Vai eņģeļi nesīs jūs?

Lai jūs būtu bagāts vai nabags, slavens vai nepazīstams, jums neliek mieru tas pats jautājums, kas visiem cilvēkiem visās tautās un valodās: “Kas ar mani notiks, kad es būšu nomiris?”

Jums nav jāizdomā jauna atbilde uz šo dzīves būtisko jautājumu. Dievs sniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu savā svētajā Vārdā. Runājot par nabaga Lācara un bagātā vīrā nāvi, Jēzus par Lācaru saka: “EŅĢEĻI VIŅU AIZNESA” UZ DEBESĪM. Turpretī bagātais vīrs vienkārši “tika apglabāts” (Lk.16:22).

Šo stāstu par bagāto vīru un Lācaru Jēzus stāsta ne vien saviem mācekļiem, bet arī jums. Jēzus grib, lai jūs pārdomājat, vai nu jūs vēlaties, lai dzīves noslēgumā jūs aiznes eņģeļi un jūs būsiet kopā ar Viņu, vai arī jūs vienkārši tiekat aprakts, un velns jūs aizvelk pie sevis ellē.

Varētu šķist, ka ir pārāk skarbi tā teikt, tomēr Jēzus par debesīm un elli runāja ļoti tieši: “Bet, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: “Nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo es biju izsalcis un jūs esat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani dzirdinājuši; es biju svešinieks un jūs esat mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat mani apģērbuši; es biju slims un jūs esat mani apmeklējuši; es biju cietumā un jūs esat nākuši pie manis.”

Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: “Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis?” Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: “Patiesi es jums saku – ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.”

Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: “Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo es biju izsalcis un jūs neesat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs neesat mani dzirdinājuši. Es biju svešinieks un jūs neesat mani uzņēmuši; es biju pliks, un jūs neesat mani apģērbuši; es biju slims un cietumā un jūs neesat mani apmeklējuši.” Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: “Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev kalpojuši?” Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: “Patiesi es jums saku – ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat darījuši.” Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā (Mt.25:31-46).

DIEVS ŠO VĀRDU IZMANTO JŪSU GLĀBŠANAI!

Uzmanīgi izlasiet stāstu par bagāto vīru un Lācaru, kas atstāstīts Lūkas evaņģēlijā 16:19-31. Jēzus ļoti labi parāda, kas notiek, ja Viņa vēsts par mūžīgo dzīvību tiek noraidīta kā toreiz, tā tagad. Nonācis ellē, bagātais vīrs ciezdams lielas mokas lūdz Ābrahāmu sūtīt vēstnesi pie bagātnieka vēl dzīvajiem brāļiem un brīdināt viņus par elles mocībām, lai arī viņi nenobeigtu savu dzīvi mūžīgā nolādējuma nedziestošajā ugunī.

Jēzus atbilde droši vien šokēja daudzus, jo Jēzus sacīja, ka bagātnieka izmisīgie lūgumi neatstāja nekādu iespaidu uz Ābrahāmu. Ābrahāms atteica bagātniekam: “[Taviem brāļiem] ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet [bagātais vīrs] sacīja: “Nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.”” Un tad Ābrahāms pavēsta briesmīgo patiesību, kas skaļi un skarbi nodimd arī mūsdienās: “Ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām” (Lk.16:29-31).

Dieva brīdinājums ir nepārprotams. Tāpēc negaidiet vēl kādu neparastu notikumu, emocionālu pieredzi vai to, ka ieradīsies kāds no mirušajiem (kā cerēja bagātais vīrs attiecībā uz saviem brāļiem), lai liktu jums atgriezties no grēkiem un ticēt uz Evaņģēliju (Mk.1:15), bet jau savlaicīgi novērsiet iespēju, ka velns jūs aizrauj uz mūžīgām mocībām ellē. Dieva dāvātās ticības varenajā spēkā paļaujieties uz Jēzus nāves un augšāmcelšanās Evaņģēliju. Nevilcinieties atbildēt Dievam Viņa dāvātajā ticībā. Katru savu dienu dzīvojiet ar drošu pārliecību, ka Jēzus ir nomiris, lai samaksātu par visiem jūsu grēkiem, un ka tad, kad jūs nomirsiet, Dieva eņģeļi jūs aiznesīs turp, kur Jēzus jums ir sagatavojis vietu (Jņ.14:2). Savā žēlsirdībā un mīlestībā Dievs šobrīd saka jums: “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena” (2.Kor.6:2).

Mīļais Kungs, nepieļauj, ka es novilcinātu atsaukšanos tavai Evaņģēlija vēstij, kā tas notika ar bagāto vīru un viņa brāļiem. Dāvā man ticību (Ef.2:8). Ik dienas uzturi manī pārliecību, ka Tu nāc pie manis ne vien savā vārdā, bet arī spēkā un Svētajā Garā (1.Tes.1:5). Aizvien vērs mans domas un skatu uz Jēzu, manas ticības “iesācēju un piepildītāju” (Ebr.12:2). Stiprini manu pārliecību ar savu Garu, lai es, gaidot uz to dienu, kad eņģeļi mani aiznesīs turp, kur varēšu būt ar Tevi kopā mūžīgi, ik dienas ar prieku varētu teikt līdz ar apustuli Pāvilu: “Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Rom.8:38-39).