Vai ticīgo vajāšana jebšu sods pēc nopelna?
“Ja jūs nievā Kristus vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” [1.Pēt.4:14-16]
Kristietim nav iemesla kaunēties, ja viņu zaimo un nievā, jo pār ikvienu ticīgo dus Dieva Gars, kas šajā Rakstu vietā nosaukts par “apskaidrošanas Garu”. Cilvēkam, kas savu stāvokli aplūko no debesu perspektīvas, viss izskatās pavisam citādi. Pasaule pār mums izgāž nievas un nepatiku, bet uz mums, Dieva bērniem, dus apskaidrošanas Gars. Pasaule to neredz, tomēr no debesīm tas ir redzams.
Taču ievērosim arī apustuļa Pētera minēto iemeslu, kāpēc ticīgs cilvēks tiek nievāts.
Žēlastības un svētības apsolījums ir dāvāts visiem, kas cieš savas kristīgās ticības dēļ. Turpretī, ja kristietis ir nekrietns, zog, krāpj vai arī nelietīgi izturas pret citiem, tad, protams, nevar būt ne runas par vajāšanām ticības dēļ. Tādā gadījumā cilvēks saņem pienācīgu sodu par savu nelietīgo rīcību.
Nemānīsim un nemaldināsim sevi! Ja cilvēks, kas sevi sauc par kristieti, savā darbavietā izrādīsies neuzticams, nedraudzīgs un nesabiedrisks, viņš neizbēgami tiks kritizēts, turklāt kristieša vārda dēļ nosodījums būs divtik skarbs.
Neviens šādu kritiku lai nesauc par ciešanām Jēzus vārda dēļ! Nē, šādas ciešanas jāsauc īstajā vārdā – pelnītais sods.
“Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots pagānu starpā,” raksta Pāvils. Ja pasaules bērniem ir iemesls zaimot Dieva vārdu, tā ir nopietna apsūdzība kristiešiem un viņiem ir pamats sevi izmeklēt, pārdomāt savu rīcību un lūgt Dievam un cilvēkiem piedošanu.
Bībelē lasām, ka reiz apustuļi tika pērti lielā Jeruzalemes sinedrija priekšā. Taču turpat tālāk ir rakstīts, ka no turienes viņi devās projām līksmi un priecājās, ka bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest [Ap.d.5:41].
Lūgsim žēlastību, ka tiešām dzīvojam Dieva vaiga priekšā!
Ieskaties