Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1.Jņ.3:8). “Tā viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām” (Kol.2:15).

Sātana stiprākais ierocis ir bailes, bet caur Jēzu mums nav, no kā baidīties. Baznīcas dziesmā “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” Mārtiņš Luters rakstīja: “Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs, Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!” (Mārtīņš Luters Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils)

Viens mazs vārdiņš! Šis mazais vārdiņš ir Jēzus vārds. Lai gan domas par sātaniskiem kultiem var mūs izbiedēt, nekad nenovērsieties no Jēzus un Viņa krusta. Viņš izpirka Dieva piedošanu jums un samaksāja par jūsu mūžīgo dzīvi. Tad nu dzīvojiet Viņam!

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa » | Lasi turpinājumu »