Vai pāvests Francisks ir Antikrists?

Apbrīnojami kā (un nez kāpēc) pasaule izrāda milzīgu interesi un empātiju katoļu virsbīskapa pārvēlēšanas procesam. Baznīca taču skaitās šķirta no valsts. Pasaules valstis taču pārvalda laicīgās varas un valdības un politiskie spēki. Baznīcai savukārt jānodarbojas ar garīgiem jautājumiem, proti – Dieva lietām.

Pareizi, …un tā tas arī ir, – patiesā Baznīca ar to arī ir aizņemta – proti, pāri par visu tai rūp cilvēku dvēseļu pestīšanas jautājums. Baznīca nāk ar skaidru evaņģēlija pasludinājumu un stāv zem nesagrozītās Dieva bauslības. Tāpat Baznīca ar savām ticības apliecībām iestājas pret pasaules maldiem, un īpaši pret tiem, kuri var novest pazudināšanā dvēseles.

Tamdēļ mēs nosodām arī šo, vienu no mūsdienu vis-bīstamākajiem kultiem, – Romas katoļus. Ļaunākais ir tas, ka tie maskējas zem īstās un patiesās Baznīcas nosaukuma. Romas katoļu baznīca, nelietīgi izmantojot vienīgās un vispārējās (katoliskās) Baznīcas vārdu, aizrauj pazušanā miljonus.

Kā tas iespējams, ka viena tik sīciņa pundur-valstele kā Vatikāns spēj atstāt tik milzīgu ietekmi uz pasauli? Kas liek lielākajiem pasaules medijiem pavērst galveno fokusu uz vienu atsevišķi kūpošu skursteni un sekot viņu politiskajām spēlītēm? Kas gan cits ja ne īpašā spēja manipulēt ar milzīgām reliģiozi noskaņotu ļaužu masām?

Izskaidrojums meklējams ideoloģijā jeb reliģiskajā pārliecībā, ar kuru pārņemtas milzum daudz dvēseles visās mūsu zemes-lodes pusēs. Katrs, kurš sevi tiešām uzskata katoļu ticībai piederošu, nevar palikt vienaldzīgs gaidāmo pārmaiņu priekšā, nākot pie varas jaunam pāvestam. Pāvests taču tiek pieņemts kā nemaldīguma etalons.

Bet tā kā nav divi vienādu cilvēku un katrs ir apveltīts ar savu specifisku pasaules skatījumu, loģiski, ka viņa nemaldīgums līdzi nesīs arī savas izmaiņas. Reliģiozajiem katoļiem tas nozīmē kārtējo paradigmu maiņu (tehniskās līdzībās runājot – jaunas operētāj-sistēmas instalāciju uz sava vecā datu-nesēja). Sekošana pāvesta nemaldīgumam un paklausība viņam taču tiek uzskatīta par dievbijību un ticības apliecinājumu baznīcai.

Romas virsbīskapa, jeb pāvesta loma antikrista baznīcā

Ja kāds pēc svētajiem Rakstiem nevar atpazīt antikristu Romas virsbīskapa t.s. pāvesta amatā un tas neuzskata par gana autoritatīvu arī luterāņu dogmatiku, tas ir laipni aicināts ielūkoties pašas Romas katoļu baznīcas oficiālajā ticības apliecībā, kā tas atklāts Romas katoļu baznīcas katehisma sekojošos punktos:

882. Pāvests, Romas bīskaps ir “pastāvīgs un redzams vienības princips un pamats, kas savstarpēji vieno gan bīskapus gan ticīgos. Patiešām, Romas pāvestam kā Kristus vietniekam un visas Baznīcas virsganam pār baznīcu ir pilnīga, augstākā un universālā vara, ko viņš vienmēr ir tiesīgs brīvi pielietot.

883. – 884. Bīskapu kolēģijai ir autoritatīvs augstākās varas pār baznīcu nesēja, tomēr tā šo varu var pielietot un īstenot vienīgi ar Romas pāvesta piekrišanu.

886. Ikviens no bīskapiem ir savas vietējās baznīcas vienības princips un pamats.

Redziet, cik atklāti uzstājas Antikrists! Redziet cik augstu lomu un amatu viņš sev baznīcā piešķīris! Redziet un ieraugiet arī beidzot Jūs savu lomu viņa pasaules modelī! Pieņemiet, piekrītiet un samierinieties! Un Jūs jau arī to darāt, ja skaidri un atklāti neesat nošķīruši sevi no viņa “sadraudzības” centieniem.

Ja tavas draudzes un tavas baznīcas bīskaps ir tāds, kas gatavs paspiest viņam “draudzībā” pretim pastiepto Romas virsbīskapa roku; ja tavs virsbīskaps ar rokas-spiedienu apliecina pieņemšanu Romas pāvestu par vis-vienlīdzīgāko-no-līdzīgajiem, tad arī jūs esat vienas-vienotas ar-viņu-kopējās (antikrista) baznīcas locekļi.

Nedomā, ka es runāju ko tukšu! Ķeries pie Rakstiem, papēti faktus, pavēro likumsakarības un tu ieraudzīsi, ka Romas baznīcas attieksme pret citām konfesijām ir slēpti ultimātiska. Romas katoļu baznīcas nospraustais virziens ir varas koncentrēšana vienās rokās un metodes ir maskēti diktatūriskas [jebkurš un jebkuras konfesijas kristietis ir aicināts kopīgi ekumēniskai līdzdziedāšanai pēc pāvesta stabules]. Romas katoļu baznīcas attieksme pret Dieva vārdu ir no aplūkojoši-pieņemošas līdz noraidoši-koriģējošai.

Es jau arī iepriekš esmu daudz ko iebildis pret RKB kultivētajiem maldiem un saucis pāvesta amatu tā īstajā vārdā – par antikristu. Un arī nedomāju, ka reiz varētu savas domas mainīt (pat ja jūs manu miesas mēli dzirdētu publiski atvainojamies kādam no augsti godājamajiem šā nolādētā amata vietas aizpildītājiem).

Lasi “Romas katoļu reliģijas izpratne par Baznīcu” 1.daļu, 2.daļu, 3.daļu un 4.daļu.

Ne jau pret Voitilām, Racingeriem, Bergoljo vai vēl-kas pēc šiem nāks; …neba pret miesu, jeb mirstīgo cilvēku ir mūsu cīņa.

Principā tā pat nav īsti cīņa (vismaz ne tādā nozīmē, ka mēs būtu iedomājušies gāzt no troņa pāvestību). Dievs visu ir brīnišķīgi iekārtojis, ka visas lietas notiek precīzi tām noliktajā laikā. Arī netaisnībai, ļaunumam un visam pasaules postam ir savs laiks maneifestēties. Tā visam jātop piepildītam un visām dvēselēm pārbaudītām.

Un vai tai dvēselei, kas parakstījusies ieņemt vietu antikrista tronī.