Uz tevi debesīs [666]
Lai spīd tās eljes sveces, Jūs gudras jumpravas,
Kas Kungam preti tecēs! Viņš mums jau tuvojās.
Tos lukturus sataisiet Un svēti pielūdziet,
To brūtganu sagaidiet, Ak gaidiet, vaktejiet!
Pusnakts ir atnākusi, – Priecajies, Ciana!
Nu tev atspīdējusi Ta Kunga godiba.
Klaus, kā sauc vaktinieki: Sagaidiet brūtgana!
Lai visur atskan prieki, Lai sauc: Alleluja!
Jūs jumpravas samaniet, Tās galvas paceliet!
Nu prieka dziesmas, skaniet! – Klaus, kā jau eņģli dzied!
Jau kāzas sataisītas, Jau durvis atvērtas,
Jau meijas apstāditas, Jau kokles dzirdamas.
Jau koki ziedēt taisās, – Nu silti laiki nāk!
Jau pumpurīši raisās Un lapas rādīt sāk;
Jau tumsiba sasaistās Un zveļās dziļumā,
Jau debesis noskaistās, – Būs jauka dieniņa!
Savaldiet savu miesu No grēku kārumiem,
Tas Kungs uz bargu tiesu Atnāks bezdievigiem!
Jau redzam viņa godu, Jau viņa balss atskan.
Viņš nāks un turēs sodu, – mums sākās pestišan’!
Sastopiet viņam priekā, Cianas ļautiņi!
Nebēdajt vairs nenieka, Palieciet līgsmigi!
Kas pastāv, tiem tas lonis Ir pērles un tīrs zelts;
No Kristus tiek tas kronis Tai brūtei galvā celts.
Kas izcietušies esat, Ar Kristu miruši,
Ta jēra zīmi nesat, Tam rokā rakstiti,
Jums būs ar viņu valdīt; Ša laika ciešanas
Jums Dievs tur grib pasaldīt Iekš savas valstibas.
Tu tie top izpušķoti, Kas še uzvārejši,
Tur rokā tiem top doti Vis’augstie dārgumi;
Pilsētu pilnu priekiem, Un pērļu vārtus redz,
Tur miers ir pilsētniekiem, Pats Dievs tos glābj un sedz.
Ak Jezus, ak atnāci, Pasteidzies, parādies!
Tu mūsu saule, sāci Mums spīdēt, pacelies!
Ak beidzi mūsu mokas, Ak Jezus rādies drīz!
Mēs ceļam galvas, rokas Uz tevi debesīs.
Ieskaties