Vai vērts kauties dēļ Bībeles

Pēdējā laikā kristīgās ticības ienaidnieki publiski uzbrūk Bībelei. Šī cīņa nav nekas jauns. Mainījušies ir vienīgi cilvēki, bet cīņa ir tā pati vecā.

Evaņģēlijam uzticīga Baznīca vienmēr apliecina Bībeli par nemaldīgu Dieva Vārdu. Luteriskās ticības apliecības Bībeli raksturo kā Svētā Gara grāmatu un Dieva Vārdu. Mārtiņš Luters par Bībeli sacījis:

“Dievs nevar kļūdīties.”

Viņš to apgalvoja pamatojoties Bībeles mācībā, ka Dievs nemelo. (Ebr.6:18; Tit.1:2) Jēzus sacīja: „Raksti nevar tikt atcelti.” (Jņ.10:35)

Dieva Baznīca vienmēr ir apzinājusies, ka uzbrukums Bībelei ir gluži kā tranšejas rakšana zem pamatiem, jo Baznīca, kuru elles vārtiem nebūs uzvarēt, ir celta „uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus.” (Ef.2:20)

Kristieši un mācītāji nevar pamest Baznīcu neaizsargātu Bībeles kritiķu uzbrukumos. Ticīgie aizstāv Bībeli, jo Kristus mīlestība spiež uz to.

Ja Baznīca piekāpsies Bībeles kritiķiem, kā tā vadīs racionālistus pie patiesības atziņas, kad pienāks laiks tos apciemot? Kā gan var pieļaut ticības pamata atņemšanu cilvēkiem? Ticības jautājumos vadīšanās pēc cilvēku viedokļiem nav nekas cits kā mīlestības trūkums.

Jēzus sacīja: „Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis.” (Jņ.14:23-24)

Grēcīgajā pasaulē aizrādījums un mīlestība neizslēdz viens otru. Dieva likumam jāļauj darīt savs darbs. Tas cilvēku Dieva priekšā nostāda kā pazudušu un nosodītu grēcinieku. Vienīgi pēc tam Evaņģēlijs viņam būs patīkams.

Līdzīgi ir tad, ja kāds saceļas pret Bībeli. Cilvēka personīgos uzskatus par garīgām lietām ir jānosoda un jānoniecina. Tikai pēc tam viņš būs spējīgs dzirdēt, kad runā Dievs.

Mums nav jāmēģina izprast vecais Ādams. Ar ikdienas grēknožēlu to ir jāslīcina Kristības ūdenī, un viņa vietā ir jāceļas jaunajam cilvēkam. Bībele saka: „Tādēļ atspēko viņus it asi, lai tie ticībā kļūst veseli, nevis pieķeras jūdu pasakām un cilvēku priekšrakstiem, kas novēršas no patiesības.” (Tit.1:13-14)

Bet Bībele saka arī šo: „jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” (Rom.15:4)