Uzmanību – Sholastika !
Sholastiķi spriež, ka taisnība, kādu Ādams bija saņēmis radīšanā, nav bijusi Ādama dabā, bet līdzinājusies rotai vai dāvanai, ar kuru cilvēks iesākumā bijis rotāts, – kā tad, kad skaistai jaunavai tiek uzlikts galvā vainags; taču šis vainags nav daļa no jaunavas dabas, bet ir kas īpašs, nošķirts no viņas dabas un nāk no ārienes, tādēļ var tikt uzlikts un atkal noņemts, neievainojot pašu jaunavas dabu.
Tādēļ viņi diskutē par cilvēku un velniem, teikdami, ka tie gan pazaudējuši radīšanā iemantoto taisnību, tomēr ir saglabājuši savus dabiskos spēkus šķīstus, kādi tie sākumā bija radīti.
Taču no šādas mācības, kas iedzimto grēku uzskata par kaut ko maznozīmīgu, ir jāsargās kā no indes.
Drīzāk gan mums jāuzskata, ka taisnība nav bijusi cilvēkam dota kā dāvana, kas nākusi no ārienes un būtu nošķirama no cilvēka dabas, bet – ka tā ir bijusi patiesi dabiska. Ādams pats no savas dabas ir mīlējis Dievu, ticējis Viņam, atzinis Viņu utt. Jo šīs spējas ir piemitušas Ādamam tikpat dabiski, cik dabiski acis redz gaismu. Bet tad, ja acis ir ievainotas vai slimas, tu pamatoti vari sacīt, ka pati daba ir ievainota un slima. Tāpat arī, kad cilvēks, pazaudēdams savu dabisko taisnību, ir kritis grēkā, ir pareizi sacīt – viņa dabiskie spēki nav palikuši neskarti, bet ir grēka samaitāti. Jo – kā acs daba ir tāda, ka tā spēj redzēt, tā Ādama prātam un gribai ir piemitusi dabiska spēja pazīt un bīties Dievu un uzticēties Viņam.
Kurš tad nu gribētu palikt tik muļķīgs un nesaprātīgs, lai sacītu, ka cilvēka dabiskie spēki joprojām ir nesamaitāti, ja zinām un jūtam, ka esam to visu zaudējuši?
sholastiķi = slepkavas?
un Dievs Tas Kungs pārbaudīja visu ko Viņš bija radījis un redzi – viss bija ļoti labs.
Un Dievs sacīja radīsim cilvēku pēc MŪSU TĒLA UN LĪDZĪBAS (tātad nevis izpušķosim cilvēku pēc Mūsu tēla un līdzības, bet radīsim viņu tādu,ka viņa daba būs pēc Mūsu Tēla un līdzības)
es teiktu = riebekļi jeb riebēji (indētāji) ti. zāļotāji (burvji)
(nu nez ko lai ar tiem dara??)
sitiet sholastiķus ups….labāk pagaidīšu, kamēr Jēzus metīs pirmo akmeni
labāk sēdēt sūdos līdz ausīm un cerēt, ka mutē nesmelsies
“sitiet sliktos!” …tāda jau ir tā karstgalvju pirmā reakcija
Taču kā arī Dr.M.Luters še neko nesaka ko darīt ar kādu no šādas mācības piekritēju, bet pamāca ka nedrīkst iedzimto grēku uzskatīt par kaut ko maznozīmīgu,
– – –
tā arī es, tevi, Ingar lēnigā Garā pamācu [žēl ka neesi man tuvumā un man rokā nava rīkstes]:
tā pirmā (iepriekš apskatītā) emocija nāk aiz tā, ka kāds tomēr nava izsargājies no tās indes un ļāvies kārdinājumam saukties svēts(tāks); tīrs(āks); pareizs(āks)
… kā tāds, kurš no iedzimtā grēka jau būtu ticis vaļā
(tā pats sevi pievildams un indēdams citus:(
– – –
to nu redzi nedrīkst atļaut
un tamdēļ arī Raksti saka
neatstāj riebēju dzīvu
(neļauj tam indēt)
– – –
bet samierināšanās ar maldiem =
= dzīvošana tajos (indes lietošana un izplatīšana)
nu labi, maskas nosti, tak nerunājam šeit par jūdu parašām, kur tādus akmeņiem nomētā, bet tak tāpat, ar vārdiem, kā Ledjajevu neliek mierā, tāpat ikvienu, kurš melus izplata indēdams vienu prātu pēc otra
nu?… – kas tad ir tas tavs sakāmais?