Vai ar to visu tev ir vēl par maz?
Tikai tāds, kurš ir pateicīgs par mazumiņu var saņemt arī patiesi lielas lietas. Ja mēs nepateicamies par ikdienišķajām dāvanām, mēs kavējam Dievu dāvāt mums lielās garīgās dāvanas, ko Viņš mums ir sagatavojis. Mums šķiet, ka nepietiek ar mums jau dāvātās atziņas, pieredzes un mīlestības mazumiņu un allaž kārojam pēc kā vairāk (Jer.45:5).
Mēs sūdzamies, ka mums trūkst lielākas pārliecības, spēcīgākas ticības vai bagātākas pieredzes, kādu Dievs dāvājis citiem kristiešiem, un mums šķiet, ka šāda žēlošanās ir patiesi dievbijīga.
Mēs lūdzam par lielām lietām, bet aizmirstam pateikties par ikdienišķajām, mazajām dāvanām (kas patiesībā taču nebūt nav tik mazas!). Taču kā gan Dievs lai uzticētu ko lielu tam, kas visu laiku, bez pateicības “pa mazam” paķer no Viņa rokas?
Ja mēs ik dienas nepateicamies par kristīgo kopību, kurā esam likti, (…pat ja tur nebūtu lielas pieredzes, nedz jūtamas bagātības, bet ir vēl tik daudz vājā, mazticības, grūtību) …ja mēs Dievam vienmēr tikai sūdzamies par to, ka viss ir tik nožēlojams, mazs un nemaz neatbilst tam, ko esam gaidījuši, tad mēs traucējam Dievam audzēt mūsu draudzi pēc tā lieluma un bagātības, kas ir sagatavota mums visiem Jēzū Kristū.
Ieskaties