Vai baznīcā ir varas piramīda?
Savā ziņā mēs šeit esam ar tādu senu parādu, ko mēs mēģinām kārtot. Jo nopietnu runāšanu par to, ka mums vajadzētu teoloģisku konferenci par (LELB) Satversmes teoloģiskajiem pamatiem, jau 2007.gada vasarā mēģināja iniciēt mūsu iepriekšējais prāvests.
Un tā šodien mans uzdevums būtu mazliet dalīties pārdomās, izvērtējot lietas, kas saistās ar mūsu (LELB) Satversmi un teoloģiju. Vispirms gribētos protams saprast kāda ir mūsu (LELB) Satversme?
2010.gada 13.septembrī LELB Rīgas iecirkņa konventā lasītās lekcijas audioieraksts.
Dažas pārdomas saistībā ar satversmēm-
Skaidrs, ka 2007.gada satversme ir ar izteiktu baznīcas varas centralizāciju.
Vai tas ir labi vai slikti?
Un ar ko 2007.gada satversmi var salīdzināt?
Ar 1928.gada satversmi?
Bet ar ko 1928.gada satversme ir pārāka par 2007. gada?
Kādas ir alternatīvas?
Vai labākais risinājums ir visu baznīcas varu atdot draudzēm,
t.i. vēlētām draudžu padomēm?
Atceroties, ka luteriskās pasaules reālijas neapliecina draudžu, sauksim to par nemaldību, lai nu ko runātu teologi? Un viss atkarīgs no pareizi mācoša mācītāja.
Un arī luteriskais draudzes aicinājuma princips mācītājam nav gluži viens pret vienu kongregacionālisms visās draudzes dzīves izpausmēs.
Neapšaubāmi, teoloģiski katra draudze reprezentē baznīcas pilnību,
bet šī pilnība nav iespējama bez draudžu piederības baznīcas sadraudzībai.
(Pilnīga autonomija ārpus kristīgas baznīcas sadraudzības ir sektas, ne baznīcas pazīme.)
Un atkal nonākam pie jautājuma, kas tad kopj šo plašāko draudžu sadraudzību jeb baznīcu?
Bīskapi kā senāk un tagad, superintendanti kā kādreiz, vēlēti prezidenti kā šur tur?
Kārdinājumā nepareizi izmantot baznīcas varu var krist gan baznīcas vadība,
gan draudzes – draudžu padomes.
satversmei vispār nevajadzētu būt nekādam sakaram ar reliģiju
bilde piemeklēta labu labā :) :)
apakšējos visi “aptaisa”